Labumi, kuru mērķis ir nodrošināt darbinieku apmierinātību, motivāciju un lojalitāti, ir visdažādākie, lielākoties atkarībā no darba devēja finanšu iespējām.

Pusdienas, ballītes, brīvdiena

Informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” pērn paziņoja, ka darbinieku papildu labumu programmās investēs 2,7 miljonus eiro, lauvas tiesu novirzot iemaksām 3. pensiju līmenī, veselības apdrošināšanā, kā arī visus darbiniekus, kuri snieguši pienesumu 2023. gada biznesa rezultātiem,

uzņēmums ar sešām lidmašīnām veda trīs dienu apmaksātā saliedēšanās pasākumā uz Antalju Turcijā.

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA “Tet” mājaslapā uzskaitīti dažādi motivējošie bonusi darbiniekiem – elastīga darba vide, proti, iespēja strādāt gan birojā, gan no mājām vai trīs mēnešus ārzemēs, 100 eiro mēnesī pusdienām, transportam, ceļojumiem vai citiem labumiem, gada balva, tematiskās biroja ballītes, kino vakari, Ziemassvētku prēmija u.c.

Vairāku uzņēmumu aktuālajās vakancēs lasāms, ka tiek piedāvāti arī tādi labumi kā bezmaksas pusdienas, brokastis, tēja un kafija, apmaksāta brīvdiena dzimšanas dienā, transports līdz darba vietai un atpakaļ, redzes korekcijas līdzekļu kompensācija, dāvanas darbinieku bērniem, bezmaksas psihologa un jurista konsultācijas utt.

Ievieš īpašu bonusa karti

Liepājas uzņēmums “Lauma Fabrics” jau trešo gadu pēc kārtas ierindojies labāko Kurzemes darba devēju topa augšgalā.

“Mēs nevaram uzskaitīt kaut kādas gatavas receptes un dot gatavus risinājumus, kā plūkt laurus vai piesaistīt labākos darbiniekus, bet varam padalīties ar dažiem novērojumiem un pozitīvo praksi,” pauž uzņēmuma “Lauma Fabrics” personāla daļas vadītāja Ingrīda Kalniņa, apliecinot, ka šodien tiešām izjūt lielu konkurenci starp uzņēmumiem par svarīgāko resursu – darbiniekiem. 

“Ja agrāk līdzīgas nozares uzņēmumi konkurēja savā starpā, tad mūsdienās visi uzņēmumi konkurē viens ar otru.

It īpaši darbinieku prasības ir mainījušās atkarībā no viņu vecuma – jaunāka vecuma darbinieki vairs nevēlas strādāt fabrikās, rūpnīcās, vienkāršu fizisku darbu. Pie kam viņi vēlas ātri pelnīt lielu atalgojumu, kamēr vēl pašiem trūkst iemaņas un kompetences.”

Būtiskākie personālvadības virzieni uzņēmumā “Lauma Fabrics” saistīti ar trīs lietām – ilgtermiņa piesaiste, darbinieku motivācija un lojalitāte.

I. Kalniņa: “Mums ir svarīgi, lai darbinieki strādā ilgtermiņā, jo specifiskās zināšanas var iegūt, tikai strādājot un attīstot kompetences. Ir arī dažādi bonusi, kas saistīti ar nostrādāto darba stāžu.

Jo ilgāk strādā uzņēmumā, jo vairāk iespējams saņemt.

Cenšamies strādāt tā, lai darbinieki izprot sava darba ieguldījuma un pielikto pūļu rezultātu ar saņemto atalgojumu. Mums ir dažādas personāla motivācijas kārtības, un tās visas ir saistītas ar sasniegto rezultātu, ieguldījumu tajā un izmērāmu darba kvalitāti.

Lai arī pēdējie gadi ekonomikā nesuši visādas pārmaiņas, mēs cenšamies noturēt tradīcijas, tās pielāgojot, veidojot un pilnveidojot attiecīgi savām iespējām un darbinieku vēlmēm.

Mēs visi darbā pavadām lielu dzīves laiku, un mums ir svarīgi, lai darbinieks darba vietā justos piederīgs, iesaistītos kolektīvā un patīkamas darba vides veidošanā. Tāpēc turpinām rīkot dažādus kolektīva saliedēšanas pasākumus, kurā ne tikai atpūšamies, bet arī izsakām atzinīgus vārdus ikvienam darbiniekam un pateicības par īpašu darbu vai veikto ieguldījumu.

