Cilvēks nu reiz ir tāds radījums, kurš var ēst visu, ko organisms prasa, jo enerģija ir vajadzīga, gan lai strādātu, gan aktīvi atpūstos, un vispār – lai dzīvotu. Tā kā lielu dienas daļu pavadām darbā (bieži vien pat vairāk nekā 8 stundas), tad bez barības uzņemšanas neiztikt. Iespējas to izdarīt vairākas. Pirmā. Izejot ārpus savas darbavietas uz iecienīto ēstuvi. Otrā. Ēdot turpat darbā. Ja izvēlaties otro, tad vēl varianti – notiesāt no mājām līdzpaņemto vai pasūtīt pusdienas kādā kafejnīcā un gaidīt, kad tās atvedīs.

Nolēmām papētīt, kā tad liepājnieki rīkojas, kad pusdienas laiks klāt un sāk gribēties ēst. Un ko piedāvā kafejnīcas un restorāni? Vai to piedāvājums apmierina pieprasījumu?

Dzīves līmenis aug

Tagad Liepājā ir vairāk nekā simt dažādu sabiedriskās ēdināšanas iestāžu, un tai katrai savs klientu loks. Ir tādas, kuru darba laiks tikai līdz pēcpusdienai, un tādas, kas atvērtas līdz vēlai naktij. Bet, runājot par pusdienu ēšanu, šķiet, katram būs savs stāsts – kur, kā un par cik vislabāk paēst, apmeklējot kafejnīcu.

Ikdienā, tā teikt, pašu vajadzībām, ar esošajām ēdināšanas jaudām Liepājā ir pietiekami. Jā, pusdienas laikā populārākajās ēstuvēs vajag rindā pastāvēt un pasūtītais ēdiens ilgāk jāpagaida, bet tā nav tik liela problēma, lai teiktu, ka pieprasījums lielāks par piedāvājumu. Aina mainās vasarā, palielinoties atbraucēju, tūristu skaitam, it sevišķi lielu sarīkojumu laikā. Tad ēdināšanas vietās strādājošajiem pats karstākais darba laiks, bet klientiem pasūtītais jāgaida krietni ilgāk nekā ikdienā.

Visi aptaujātie kafejnīcu, restorānu īpašnieki atzina, ka vispārējā tendence stabila – ēdāju mazāk nepaliek, drīzāk otrādi. Palielinās klientu skaits, kuri izvēlas paēst ārpus darbavietas vai mājām. Un tas rāda, ka dzīves līmenis ceļas, jo ir iespēja daļu nopelnītās naudas regulāri maksāt par kafejnīcā pasūtīto ēdienu. Turklāt, ņemot vērā, ka arī tur cenas uz vietas nestāv, bet visu laiku pieaug.

Ēdināšanas vietu īpašnieki domā tā

“Ēdināšanas bizness nebūt nav viegls. Pieļauju, ka klientiem šķiet citādāk,” atzina Raisa Kudakajeva – kafejnīcas “Annele” saimniece, cilvēks ar lielu stāžu sabiedriskajā ēdināšanā. Viņasprāt, klients vispirms vēlas kvalitāti, labus, garšīgus ēdienus. Tagad, kad cenas produktiem, dažādām izmaksām nepārtraukti mainās, neesot viegli visu laiku klientiem piedāvāt samērā zemu cenu. Tāpat jāņem vērā, ka mazs ēdināšanas uzņēmums nevar konkurēt ar lieliem ne mārketinga aktivitāšu, ne arī cenu ziņā. Lielajiem daudz labākas iespējas diktēt savus noteikumus.

Kā pozitīvu aspektu Kudakajevas kundze minēja to, ka, salīdzinot ar padomju laikiem, tagad sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos valda pilnīga brīvība ēdienu recepšu izveidošanā, izmantošanā. Ja agrāk visam bija jāatbilst gostiem – porcijā tik un tik gramu tās, tās un tās sastāvdaļas, tad tagad tikai izdomā, kādu recepti gribi, un rīkojies. Ja klientiem patīk, tad gatavo kaut vai katru dienu. Bet kā ieguvumu no padomju laiku sistēmas “Anneles” īpašniece vērtē to, ka: “Toreiz mūs iemācīja kārtīgi strādāt.”

Kafejnīcas uzturēšanas tēriņi ir gana lieli, un pagaidām vēl tajā strādājošo darbs netiekot pienācīgi novērtēts. Labus sava amata meistarus ļoti grūti sameklēt. Iemesls, lai sabiedriskās ēdināšanas nozare pilsētā vēl straujāk attīstītos, varētu būt tūrisma industrijas attīstība. R.Kudakajeva teica: “Tad labi būs visiem pašlaik Liepājā sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem un arī pašai pilsētai.” Ikdienā pusdienot atnākušajiem “Annelē” esot rindā jāpastāv, bet tā ir visur.

Liela pieredze sabiedriskās ēdināšanas jomā ir arī kafejnīcas “Aromāts” īpašniecei Ausmai Talalasai: “Neesam izņēmums, mums arī ir savi pastāvīgie klienti un pat tādi, kas nāk šeit pusdienot gadiem. Visu laiku jābūt kustībā un attīstībā. Mans uzskats, ka kafejnīcas īpašniekam vienmēr jādomā tā: ja es būtu klients, ko vēlētos saņemt, ienākot konkrētajā vietā? Kādus ēdienus, apkalpošanu, vidi utt.?” Tas neļauj ieslīgt rutīnā. Ēdināšanā ir simtiem dažādu knifiņu, kas jāievēro, lai veiksmīgi konkurētu. Piemēram, arī tas, vai salvetes ir uz galda un ziedi vienmēr vāzē svaigi.”

