Liepājas Ezerkrasta sākumskola jau devīto reizi saņēmusi ekoskolas nosaukumu un Zaļo karogu. Tas ir
apliecinājums lielam un nozīmīgam darbam, kas veikts vides izglītības jomā un
kurā piedalās kā skolotāji un skolēni, tā bērnu vecāki.

Dzīvot dabā ir jāmācās

“No Latvijas ekoskolām piedāvātajām tēmām mēs šogad izvēlējāmies
atkritumu šķirošanu,” pastāstīja Ezerkrasta sākumskolas direktore Dace
Bunka. Zaļais karogs nozīmē, ka skolā nopietna uzmanība veltīta skolēnu zaļās
domāšanas veicināšanai. Gadu no gada piedaloties ekoskolu programmā, bērni
apgūst ar vides izglītību saistītas iemaņas un zināšanas. Tas, ka to dara
bērni, sākot no pirmās klases, noteikti ir nozīmīgi, jo no savām atvasēm mācās
vecāki, tādējādi tiek veicināta sabiedrības izpratne par vides tīrības un
ekoloģijas jautājumiem. “Mēs izstrādājam noteiktus kritērijus savai
darbībai,” turpināja direktore. “Iepriekšējos gadus bija citas tēmas,
šogad pievēršamies atkritumu šķirošanas jautājumiem. Uzskatu, ka darbība vides
izglītības jomā pieradina bērnus jau no mazām dienām nopietni izturēties pret
apkārtējo vidi, viņi skolā uzzina, kā dzīvot videi draudzīgi, un dažādos
pasākumos un akcijās iesaistot vecākus, audzina arī sabiedrību.”

Zemeslode burkā

Ezerkrasta sākumskolā ekodarba
koordinatore ir skolotāja Alda Balčus. Viņas uzdevums ir izstrādāt pasākumu un
aktivitāšu plānu, sadarboties ar pārējiem pedagogiem un sabiedrību. Strādājot
ar tik maziem zēniem un meitenēm, ir svarīgi viņus ieinteresēt, likt darboties
līdzi, pētīt un secināt.

Sākot šo mācību gadu, bērni
jau paveikuši lielu darbu. Viņi veidoja tādu kā nosacītu zemeslodes modeli
ietilpīgā (apmēram trīs līdz četrus litrus apjomīgā) burkā. Burkas atrodas
visās trīspadsmit paralēlajās klasēs – no pirmās līdz ceturtajai. Šajās burkās
skolēni iedēstīja dažādus augus – to vidū gan istabas augi, gan redīsu un diļļu
sēklas, gan lauka nezāles. Burkas hermētiski nosedza. Bērni pat izveidoja
katrai no tām savu cepurīti, kuru izgatavoja rokdarbu stundās.

Protams, skolēnu pirmais
jautājums bija: “Kas tagad tos augus aplaistīs?” Viņi var vērot, kā
tad noris augšanas, aplaistīšanas un arī iznīkšanas process šajā noslēgtajā
telpā. Tas liek bērniem secināt, sekojot notiekošajam. Viņi redz, ka ne viss
izaug, ka ir augi, kas izdīgst, bet tālāk augt tiem vairs nav spēka. Asniņi
nokalst, nobirst zemē un līdz ar to dod augsnei mēslojumu. Zēni un meitenes pamana,
ka veidojas fotosintēze, kā, augiem elpojot, izdalās skābeklis un burkas sienas
noraso, un, lūk, dīgstiem tiek arī mitrums. Tā dzīvo, elpo un aug tas, kas
iedēstīts planētā Zeme, kur darbojas lielais vielas nezūdamības likums. Līdz ar
to mazie skolēni, paši piedaloties un eksperimentējot, kā lielā dabas grāmatā
mācās matemātikas, fizikas un citus likumus.

Atkritumu otrā dzīve

Varētu domāt, ka šogad
izvēlētā ekoskolas darbības pamattēma, kurā darboties, bērniem nav tik
saistoša, jo ir vērsta uz atkritumu šķirošanu. Taču jāprot darbību padarīt tik
interesantu, ka zēni un meitenes katrs atrod veidu, kā ar prieku gatavi pielikt
spēkus šajā procesā. Moto “Mēs – ceļā uz zaļu Latviju”, tēma ir
plaša, jo no skolas telpām un vietējā pagalma bērni iet plašumā, viņi iemācās
saprast, kā atkritumi veidojas, kā un kāpēc tos vēlams šķirot un kā tas viss saistīts
ar klimata izmaiņām uz mūsu planētas. Jo kas gan cits rūpēsies par dabu un to
sargās, ja ne jaunā, augošā paaudze.