Ne vienmēr visu var novērtēt tikai naudā,

kaut arī mums vienmēr to gribētos vairāk, bet jebkurā laikā svarīgi ir atzinīgi novērtēt darbinieku ieguldījumu.

Kā vienu no šogad ieviestiem bonusiem darbiniekiem varam minēt Bonusu karti. Tā ir personalizēta “Lauma Fabrics” Bonusu karte, ar kuru darbinieki var apmaksāt ēdināšanas un ārstniecības izdevumus.

Šo karti var izmantot gandrīz jebkurā no vairāk nekā 6000 ēdināšanas un vairāk nekā 2000 ārstniecības iestādēm visā Latvijā, kā arī nesaskaitāmām vietām ārpus Latvijas robežām. Ar šo karti var norēķināties arī par ārstniecības pakalpojumiem, ko nesedz darbinieku veselības apdrošināšanas polises.

Mums ir izstrādāta iekšēja motivācijas kārtība, kurā skaidri definēti gadījumi, kad šis bonuss netiek piešķirts. Un ticiet – visi vēlas to saņemt un lietot šo īpašā dizaina karti.”

Jaunos vilina piedzīvojums

Elektrokartingu ražošanas uzņēmumā “Blue Shock Race” strādā gan pieredzējuši speciālisti, gan jaunie censoņi.

“Jaunos galvenokārt motivē divas lietas – jaunas tehnoloģijas, kā arī tas, ka darba darīšanās ļoti bieži jādodas ārpus valsts. Ne visiem tas šķiet forši, bet jaunie novērtē iespēju šādi redzēt pasauli un aizceļot līdz pat Austrālijai, Japānai utt.

Tie nav bonusi, bet gan darba specifika,”

pauž uzņēmuma vadītājs Artis Daugins.

Viņš norāda, ka uzņēmumā lēmums par bonusiem, apmācībām un citu tiekot pieņemts kolektīvi.

“Ja kāds nāk klajā ar konkrētām vēlmēm, tad cenšamies plašākā lokā diskutēt par to, kādi ir ieguvumi. Ja to nav, tad nav arī vērts tam tērēt naudu.

Šādi darbinieki paši izlemj, ko viņiem vajag, piemēram, par veselības apdrošināšanu. Pirms vairākiem gadiem mēs to piedāvājām, bet secinājām, ka apdrošināšanu izmanto tikai viens cilvēks, tāpēc to atcēlām.

Tagad ar kolektīvu apspriedām, ko viņi izvēlas – veselības apdrošināšanu vai piemaksu. Darbinieki izvēlējās apdrošināšanu, jo

kolektīvs lēnām kļūst pieredzējušāks, kādam vajag masāžas pakalpojumus, citam zobārstu utt.”

“Blue Shock Race” vadītājs klāsta, ka darbinieku labbūtībā liela summa uzņēmumam nav jātērē, jo kolektīvs ir samērā jauns un lielai daļai motivācija ir izaugsme un darba vide, kas spēj piedāvāt piedzīvojumus, piemēram, iespēju iesaistīties autosporta norisēs, kur viņi var tikties arī ar F1 sportistiem.

Ziniet? Nekad dzīvē!

Aptaujāto liepājnieku pieredze gan ir dažāda, vieni tīko komforta un īpašu bonusu, citiem pietiek ar cieņpilnu attieksmi un pienācīgu samaksu par padarīto.

“Svarīgi, lai darba devējs nekliedz un nenoniecina,” saka viens.

Citam atkal svarīgi “kā minimums darba auto, bagātīga apdrošināšanas pakete, korporatīvie pasākumi un bonusi”.

Vineta Drāzniece uzskata, ka prasības ietekmē tas, kādā nozarē strādā. “Pamatlietas, bez kurām neiztikt nevienā darbā, ir kopēji mērķi un vīzija, piederības sajūta kolēģu vidū, cieņa visos līmeņos, novērtējums, pašrealizācijas iespējas, drošības sajūta un tas, lai abas puses saistītu apbusēja interese,” uzskaita sieviete.

Viņai piekrīt arī Zane Jēkabsone-Jaunskunga, kuras darba stāžs ir 35 gadi un strādāt nācies dažādās darba vidēs.

“Pēdējo pāris gadu pieredze rāda, ka nav tik svarīga tā pēdējā izlaiduma tehnika, apdrošināšanas polise vai ergonomisks datorkrēsls, daudz vairāk nozīmē cieņa, uzticēšanās, mierīga gaisotne, sapratne kolektīvā, tad var arī pieciest dažu “it kā bonusu” neesamību un pastrādāt pie vecāka datora, bet iet mājās ar prieku, nevis būt beigtam pēc dienas tajā smalkajā vidē, kur, no malas skatoties, ir viss, bet patiesībā – nav nekā,” pārliecināta Zane.

