Daiga Lutere: Veikalos roka tā vien pati stiepjas pēc iekārotā
Karš Ukrainā, pārtikai un citām precēm cenas paaugstinājušās, elektrība dārgāka, tūlīt tāds būs arī patērētais ūdens, apkurei cenas augstākas nekā pērn šajā pašā laikā utt. Ik pa brīdim informatīvajā telpā uzvirmo gānīšanās par veco valdību un premjeru, par jauno arī, jo viss te tik slikti, slikti, slikti. Vienkārši – bēdu ieleja un pašiem sevis tā žēl…

liepajniekiem.lv
Aizvadītās nedēļas nogalē pēcpusdienā iegriezos vairākos Liepājas tirdzniecības centros. Ko redzēju? Lielajos pārtikas veikalos, kur pircējiem piedāvā ne tikai maizi un pienu, – ļaužu jūra. Vairumam iepirkumu rati pilni un puspilni.
Jā, varbūt trāpīju laikā, kad visi apzināti iepērk pārtiku un citas preces nākamajai nedēļai. Iespējams – kārtējais akcijas piedāvājums. Varbūt vairumam brīvdienās mājās bija gaidāmas ģimenes svinības, kad jāiepērkas vairāk un bagātīgāk nekā citu reizi.
Var jau būt, ka tikai man grūti saprast un salikt kopā veikalos redzētās iepirkšanās aktivitātes ar tā saucamo vaidēšanu publiskajā telpā par grūto dzīvi.
Tad izlasīju biznesa augstskolas ”Turība” profesores Ivetas Liniņas vērojumus par iepirkšanās paradumiem Latvijā šobrīd. Secinājums – lai gan visam tiešām pieaug cenas, patēriņš joprojām ir ļoti augsts un nekas neliecina, ka vairums būtu sākuši taupīt. Tātad loģiski – ir ko tērēt.
Vēl čaklā iepirkšanās tiek skaidrota ar pandēmijas ietekmi, kad pastāvēja daudzi aizliegumi, bet tagad un joprojām ļaudis bauda brīvību, kas tiek izmantota arī, lai vadītu laiku veikalos un pirktu.
Nav tā, ka situācija tik slikta (kā dažiem patīk runāt), ka tauta skaita katru kapeiku, to vien dara, kā taupa, bet mazumtirgotāji pārdzīvo, ka viņu bizness ”iet uz galu”. Nebūt nē.
Joprojām arī no veikalnieku (ne tikai ražotāju) puses turpinās cenu paaugstināšana un pat sortimenta paplašināšana, nevis samazināšana. Kas, visticamāk, tomēr notiktu, ja apgrozījums un pirktspēja strauji ietu uz leju.
Tātad. Neesam tik briesmīgā situācijā, lai sāktu nopietni un piespiedu kārtā taupīt.
Tāds ir pētnieces secinājums.
Vēl tas, ka mazo veikaliņu izputēšana un padošanās lielo mazumtirgotāju priekšā nav slavējama. Kas iegūst? Lielie, kļūdami vēl stiprāki un varenāki, turklāt lieliski prot pircējus uzrunāt, piesaistīt, liekot pirkt vairāk un vairāk. Preces lielajos veikalos saliktas, sakārtotas tā, ka roka tā vien pati stiepjas pēc iekārotā.
Mārketings strādā slavējami, un iepirkumu rati pildās, kas arī bija jāpanāk. Ir pierādīts, ka, pateicoties īpašai, pētījumos balstītai, preču izvietošanai tirdzniecības zālēs, pircēji nopērk par 30 procentiem vairāk, nekā patiesībā viņiem ir vajadzīgs.
Nobeigumā vēl kāda nianse pārdomām. Vai jūs būtu par vai pret, ja turpmāk svētdienās visi veikali būtu slēgti? Tajā skaitā visi tirdzniecības centri? Vai Liepājas un Latvijas iedzīvotāji ko tādu spētu pieņemt? Vai zinātu, mācētu saturīgi pavadīt šo vienu no veikalu apmeklēšanas brīvo dienu?
Vācijā svētdienās slēgti daudzi, arī pārtikas, veikali. Polija sekoja gan šim piemēram, gan veikalu darbalaiku saīsināja arī sestdienās. Vai Latvijā kaut kas tāds būtu iespējams?
Pieņemt, akceptēt jaunus noteikumus nav viegli. It sevišķi, ja rodas sajūta – man grib atņemt kaut ko ļoti vajadzīgu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.