Līdz ar vakcinēto cilvēku skaita pieaugumu visā pasaulē ir pieejami arvien jauni dati par vakcīnu pret Covid-19 efektivitāti un precizējumiem rekomendācijās to izmantošanā. Veselības ministrijas interneta mājaslapā apkopoti D.Zavadskas skaidrojumi par būtiskākajiem jaunumiem šajā jomā.

Speciāliste skaidro, ka, balstoties uz pētījumiem, Imunizācijas valsts padome jūnija sākumā rekomendēja iepriekš Covid-19 pārslimojušiem un pozitīvu polimerāzes ķēdes reakcijas testu saņēmušajiem pacientiem noturīgai aizsardzībai saņemt vienu vakcīnas pret Covid-19 devu.

Tomēr pacientiem ar medikamentu vai slimības radītiem augstas imūnsupresijas stāvokļiem tiek rekomendētas divas devas, neskatoties uz to, ka iepriekš viņi saņēmuši pozitīvu testa rezultātu.

Savukārt tiem, kuri bijuši Covid-19 izraisošā vīrusa SARS-CoV-2 pozitīvi iepriekš un jau saņēmuši divas devas jebkurai no vakcīnām, noteikti nav pamata bažām, ka tādējādi varētu būt nodarīts kāds kaitējums.

Pilna vakcinācijas kursa saņemšana, tieši pretēji, vēl vairāk ir nostiprinājusi imūno atbildi, skaidro Zavadska.

Viena vakcīnas deva Covid-19 pārslimojušajiem iedzīvotājiem Eiropā būs pielīdzināta pilnam vakcinācijas kursam arī tam, lai saņemtu Eiropas Savienības digitālo sertifikātu, kura izsniegšana iecerēta ar 1.jūliju.

Covid-19 pārslimošanas fakts gan ir pierādāms tikai ar pozitīvu SARS CoV-2 polimerāzes ķēdes reakcijas testu. Antivielu noteikšana nav korekta un izmantojama šajā situācijā, atzīmē Zavadska.

Delta vīrusa variants rosina savlaicīgāk vakcinēt Covid-19 pārslimojušos iedzīvotājus

Šobrīd vadošās veselības aizsardzības organizācijas nav noteikušas minimālo intervālu starp Covid-19 infekciju un vakcināciju. Tomēr patlaban 180 dienas pēc jaunā koronavīrusa pārslimošanas ir derīgs Covid-19 sertifikāts.

Šis konkrētais dienu skaits bija balstīts novērojumu pētījumos, kas liecināja, ka ir maz ticama reinfekcija nākamo 90, vēlāk jau 180 dienu laikā.

Līdz ar to pārslimojušie iedzīvotāji iepriekš netika īpaši uzrunāti savlaicīgai vakcinācijai, tādējādi dodot priekšroku mazāk pasargātajai iedzīvotāju grupai.

Kā skaidro Zavadska, tagad saistībā ar “delta” jeb Indijas vīrusa varianta masveida izplatīšanos speciālisti vairs neiesaka Covid-19 pārslimojušajiem gaidīt līdz pēdējai 180. dienai, lai sāktu vakcināciju.

Vairāku Covid-19 vakcīnu miksēšana vēl tiek pētīta

Imunizācijas Valsts padomes priekšsēdētāja arī informē, ka joprojām norit vairāki pētījumi, kuros tiek izvērtēta imūnās sistēmas atbilde gadījumā, ja cilvēks saņem divas dažādas Covid-19 vakcīnas.

Piemēram, pirmie Vācijas un Spānijas zinātnieku veiktie pētījumi, kuros piedalījās salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits, parādīja, ka, jaucot divas dažādu tehnoloģiju vakcīnas, imūnā sistēma saprot un reaģē uz otro devu, kas veikta ar citas tehnoloģijas vakcīnu pret Covid-19.

“Šie dati parādīja, ka, jaucot tehnoloģijas, imūnā atbilde turpina paaugstināties, un tas nozīmē, ka aizsardzība tiek iegūta, kā otro devu dodot arī citas tehnoloģijas vakcīnu,” skaidro speciāliste.

Tomēr, lai droši apgalvotu, ka, jaucot vakcīnas, tiek sasniegta tāda pati, labāka vai sliktāka imūnā atbilde, nekā dodot divas devas viena ražotāja vai vismaz vienas tehnoloģijas vakcīnas, ir nepieciešami papildu dati, kas ir gaidāmi līdz ar Lielbritānijas zinātnieku pētījuma rezultātu publiskošanu, norāda Zavadska, piebilstot, ka šie dati tiek solīti jau tuvākajā laikā – jūnija beigās vai jūlija sākumā.