Savukārt Gunai šķiet, ka vissvarīgākais faktors ir tas, lai darbinieks ir savā īstajā vietā. Viņa uzskata, ja cilvēkam trūkst iekšējās motivācijas, ārēji to radīt ir grūti. Tāpat svarīgs esot vadības stils.

“Ja tas viss ir sakārtots un katrs zobratiņš ir savā vietā, citam citu papildinot, lieliski, ja ir prēmijas, motivācijas sistēmas, pasākumi un pārējie labumi, kas otrās mājas – darbu – padara par vietu, kur gribas atgriezties.”

Marita un Ulrika par papildu bonusiem darbavietās priecājas.

Abas sievietes šobrīd ir bērnu kopšanas atvaļinājumā, tāpēc jo īpaši izvērtē – atgriezties iepriekšējā darbavietā vai tomēr meklēt jaunus izaicinājumus.

“Mums ir nodrošināts “Venden” dzeramā ūdens aparāts, ceturtdienas ir augļu dienas, kas, manuprāt, ir lieliski. Kad darbinieks uzņēmumā nostrādā trīs mēnešus jeb pārbaudes laiku, viņam pienākas apdrošināšanas polise. Tāpat ir bonusi un saliedēšanas pasākumi, pārgājieni.

Darba devējs nāk pretī ar maiņas grafikiem, ja vajag, vari strādāt no rītiem, vai, ja esi students, vari vakaros vai brīvdienās.

Principā ir daudz dažādas pozitīvas nianses,” par savu darbavietu stāsta Ulrika.

Marita iepriekš strādājusi lielā un starptautiskā uzņēmumā Rīgā. Tur bijusi lieliska veselības apdrošināšanas polise, apmaksāts sporta zāles abonements vai jebkas cits ar sportu saistīts.

Atkarībā no sasniegumiem reizi gadā darbinieks saņēma prēmiju. Ik mēnesi 1:1 organizēta tikšanās ar tiešo vadītāju. Augļi, ūdens, kafija.

“Nu nereāli superīga darba vide bija. To darba vietu turu kā etalonu tam, kādu vidi gribētu. Tad atnācu uz Liepāju, strādāju diezgan liela uzņēmuma filiālē, arī bija veselības apdrošināšana, prēmijas, augļi, ūdens un kafija. Diezgan forši bija, un tad domāju – gan jau nav baigās atšķirības.

Un aizgāju uz vietu, kur nav ne polises, ne augļu, ne ūdens vai prēmijas. Nu, ziniet, – nekad dzīvē vairs uz ko tādu neparakstītos!

Labi, ūdens un augļi liekas sīkums, tās lietas nav tik vajadzīgas, bet veselības apdrošināšana mūsdienās jau ir kļuvusi par normu, manuprāt.

Tas, ko gribu teikt, – šādiem maziem bonusiņiem ir diezgan liela loma darbinieku labbūtības nodrošināšanā un līdz ar to arī darbinieka uzticībā darba devējam un atdevei, veicot darbu.

Pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma noteikti došos atpakaļ uz vietu, kur jūtos novērtēta un apčubināta kā darbinieks, jo ļoti izjutu atšķirību, cik uzticīga biju savai Rīgas un pirmajai Liepājas darba vietai salīdzinoši ar pēdējo gūto darba pieredzi.”

Darba devējam “jāpārdod” vakance

Lote Kalniņa, “I-Work Group” Pārdošanas un personāla atlases nodaļu vadītāja

Šī brīža situācija darba tirgū ir sarežģīta, bet arī interesanta. To veido paaudžu atšķirības un vērtības, darba tirgū esošais aktīvo iedzīvotāju skaits, tehnoloģijas, pandēmija (attālinātais darbs), ekonomiskā situācija u.c.

Šobrīd darba tirgū aktīvi ienāk jaunā, Z paaudze, kas tiek saukta arī par postmilleniāļiem. Viņi meklē jaunus izaicinājumus profesionālajā dzīvē, un tas nozīmē izaicinājumu arī darba devējiem, lai piesaistītu un noturētu šīs paaudzes darba ņēmējus.

No darba devējiem tiek prasīta tāda kā adaptēšanās jauniem darba tirgus standartiem. Agrāk darba devējs izvēlējās, kurš no fināla kandidātiem būs tas laimīgais, kam tiks dota iespēja strādāt uzņēmumā.