Un, kaut rit tikai pirmie
mācību gada mēneši, mazie Ezerkrasta sākumskolas skolēni jau paspējuši paveikt
daudz ko. Skolā izvietoti speciāli konteineri PET pudelēm un maisi, kuros
salikt makulatūru. Pirmie konteineri un maisi jau aizceļojuši uz savākšanas
punktiem, un uzņēmums “Nordia” sagādājis jaunus. Uzņēmuma valdes
priekšsēdētājs Ilmārs Pelnēns bija pie skolēniem un pastāstīja viņiem, cik
svarīgi ir šķirot atkritumus un kā to pareizi darīt, lai vieglāk pēc tam tos
pārstrādāt atkal derīgās un izmantojamās lietās. Bērni arī paši mācās piešķirt
jau reiz izmantotām lietām otro mūžu, viņi sadarbībā ar vietējo veikalu
“Maxima” gatavos maisiņus no audekla, lai tik daudz nav jālieto dabai
kaitīgie plastmasas iesaiņojumi. Maisiņus šūs no drēbēm, kuras pašiem vairs nav
vajadzīgas.

Bērni vāc arī izlietotās
baterijas. Un atkritumu savākšanas un šķirošanas darbā iesaista arī apkārtējo
dzīvojamo namu iemītniekus un savas ģimenes. Zēnu un meiteņu darinājumi būs
apskatāmi izstādēs.

Augam līdzi saviem bērniem

“Mēs ģimenē jūtam gan,
ka mūsu bērni Toms un Evita mācās ekoskolā. Viņi tik daudz ko zina par dabu,
par to, kā jāsargā apkārtējā vide. Un mēs ar vīru tad augam līdzi saviem
bērniem,” sacīja 4. klases skolēna Toma un 2. klases skolnieces
Evitas mamma Līga Krēsliņa. Bērni mājās vecākiem stāsta, ka jāizmanto audekla
maisiņi, kad iet uz veikalu iepirkties, un vecāki viņiem paklausa. Tāpat mājās
nekad neizmet ārā pa roku galam izlietotās baterijas vai PET pudeles, jo tās
bērni aiznes uz skolu un ieliek speciālos konteineros.

“Man patīk, ka bērni
daudz darbojas laukā, svaigā gaisā, jo pie skolas ir dārzs un ārā ir iekārtota
zaļā klase. Tur viņi pēta, kas aug un kā aug, un tas ne tikai dod zināšanas,
bet arī ir ļoti veselīgi, tāpat kā tas, ka skolā dod pienu un augļus,”
sacīja mamma.

“Tas, ka Ezerkrasta
sākumskolas ir ekoskola, bija viens no kritērijiem, izvēloties mūsu dēlam
mācību vietu,” pamatoja 3. klases skolēna Jēkaba Krista mamma Diāna
Līduma. Viņa teica: “Ja cilvēks mācās zaļi, tad viņš domā zaļi un dzīvo
zaļi.” Mamma nenoliedza, ka viņa daudz ko mācās no sava bērna un ne tikai
to, kā jāšķiro atkritumi, bet daudzas citas ar vides aizsardzību saistītas
lietas. Jēkaba Krista vecākiem patīk, ka bērns daudz darbojas laukā, svaigā
gaisā, ka dzīvo saskaņā ar dabas ritu. Bez tam darbs projektos sasaucas ar
mācību priekšmetos apgūstamo vielu.

Uzziņai:

 # Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem
un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Programmas pamatā ir
vienkāršas un brīvi piemērojamas, bet savu efektivitāti jau drīz apliecinošas
vides pārvaldes sistēmas izveide skolā.

# Zaļais karogs ir ekoskolu
programmas simbols. To piešķir izglītības iestādēm, kuras parādījušas vislabāko
sniegumu, ieviešot ekoskolu programmas prasības.

# Starptautiskajā ekoskolu
programmā ir iesaistītas vairāk nekā 40 000 mācību iestādžu.

# Latvijā ekoskolas var
izvēlēties šādas tēmas – atkritumi, enerģija, ūdens, transports, veselīgs
dzīvesveids, skolas apkārtne, klimata izmaiņas, meži.

# Liepājas Ezerkrasta
sākumskola ir vienīgā ekoskola Liepājā.

# Tajā mācās 332 skolēni no
1. līdz 4. klasei.