liepajniekiem.lv
Tieši šonedēļ aprit 25 gadi, kopš dārzniece Dzintra Vilce dzīvo Liepājā un kopā ar citām kolēģēm čakli strādā pilsētas dobēs.
Piedalās “Dod ručkā!”
Dzintru darbojamies pilsētas puķu dobēs, visticamāk, nebūs pamanījis un neatpazīs retais. Ar komandu – vēl sešiem darbarūķiem – rosāmies ar darbarīkiem, atbrīvojam dobes no nezālēm, atjaunojam stādījumus, mēslojam, laistām.
Kolēģi teic, ka Dzintra vienmēr ir labā garastāvoklī, viņas labākās īpašības ir apzinīgums un atsaucība.
“Es nekad neatsaku, ja otram mani vajag. Ja mani aicina – piedalos,”
par sevi saka Dzintra.
Tā noticis vēl pavisam nesen Rožu laukumā. “Pienāk pie manis jauns puisis. Domāju, ka varbūt viņam traucēju ar darba auto, ka arī viņš grib kaut ko turpat darīt.”
Tas bija raidījuma “Dod ručkā!” vadītājs, pazīstamais videomākslinieks Roberts Vītols. Vārds pa vārdam, un: “Uzaicināja mani piedalīties duelī, sacīkstēs trasē!”
Negaidītajam piedāvājumam piekritusi, jo ar auto patīk braukt, – to dara diendienā, stūrējot darba auto.
Pirmās ieguvusi traktorista tiesības – 16 gados. Kolhozā strādājusi par agronomi, tad viņas pārvietošanās līdzeklis bijis mocis. Tagad sanākot pabraukt ar kvadriciklu, jo tāds ir mazdēlam.
“Jāteic, ka izmēģinājuma brauciens trasē man iznāca labāks.
Sacensību braucienā es jau trasē biju gatavāka, laicīgāk bremzēju. Es jau neesmu nekāds gončiks, esmu kulturālais braucējs – to jau arī viņiem skaidroju. Es zaudēju, bet man ļoti patika, būtu ar mieru vēl vairāk pabraukāt pa tādu trasi!” viņa teic ar smaidu un azartu.
Dzintra vēl atklāj, ka līdz 53 gadu vecumam bijusi sportiste senioru grupā. Ieguvusi pat Kurzemes labākās sprinteres titulu.
Dobes palīdzēja izdzīvot un neaizbraukt
Liepājai šogad jubileja, arī Dzintrai. “20. jūlijā apritēja 25 gadi, kopš esmu te un strādāju Liepājas puķudobēs. Sāku Labiekārtošanas sabiedrībā, kas pēc gadiem bankrotēja.
Sagatavojos braukt uz Īriju saiņot puķes, veikalā strādāt, bet nedēļu pirms izbraukšanas, tas bija decembra mēnesis, man “Tranzīta-L”, kas pārņēma apstādījumu darbus pilsētā, direktors piezvanīja. Prasīja palīdzēt izveidot dārzkopības brigādi. Tā nu esmu uzņēmumā kādus 17 gadus,” stāsta Dzintra.
“Līdz 2000. gada jūlijam nepazinu pilsētu nemaz! Iepriekšējā vakarā pirms pirmās darba dienas gāju speciāli skatīties, kur ir Franču iela un mana darbavieta,”
viņa pastāsta.
Dzintra ir no Kuldīgas puses – Turlavas. Pārcēlusies uz dzīvi Liepājā ar savu jaunāko bērnu, vecākie, kuri bija uzsākuši mācības, palikuši Turlavā.
“Atnācu darba dēļ. Man pirms tam bija zemnieku saimniecība, piestrādāju arī pastā un pagastā par sekretāri. Vienai ar bērniem saimniecībā man klājās grūti.
Satiku Kazdangā salidojumā sabiedrības Dārzkopības nodaļas vadītāju, prasīju, vai nerastos kāda darba vieta man. Teicu, ka esmu gatava pat par sētnieci strādāt. Atbildēja – kad esi gatava, nāc, darbs būs.