Tagad darba devējam ir “jāpārdod” vakance kandidātam – jāuzlabo darba vide, bonusu sistēma, jāpiedāvā un jāvienojas par individuāliem labumiem,

piemēram, dot atļauju darba ņēmējam darba laikā piedalīties grupas treniņos – katru otrdienu pulksten 14.

Uzņēmumu cīņa par profesionāliem, zinošiem un varošiem darbiniekiem ir sīva. Lielākā daļa uzņēmumu to apzinās un ir gatavi adaptēties – uzlabot darba vidi, veicināt labklājību, sniegt papildu bonusus un emocionālu atbalstu.

Tomēr attieksmes ir atšķirīgas, joprojām ir darba devēji, kas nedomā par jaunās paaudzes piesaistīšanu, vismaz ne tik lielā mērā, lai ieviestu pārmaiņas esošajā struktūrā un darba vidē.

Visbiežāk darba ņēmēju prasības tiek akceptētas, ja viņš ir savas nozares eksperts.

Jaunās prasības, kas sākumā darba devējiem un ņēmējiem dažkārt šķiet pat pārspīlētas, starptautiskās kompānijās tiek ieviestas samērā agri un attaisnojas kā labums, kas patiešām darbojas.

Jaunie darba ņēmēji novērtēs darbavietu ar saistošu uzņēmuma nozari, izaugsmes iespējām, būtiski augstāku atalgojumu.

Uzņēmuma reputācija ir svarīgs faktors, pozitīvas atsauksmes un publikācijas, iegūti apbalvojumi, novērtējums VID nodokļu reitinga sistēmā u.c. Uzņēmuma lokācijai ir nozīme, ja darba uzdevumi ikdienā ir jāveic klātienē.

Jaunās paaudzes pārstāvji strādā ātri un ar lielu informācijas apjomu, tāpēc jādomā par to, lai darba process ir dinamisks un ar patiesām izaugsmes iespējām.

Ikvienam darbiniekam ir svarīgi, ka viņš tiek pozitīvi uzņemts un iekļauts jaunajā darba vidē, bet īpaši svarīgi tas ir jaunās paaudzes darba ņēmējiem.

Ienākot uzņēmumā, ļoti svarīgs ir “mentors” vai uzticības persona, un abpusēja cieņa ir visa pamatā.

Augstu tiek vērtēta pieklājība un atklātība. Z paaudze ļoti slikti jūtas birokrātiska tipa organizācijā, kur ir autoritārs vadības stils, kur vadība neieklausās.

Esam novērojuši, ka šobrīd darba ņēmēji vairs neizjūt tādu kā nepieciešamību strādāt vienā uzņēmumā septiņus vai desmit un vairāk gadus, kā tas bija agrāk un ir vairāk raksturīgi vecākām paaudzēm.

Šobrīd pilnīgi iespējams, ka tie var būt daži mēneši līdz gadam un darbs var tikt mainīts pēc darba ņēmēja vēlēšanās.

Jaunās paaudzes darba ņēmējs ir prasīgs un nebaidās prasīt, dara to pārliecinoši un savu vērtību apzinās. Kopumā darba ņēmēji no darba devējiem šobrīd saņem vairāk labumu, nekā tas bijis novērots agrāk.

Papildus ierastajam: darbam nepieciešamais tehniskais nodrošinājums, kafija, ūdens, tēja, veselības apdrošināšanas polise, elastīgi atvaļinājumi, sociālās garantijas, šobrīd papildus izceļamas ikgadējās prēmijas, elastīgs darba laiks, attālināts darbs, brīvdienas personīgajos svētkos, apmācības, konferenču apmeklēšana, apmaksāti komandējumi, degvielas kompensācija, auto, bezmaksas pusdienas, baseina un sporta zāles apmeklējumi, veselīgas uzkodas – augļi, rieksti, psihologa konsultācijas, komandas aktivitātes sadarbības veicināšanai u.c.

Tāpat jaunie darba ņēmēji piešķir vērtību mūsdienīgam ofisam un prasa cieņpilnu un atvērtu attieksmi pret savām personiskajām izvēlēm, piemēram, vegānu vai bezglutēna ēdienu pieejamību (ja uzņēmumā ir ēdnīca) vai noteiktus ēšanas laika grafikus, sagaida akceptu no vadības par sava ārējā stila izpausmi, kas atbilst vērtībām vai tematikai, kurai seko.

Daži uzņēmumi piedāvā pat neierastus komforta pakalpojumus vai iespējas, piemēram, masāžas, guļvietas darbavietā, bērnu stūrīti vai pat īpašu relaksācijas telpu pieejamību, jo darbiniekiem ir svarīgs mājīgums darba vidē. Uzņēmumi dažkārt ir atsaucīgi arī mājdzīvnieku klātbūtnei ofisā.