Vakcinācija ir droša plašam iedzīvotāju lokam

D.Zavadska skaidro, ka līdz ar jauniem pētījumu datiem un plašāku iedzīvotāju vakcināciju, apstiprinās līdz šim paustais, ka vakcinācija ir droša un efektīva plašam iedzīvotāju lokam.

“Vakcinācija tiek rekomendēta gan grūtniecēm un sievietēm, kuras zīda mazuli, gan īpaši vakcinēties tiek rosināti iedzīvotāji ar dažādām hroniskām saslimšanām. Droši var vakcinēties arī tad, ja personai ir alerģijas pret pārtiku, insektu kodumiem, kontaktalerģijas, kā arī alerģiska rinīta, alerģijas pret lateksu un citām vielām, ekzēmas un astmas gadījumos, un tas nekādi neietekmēs esošo alerģiju attīstību vai esošo stāvokli,” stāsta speciāliste.

Viņa gan informē, ka piesardzība jāievēro personām, kurām slimības vēsturē ir anafilakse no citām injicējamām zālēm. “Vakcinācija šajā pacientu grupā nav kontrindicēta, bet jāievēro piesardzība, kas nozīmē, ka medicīnas personālam šādi cilvēki ir jānovēro 30 minūtes pēc vakcīnas saņemšanas,” skaidro D.Zavadska.

Speciāliste atzīmē, ka šobrīd nav jaunu datu, kas kādā veidā apšaubītu vai prasītu mainīt šīs vakcīnas izmantošanu bērnu vidū.

“Tā joprojām var palīdzēt novērst saslimšanu un tādējādi būtiski samazināt iespējamu smagu Covid-19 slimības gaitu, īpaši bērniem ar atsevišķām hroniskām un onkoloģiskām saslimšanām, kuri, tāpat kā pieaugušie, ir augstākā riska grupā.”

Viņa norāda, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Valsts imunizācijas valsts padome rekomendē vienīgo bērnu vecumā reģistrēto “BioNTech/Pfizer” ražotāja vakcīnu “Comirnaty” un norāda, ka tā ir droša un efektīva bērnu vakcinēšanai no 12 gadu vecuma.

“Vēlreiz vēlamies uzsvērt, ka esam vienisprātis ar PVO, ka sabiedrībai kopumā svarīgāk būtu vakcinēt pieaugušos un riska grupu iedzīvotājus. Būtiski atcerēties, ka vakcīnas galvenais uzdevums ir pasargāt no nāves un smagas saslimšanas, kā arī samazināt noslogojumu veselības aprūpes sistēmai, un līdzšinējie dati parāda, ka vakcīnas šo mērķi efektīvi sasniedz arī ar jauno vīrusa celmu parādīšanos,” uzsver speciāliste.

D.Zavadska piebilst, ka katra reize, kurā kāds bērns Covid-19 pārslimo smagāk vai piedzīvo nopietnas veselības problēmas no multisistēmu iekaisuma sindroma pēc Covid-19, rada vēlmi vecākiem pasargāt savus bērnus. Latvijā vakcīnas ir pieejamas un arī PVO atbalsta nepieciešamību izvērtēt katra bērna veselības stāvokli, līdzšinējās saslimšanas un citus riskus, un izmantot vakcinācijas iespēju, lai pasargātu arī jaunākos sabiedrības locekļus.

Papildu vakcinācijas nepieciešamība vēl nav zināma

Speciāliste norāda, ka joprojām zinātnieku rīcībā nav pietiekami datu, lai varētu apgalvot, vai būs, vai nebūs nepieciešama balstvakcinācija pret Covid-19.

“Šī brīža informācija liek domāt, ka ļoti iespējams, ka balstvakcinācija, ja tāda būs nepieciešama, būs rekomendēta tieši Covid-19 potenciāli vissmagāk skartiem iedzīvotājiem – senioriem, riska grupām un iedzīvotājiem ar īpaši vāju veselību,” skaidro D. Zavadska.

Patlaban eksperti un zinātnieki daudzās valstīs seko līdzi slimības un vakcinācijas radītajai aizsardzībai, valdības plāno savus procesus un budžetus, pieļaujot arī scenāriju, ka balstvakcinācija būs nepieciešama.