Tajā laikā minimālā alga, ja nemaldos, bija 50 lati. Liepājā man alga uzreiz bija 130 lati!”
Pirmo gadu visu sezonu diendienā Dzintra strādājusi par ravētāju.
“Cītīgi pelnīju, dalīju naudiņu. Izcīnījām, rokas nenolaidās. Astoņas stundas darbā, pēc darba haltūrās ravēju dārzus privātiem. Mazākā meita nāca līdzi.”
Izdarīt līdz galam
Pilsētas dobju kopšana ir simtprocentīgs roku darbs un arī neatlaidīgs, rūpīgs komandas darbs. “Manas sešas meitenes dara visu galveno darbu, bet, ja vajag un cik varu, arī daru.”
Dzintras pienākumos ir plānot darbus, veidot tāmes, apsekot. “Pati apbraukāju un apskatu, kur un kas jādara, tad sataisu sarakstu, atzīmēju, kas svarīgākais. Platības kļūst arvien vairāk.
Reizēm šķiet, ka netiksim galā, bet nenolaižam rokas un visu padarām,”
viņa pastāsta.
Dārznieču pārziņā ir sakopt praktiski visu to krāšņumu, ko esam pieraduši redzēt, – puķu dobes, stādījumus parkos, ielu malās, puķu piramīdas. Platības ziņā – vairāki desmiti tūkstoši kvadrātmetru!
“Ko uzdodu, kas ir atkarīgs no “Tranzīta-L” meitenēm, tas vienmēr būs izdarīts ar rezultātu. Darbi un platības nāk klāt, bet darītāju ir tik, cik ir, mazāk nekā agrāk, un cilvēks dara tik, cik var izdarīt,” par Dzintras un viņas komandas darbu teic pilsētas galvenā dārzniece Alda Damberga.
Dzintras vērtējumā Liepājā ir visskaistākās, viskrāšņākās un daudzveidīgākās puķu dobes – tādas kā nekur citur, kur bijusi.
Dārzniece teic, ka labprāt arī papildina zināšanas – lasa, daudz ko iemācās novērojumos, izmēģinot.
“Ja esi darījis pamatdarbu, zini, cik ilgā laikā ko vari izdarīt un kā darīt. Kad atnācu uz Liepāju, es pirmo reizi saskāros ar to, ka zemes līdzināšanas darbus te dara ar siena grābekli! Es laukos to mājās darīju ar metāla grābeklīti.
Tāpat man grūti gāja ar cimdiem – kādēļ tos vajag? Taču, veselu dienu intensīvi strādājot ar grābekli, plaukstas bija tulznās.”
Ravējot gan Dzintra iztiek ar plānajiem plastmasas cimdiem, jo šajā darbā nepieciešama rūpība, biezākos cimdos ar pirkstiem grūti nezāles saķert.
Dārzniece atminas, ka studējot bijis jāiemācās visas nezāles, kultūraugi, to šķirnes, herbāriji jātaisa ar nosaukumiem latviešu, krievu un latīņu valodā.
“Tagad galvenās nezāles ir tikai divas – virza un balandas, kuras jāizrauj, lai neizsējas.”
Dārzniece atzīst, ka darbs, ko dara viņa un kolēģes, visu laiku ir nepārtraukts, atbildīgs un fiziski grūts, kas ietekmē veselību.
“Mana dzimšanas diena ir 16. maijā, kad Liepājā sākam stādīt dobes. Es vēl nākamo sezonu līdz rudenim strādāšu. Kad es ko iesāku, es izdaru līdz galam! Tad gan iešu pensijā.”
Vizītkarte
Dzintra Vilce
- Dzimusi 1961. gada 16. maijā.
- Uz Liepāju atnākusi no Kuldīgas rajona Turlavas.
- Dārzniece uzņēmumā “Tranzīts-L”.
- Mamma un vecmāmiņa.
- Diplomēta agronome.
- Dejo Liepājas senioru tautas deju kolektīvā “Sidrabvilnis”.
- Bijusi aktīva senioru sporta kustības pārstāve.
- Mīļākās puķes starainās neļķes, jo ilgi stāv vāzē, kā arī rozes.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