Savu aktualitāti nav zaudējis arī jautājums par četru darba dienu nedēļu.

Apzināmies, ka šobrīd šķietami neierastas prasības tuvāko gadu laikā būs reālas.

Uzziņai

> Katru gadu darba tirgu pamet par aptuveni trešdaļu vairāk cilvēku, nekā tajā ienāk. Katrs trešais uzņēmums Latvijā atzīst darbaroku nepietiekamību.

> Lai to pārvarētu, 58% Latvijas uzņēmumu īsteno aktivitātes darbinieku labsajūtas, apmierinātības, motivācijas un lojalitātes veicināšanai, liecina AS “Eco Baltia” un sabiedriskās domas pētījumu centra “Norstat” veiktā uzņēmēju pētījuma rezultāti.

> 39% aptaujāto Latvijas uzņēmumu nav ieviesuši darbinieku labbūtības aktivitātes, no kuriem 24% kā iemeslu norādījuši resursu trūkumu, bet 5% neuzskata labbūtību veicinošus pasākumus par efektīviem. 3% aptaujāto uzņēmumu neīsteno labbūtības aktivitātes, bet nākotnē plāno to darīt.

> Tie uzņēmumi, kas ir ieviesuši kādu no labsajūtas, apmierinātības, motivācijas un lojalitātes veicināšanas programmām, visbiežāk uzņēmuma iekšienē praktizē elastīgu darba laiku (68%), izmaksā darbiniekiem algas mainīgo daļu vai veic cita veida piemaksas (65%), kā arī piedāvā izvēlēties papildu brīvdienu (56%).

> Budžets, ko uzņēmumi velta labbūtības programmām, ir vidēji 7041,6 eiro gadā. Vien daži uzņēmumi labbūtības aktivitātēm velta vairāk nekā 100 000 eiro gadā.

Avots: “Eco Baltia”

Es domāju tā: Kāds būtu jūsu sapņu darbs?

Simona Freidenfelde – friziere:

– Es tajā jau strādāju! Esmu friziere. Savulaik bija variants iet mācīties Sporta akadēmijā vai par frizieri, kas vienmēr bijusi mana sirdslieta. Vienā dienā bija eksāmens akadēmijā un frizieru skolā, bet nolēmu mācīties par frizieri. Nu jau gadus trīsdesmit ar savu darbu uzlaboju cilvēku izskatu, garastāvokli, dodu prieku. Neko negribu mainīt!

Lineta Vīksne – studente:

– Tagad gan studēju, gan arī jau mazliet strādāju. Šobrīd šķiet, ka logopēda profesija varētu būt mans sapņu darbs. Vairāk skaidrs būs tad, kad beigšu studijas un tiešām sākšu pastāvīgi strādāt. Man patīk, ka šajā profesijā nav ikdienas rutīnas, ka visu laiku nav jādara viens un tas pats un ir iespējas darbā izpausties radoši.  

Daiga Timbare – studē:

– Tāds, kad var saņemt algu par savu hobiju! Lai visu varu darīt ar prieku un no sirds. Šobrīd tā vēl nav, bet mācos, lai būtu. Nolēmu diezgan krasi mainīt profesiju, jo jutu, ka ar iepriekšējiem darbiem kaut kas nav labi. Studēju, lai varētu darīt to, kas patīk. Domāju, ka tagadējā izvēle būs tā īstā.

Vijana Kučinska – strādā:

– Man jau ir savs sapņu darbs. Centos un tiecos, un tiku pie tā. Patīk, ka varu palīdzēt bērniem. Uz darbu eju ar prieku un lielu atdevi. Ar mērķtiecīgumu pret to, kas jāpadara. Pat ar laimes sajūtu. Sevi visu, savas prasmes un enerģiju varu un gribu ieguldīt darbā. Patiesībā man ir veseli divi sapņu darbi, kurus profesijā varu apvienot.

Mareks – liepājnieks:

– Man patīk tas, ko tagad daru, esmu apmierināts. Strādāts dzīvē vairākās vietās, tanī skaitā jaunībā gaterī. Domāju, ka katram cilvēkam svarīgs ir saņemtais atalgojums, lai arī vienmēr jau gribas vairāk. Lai ar labu noskaņojumu ietu uz darbu, svarīgs ir kolektīvs un saticīgas attiecības. Lai gan gadās dažādi kolēģi. Perfekti jau nav nekur.