Liepājas Reģionālās slimnīcas Intensīvās terapijas un
anestezioloģijas nodaļas virsārstam, Latvijas Ārstu biedrības pirmajam
prezidentam Ivaram Krastiņam piešķirts augstākais Latvijas Ārstu biedrības
atzinības apliecinājums – pirmās pakāpes goda zīme Tempus Hominis, jeb Cilvēka
laiks, portālu informēja Liepājas reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību
speciāliste Indra Grase.

Pēc pašreizējā Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera
Āpiņa teiktā, Ārstu biedrību izloloja Aigars Migals un Guntis Brežinskis, to
virzīja Ivars Krastiņš un Ilmārs Lazovskis, tās radīšanā 1988.gada jūnijā
sanāca kopā ducis jaunu un mazāk jaunu Latvijas ārstu, bet pati biedrība
dibināta 1988.gada 16.septembrī Rīgas Latviešu biedrības namā, tolaik vēl
Baltijas kara apgabala virsnieku namā.

Šogad Latvijas Ārstu biedrība atzīmēja 25 gadu jubileju.
Ivars Krastiņš ir viens no biedrības dibinātajiem un tās pirmais prezidents.
Atskatoties uz aizvadīto laiku, I.Krastiņš uzsver, ka Ārstu biedrība vēl
joprojām pastāv un tas ir pozitīvi: ”Pirms 25 gadiem daudzi dibināja dažādas
biedrības, radās kādas piecas dienā. Taču lielākā daļa no tām patlaban ir
pazudušas bez pēdām. Ārstu biedrība nē – tas, protams, ir labi. Otra labā lieta
ko dara Ārstu biedrība ir izglītošana, tās ir satrpdisciplinārās ārstu
konferences un līdzīgi pasākumi. Tas ir ļoti svarīgi. Taču cik daudz, par ko un
kāds ir mācību mērķis – par to var diskutēt. Piemēram, Pēteris Apinis raksta
izglītojošus rakstus cik slikti ir ēst čipšus un dzert kolu, bet, manuprāt, to
ārstiem nevajadzētu darīt. Par šādiem jautājumiem iedzīvotājus vajadzētu
izglītot Veselības ministrijas atbilstošām struktūrvienībām. Domāju, ka Ārstu
biedrībai vajadzētu domāt par ārstu izglītošanu, par ārstu profesijas prestiža
paaugstināšanu un tamlīdzīgām lietām.” Sākotnēji jau tā ideja bija ļoti
vienkārša, skaidro I.Krastiņš: ”Ārstu biedrība aizstāv ārstu intereses,
Veselības ministrija – pacientu intereses. Tad savstarpējās sarunās vienojas
par abām pusēm pieņemamu sistēmu, kad apmierināti ir gan ārsti, gan pacienti.”
Patlaban Ārstu biedrība no sākotnējās ieceres ir mazliet novirzījusies un tagad
tā ir citādāka, atzīsts I. Krastiņš: ”Nevar teikt, ka labāka vai sliktāka, bet
citādāka.”

I.Krastiņš 1979.gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūta
Ārstniecības fakultāti, specializējies anestezioloģijā un reanimatoloģijā. Pēc
studijām strādājis par ārstu P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Reanimācijas
nodaļā, pēc tam par pasniedzēju Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ķirurģijas
katedrā un Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedrā. Kopā ar domubiedriem
atjaunojis Latvijas Ārstu biedrības darbu un bijis tās pirmais prezidents. 1990.gadā
ievēlēts Latvijas PSR Augstākajā Padomē. Pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās no
1993.gada strādājis vairākās farmaceitiskās firmās, paralēli strādājot
P.Stradiņa slimnīcā, Ventspils un Liepājas slimnīcā.