Daudziem Zinātnes un izglītības inovāciju centra (ZIIC) koprades telpa bija pārsteigums un patīkama pieredze, jo līdz šim te nebija būts.

Svētku programma bija dalīta divās daļās, to caurvija kukaiņu tēma. Radošajās darbnīcās, kur interesentu netrūka, varēja izgatavot mūzikas instrumentu, kas atgādina siseņu sisināšanu, siseņu un bišu dūkšanu, kā arī oda sīkšanas skaņas.

Tāpat no veidošanas masas varēja izgatavot kukaiņu medaļu. Vēlāk pēcpusdienā ieradās entomologs Nikolajs Savenkovs, lai vadītu meistarklasi, uz kuru visas vietas bija aizpildītas.

Meistarklases laikā viņš klātesošos iepazīstināja ar tauriņiem, kuru pētniecībā specializējies, pārsteidzot klausītājus ar dažādiem interesantiem faktiem – par pašu tauriņu, kāpuru, viņu oliņu pielāgojumiem.

Tāpat viņš demonstrēja savu tauriņu kolekciju, bija sfingi, viņu kāpuri. Entomologs bija atvedis arī vienu dzīvu kāpuru – miroņgalvas sfinga kāpuru.

Savukārt jau diennakts tumšajās stundās N. Savenkovs liepājniekus iesaistīja vēl nebijušā Zirgu salas aktivitātē – kukaiņu gaismošanā, dodot iespēju novērot un iepazīt tos kukaiņus, kuri dienas gaismā nereti nemaz nav sastopami sava nakts dzīvesveida dēļ.

ZIIC vides eksperte Sniedze Više pastāstīja, ka, plānojot svinības, tematika par kukaiņiem nākusi dabiski:

”Pirmie Dabas mājas iemītnieki bija tieši kukaiņi – skudras un prusaki.

Šajā gadā arī tapa ekspozīcija ”Kukaiņu kolekcija”, ko arī pati personīgi veidoju. Nav noslēpums, ka te ir ļoti daudz kā cita, saistīta ar kukaiņiem, tai skaitā mums ir digitāli kukaiņi kokā.”

Svinībās piedalījās arī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ar savu piedāvājumu, tādējādi paplašinot aktivitāšu klāstu.

Dabas mājai ar DAP ir izveidojusies laba sadarbība. ”Te ir bijušas viņu veidotās ceļojošās izstādes, te ir vadītas nodarbības,” ieskicē S. Više, taču svētku reizē bija atripojis mikroautobuss, kas pārvērsts par mobilo dabas klasi.

Dabas izglītības speciāliste Elīna Grāvelsiņa pastāstīja, ka interesentus izglīto par tēmām, kas ”ir mums tepat blakus” – gan par ezeru, gan pļavu, un visa mācīšanās pamatā ir balstīta spēlēs. Bija, piemēram, zivju tvisteris – kluču spēle ar invazīvajām augu un dzīvnieku sugām.

”Jo tajā brīdī, kad spēlējamies, kad spējam apčamdīt, apskatīt visu tuvāk, tas nav tā, ka informācija būtu kaut kur maliņā, bet paši esam iesaistīti procesā, izlaužam to caur sevi, līdz ar to uzzinātais nosēžas, un nākamajā reizē atceramies labāk, kas ir bijis,” izmantotās metodes plusus min E. Grāvelsiņa.

”Mēs esam šeit nejauši,” smaidot sacīja Dabas mājā sastaptā Krista, ”es biju pirms tam dzirdējusi, ka aktivitātes būs, bet aizmirsu. Mēs nācām uz Dabas māju, un – priekšā pasākums!

Esam šeit bijuši vairākas reizes, bet bērni prasa nākt vēl, jo te vienmēr ir ko darīt.”

Sarunas brīdī abi Kristas bērni – piecus gadus vecā Grēta un deviņus gadus vecais Valters – jau radošās darbnīcas bija iemēģinājuši un nu devušies izpētīt Dabas mājā pārējo. ”Nerimstoši daudz mazo kāju dipoņu šeit!” Dabas mājai svētkos novēlēja liepājniece.

Bērndārznieka Roja un skolnieces Hannas mamma Ilze savukārt Dabas mājā bija pirmo reizi, izmantojusi brīvo dienu, lai ar bērniem pavadītu laiku. ”Ar dēlu vēl šeit nebijām bijuši, tikai no ārpuses ēkai bijām gājuši apkārt, meita gan no skolas šeit ir bijusi,” viņa stāstīja, un šeit redzētais ir patīkams pārsteigums. ”Dēlam patīk visādas tehnoloģijas,” novērojusi māmiņa, ”pamēģināja brilles, planšeti.”

Arī S. Više novērojusi, ka uz Dabas māju bija atnākuši gan tie, kas te bijuši iepriekš, gan daudziem tā bija pirmā reize, kad palūkots, ko šeit var skatīt un darīt.

Dabas mājā iecerētais saturs realizēts, tomēr viena vērienīga ekspozīcija vēl top, atklāj S. Više.

”Nākamgad pirmajā pusē vai vasarā atklāsim vienu no lielākajiem Dabas mājas projektiem – ezerā peldošo platformu, āra klasi. Uz platformas ar skolēniem varēsim uzkāpt, ņemt paraugus, turpat būs laboratorija, ar akvaskopu pētīsim ezera gultni.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.