Restorānu “Oskars” lielākoties izvēlas ļaudis, kuri paēst vēlas tiešām augstā līmenī, sagaidot maksimālu atdevi, profesionalitāti kā no pavāriem, tā apkalpojošā personāla. Restorāna menedžere Gunta Hūna: “Mūsu ikdienas piedāvājumā ir gan plaša ēdienkarte, gan iespēja paēst biznesa pusdienas, kas ļoti populāras. Katru dienu viena cena, bet piedāvājums dažāds – divi ēdieni un bezalkoholiskais dzēriens.” Arī šim restorānam, kas gadiem saglabā nemainīgu, augstu kvalitāti, ir savs uzticīgo klientu loks, un arī tie, kas atnāk retāk, neaiziet vīlušies.

Pavisam cita specifika un biznesa niša ir ātrās ēdināšanas restorānam “Deli Snack”. Stāsta Andra Dižgalve: “Saucam savu uzņēmumu par burgeru bāru, strādājam visu diennakti. Pēdējā laikā aizvien biežāk pusdienas pasūta uz darbavietu. No rīta darbinieks piezvana, izvēlas ēdienu un pasūta to uz konkrētu laiku, lai varētu paēst darbā. Tādējādi tiek ietaupīts laiks, kas atvēlēts pusdienas pārtraukumam. Katrā ēdināšanas vietā tomēr sava ēdienkarte, piedāvājums un atliek tikai izvēlēties, kur, kā pusdienot, vai paēst citā diennakts laikā.”

Liepājā ir divas kafejnīcas ar nosaukumu “Katrīna”. Viena – Dzērves, otra – Krūmu ielā. Šā uzņēmuma vadītāja Anželika Fjodorova par galveno iemeslu, kas daudzus ēdājus padarījusi uzticīgus tieši “Katrīnai”, min to, ka “viss tiekot gatavots kā mājās, tikai no dabīgiem produktiem. Ja, piemēram, kartupeļu biezenis, tad no kartupeļiem un piena, nevis pusfabrikātiem”. Šajās kafejnīcās telpas nav lielas, un arī darba laiks tikai līdz pēcpusdienai. Tātad galvenais ir paēdināt pusdienot gribētājus. Lai arī šīs ēdināšanas vietas neatrodas centrā, bet tā saucamajos guļamrajonos, klientu netrūkst. Tie par labu esam atzinuši tieši “Katrīnas” piedāvājumu. Ēst braucot arī pilsētas centrā strādājošie.

Secinājumi

Šķiet, tagad Liepājā tā joma, kas saistīta ar sabiedrisko ēdināšanu, ir visnotaļ stabila, proti, piedāvājums apmierina pieprasījumu. Vienmēr var gribēt labāk, kvalitatīvāk, lielākas porcijas, laipnāku apkalpošanu, mazākas rindas vai īsāku gaidīšanu pašā pusdienas laikā. Daudzviet kafejnīcu īpašnieki kā labāko risinājumu atraduši savā piedāvājumā iekļaut biznesa pusdienas. Katru dienu citi ēdieni, kas tiek pasniegti ātri. Un cena vienmēr konstanta. Ēdot biznesa pusdienas piecas darba dienas, ir jārēķinās, ka dažādās vietās summas būs dažādas un tas prasīs nedēļā no 12 līdz pat 18 latiem.

Bet ir arī vietas, kas nepretendē pat uz kafejnīcas nosaukumu un ar lepnumu dēvējas par ēdnīcām. Tādēļ tur cenas arī zemākas. Piemēram, vienā no šādām ēdnīcām ļoti labi paēst var arī par vienu latu.

Protams, ir darbavietas, kur pusdienas laika nav vispār vai tas ļoti īss. Tad darbinieki pielāgojas, kā var. Ja darba devējs iekārtojis virtuvi vai vismaz iegādājies mikroviļņu krāsni, pusdienas tiek sarūpētas, uzsildītas un apēstas turpat. Nevar taču cilvēks, kas strādā astoņas stundas, visu dienu iztikt bez ēšanas! Bet mēs esam gana elastīgas būtnes un, ja darbs tobrīd šķiet svarīgāks, tukšajam vēderam nākas vien gaidīt, kad tas tiks piepildīts.

Es pusdienas ēdu tā

Friziere Elita Balode: – Ir dienas, kad klientu tik daudz, ka vispār neatliek laika paēst. Bet visbiežāk, kad vēders tomēr prasa savu tiesu, brīvajos brītiņos kaut kas tomēr tiek apēsts. Netālu no mūsu frizētavas ir ēdnīca, un tur tad arī izvēlos šo to pusdienām. Šķiet, neviens frizieris nevar pateikt: man tagad pusdienas laiks, klienti, gaidiet, kad paēdīšu!

Uzņēmuma “Liepājas tramvajs” tehniskais direktors Aigars Rauda: – Jā, man ir noteikts pusdienas laiks, tad labprāt kādā kafejnīcā pusdienoju kopā ar sievu. Pusdienas – tas ir svarīgi! Taču ir reizes, kad darbs dzen darbu un pie ēšanas var tik tikai vēlā pēcpusdienā.

Liepājas tiesas tiesneša palīdze Aigija Vētra: – Tiesā mums ir pusstundu ilgs pusdienas pārtraukums. Šajā laikā vai nu pusdienot dodos uz netālo kafejnīcu, vai arī, ja vīrs uzaicina, kaut kur ēdam kopā. Pusdienas ir jāpaēd, lai galva strādātu un veselība turētos!

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Pusdienas laikā, ja ēdināšanas vietu klienti iecienījuši, brīvu vietu pie galda atrast nemaz nav viegli.