Liepājas Universitātes rektore, profesore, vadošā pētniece Dace Markus titulam ”Gada liepājnieks 2018” nominēta par ieguldījumu izglītībā un zinātnē.

Šā gada 15.janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāts apstiprināja balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķīra LZA vārdbalvas un balvas jaunajiem zinātniekiem. Kārļa Mīlenbaha balva (kopā ar Rīgas Latviešu biedrību) par praktisku devumu latviešu valodniecībā tika piešķirta LZA īstenajai loceklei Dacei Markui par monogrāfiju  ”Prognozējamā neprognozējamība. Bērnu valoda Latvijā”.

Monogrāfija ”Prognozējamā neprognozējamība. Bērnu valoda Latvijā” ir turpinājums Daces Markus grāmatām par bērnu valodu – ”Bērnu valoda: no pirmā kliedziena līdz pasakai” (2003) un ”Bērns runā kultūras pasaulē” (2007).

Autore risina vairākus būtiskus bērnu valodas attīstības jautājumus, piemēram: ”Kāda ir latviski runājošu bērnu valodas sistēmas izpratne? Kā bērni cenšas apgūt valodas elementus un to funkcijas? Kādus runas vienkāršošanas paņēmienus izmanto bērni, ja neprot izrunāt kādu skaņu? Kā bērnu valodā izpaužas viņu asociācijas?” Bērnu pasaules uztveri un valodas piemēru bagātību ilustrē grāmatā ievietotie bērnu zīmējumi.

D.Markus atzīst: ”Tas ir ārkārtīgs gods! Ļoti, ļoti liels gods! Sevišķi man, jo neesmu kurzemniece. Apraudāties varētu. Tieši tādas ir manas izjūtas. Un liels pārsteigums tas bija.

Zināju, ka man par trešo grāmatu 4.aprīlī pasniegs Kārļa Mīlenbaha balvu, bet to, ka esmu izvirzīta Gada liepājnieka titulam, gan negaidīju. Dzenu pēdas, kuri ir pieteicēji. Zinu, ka ne viens vien, bet nestāsta.”

Runājot par 2018.gadu kopumā, viņa atzīst, ka tas bijis piesātināts: ”Ļoti enerģisks, piepildīts ar visdažādākajām darbībām. Ar saimniecības sakārtošanu un ēkas uzlabošanu. Jau izskanēja, ka esam sapucējuši savu māju.”

”Un ļoti intensīvi sākās projekti,” D.Markus stāsta: ”Gan kvalifikācijas celšanas kursi pedagogiem, gan pārvaldības sistēmas uzlabošanā, gan jaunu programmu radīšana utt. Nenormāli strādājām. Viss kolektīvs. Tik straujš darbs vēl nekad nav bijis.”

”Un paralēli tam bija jāpabeidz grāmata,” viņa smejot piebilst: ”Protams, ka klāt bija jāņem nakts stundas. Bet nu jau īrēju dzīvokli Liepājā, tad jau varu to arī atļauties. Trešā grāmata arī tika rakstīta Liepājā! Pie jūras!”

Universitātes ēka sakārtota, bet darbs pie projektiem gan turpinās arī šogad: ”Turpinās visi pērn aizsāktie projekti, bet ir vēl viens ļoti liels projekts. Startējām arī valsts pētījuma programmā ”Latviešu valoda”. Liepājas Universitāte ir vadošā Latviešu valodas apguves apakšprojektā. Strādājam kopā ar Latvijas Universitātes Matemātikas institūtu, jo veidojam arī datorfokusus. Tāpat partneris ir Rēzeknes akadēmija.”

”Pateicoties šīm darbībām, esam izveidojuši pilnīgi jaunu pētnieku grupu Liepājas Universitātē,” viņa turpina: ”Tā sadarbībā ar bērnudārziem pēta gan mazu bērnu valodu Kurzemē, Latgalē un Rīgā. Lai būtu gan dialektu, gan krievu valodas ietekme, lai mēs redzētu, vai bērni ir gatavi startēt 1.klasē. Otrs mums ir vidusskolēni. Arī Kurzemē, Latgalē un Rīgā veicam analīzi pērnā gada eksāmenu darbiem. Būs arī pilnīgi jauns valodas korpuss, proti, visi darbi būs ievadīti elektroniski. Trešais virziens ir ārzemju studenti – kā viņiem veicas ar latviešu valodu.”

”Nedaudz būs arī pozitīvās pieredzes stāsti no ārzemju latviešiem, kas ir saglabājuši latviešu valodu. Kāda bijusi motivācija, kādas – metodes. Un, protams, būs rekomendācijas skolotājiem, zinātniskie raksti, dažādi referāti. Pēc trim gadiem es sagaidu šai virzienā bagātu ražu.”