Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbiniekus satraucis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra rīkojums par daļu DAP resursu un funkciju nodošanu Valsts vides dienestam (VVD). Viņi uzskata to par dabas aizsardzības nozares graušanu. Ministrijā skaidro, ka izmaiņu mērķis esot dabas aizsardzības sistēmas pilnveidošana.

Priekšlikumi izmaiņām tiek izstrādāti ar mērķi stiprināt dabas izglītības un dabas kapitāla apsaimniekošanas funkcijas DAP, kā arī lai novērstu funkciju dublēšanos kontroles jomā starp DAP un VVD, “Kurzemes Vārdam” stāsta VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

DAP amatpersonas pagaidām oficiāli nekomentēs VARAM uzsāktās pārmaiņas, ziņo pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna. Taču “Kurzemes Vārda” rīcībā ir pārvaldes struktūrvienību vadītāju 1. aprīlī rakstītā vēstule Valsts prezidentam Egilam Levitam. Tajā teikts, ka minētais rīkojums uzdod DAP piecu darba dienu laikā apzināt visus resursus, kas nododami VVD, lai tas pildītu uzdevumus, kurus šobrīd veic DAP. Tie ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrole, atļauju izsniegšana, anulēšana, to darbības apturēšana, atzinumu un saskaņojumu sniegšana dabas aizsardzības jomā. “Vēršam Jūsu uzmanību uz neprofesionālu, sasteigtu valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīga par dabas aizsardzības politikas īstenošanu valstī, reorganizāciju, kuras ietvaros nevis argumentēti un izvērtēti tiks uzlabota un pilnveidota valsts pārvaldes sistēma, bet gan, neievērojot jebkādus labas pārvaldības principus, tiek grauta dabas aizsardzības nozare,” teikts vēstulē.

Darba grupa priekšlikumu izstrādei dabas aizsardzības sistēmas pilnveidošanai izveidota šī gada janvārī, norāda VARAM. Tajā darbojas ministrijas, DAP un VVD pārstāvji. Darbs turpināsies līdz maija beigās, un tad jābūt skaidrībai par to, kādas būs izmaiņas. “Veicot funkciju pārdali starp iestādēm, netiek plānots samazināt darbinieku skaitu, taču atsevišķiem darbiniekiem mainīsies pienākumi,” stāsta ministrijā. Dabas izglītība un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu īpašumu apsaimniekošana paliks DAP pārziņā un tikšot stiprināta.

Vēstules autori uzskata, ka līdzšinējās divās darba grupas sanāksmēs neesot definētas problēmas, kas jārisina, kontroli nododot VVD, un vispār neesot bijis diskusiju par atļauju izdošanu. Tā kā kopīgs darba grupas lēmums neesot pieņemts, izvērtējums, uz kura pamata VARAM pieņem lēmumus, viņuprāt, ir sasteigts. Tāpat VARAM ministra Jura Pūces tvitera kontā teiktais par auditu, kas konstatējis DAP un VVD funkciju pārklāšanos, esot pretrunā ar VARAM audita ziņojumu, kurā tieši otrādi – netiek atbalstīta visa vides un dabas kontroles nodošana VVD.

Pensionētais vides inspektors Andris Maisiņš uzskata, ka jautājums neesot līdz galam izdiskutēts un VARAM ministrs “kā bruņuvilciens iet ar vienu reformu un tagad sācis nākamo”. Videniekiem ir pavisam citi uzdevumi – kontrolēt uzņēmumus un piesārņojumu, izsniegt atļaujas. “Tur nav neviena speciālista, kas kaut ko zina par mikroliegumiem un īpaši aizsargājamām sugām. Kā viņi to apvienos?” viņš ir neizpratnē. A. Maisiņš piekrīt, ka DAP un VVD abi kontrolē makšķerēšanu, funkcijas it kā dublējas, taču viņš neesot pārliecināts, ka VVD, kas visu laiku ķēris maluzvejniekus, pievērsīs uzmanību tieši aizsargājamām sugām, piemēram, lašiem vai nēģiem nārsta laikā. Par kāpu izbraukāšanu, protams, arī varot sodīt vides dienests, bet vai viņi piefiksēs, ka no tās ir cietis kāds īpaši aizsargājams augs?

VVD Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktors Ruslans Pečulis “Kurzemes Vārdam” šobrīd nevarot atbildēt uz jautājumu, vai pārvaldes darbinieki spētu pārņemt DAP funkcijas. “Zinu, ka ir tāds process, bet neesmu informēts par šīm funkcijām, tāpēc pašlaik nevaru šo jautājumu komentēt,” viņš saka. Arī VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece šobrīd atturas sniegt plašākus komentārus: “Pašlaik VARAM konkrēti lēmumi nav pieņemti. Ja tādi tiks pieņemti, VVD tos izpildīs.”