Izmaksas par atkritumu izvešanu turpinās palielināties. Viens no veidiem kā samazināt rēķinu, ir atkritumu šķirošana.

Liepājā pašlaik ir divas daudzdzīvokļu mājas, kur atkritumus jau šķiro no jaunā gada, un aptuveni 15 namu, kur tuvākajā laikā to paredz uzsākt.

Spodrības mēneša laikā atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA “EKO Kurzeme” un SIA “Nordia” plašsaziņas līdzekļos un tikšanās reizēs ar namu apsaimniekotājiem aicinājušas risināt ar atkritumu šķirošanu saistītos jautājumus. Liepājā atkritumus šķiro vien divi “Laumas” mikrorajona nami – abus apkalpo SIA “Nordia”. SIA “EKO Kurzeme” šādu namu vēl nav, bet ir uzsāktas sarunas ar diviem namu apsaimniekotājiem – SIA “Namserviss” un SIA “Apsaimniekošanas serviss L”. Pašlaik ir atlasītas 15 potenciālās daudzdzīvokļu mājas, kuru iedzīvotāji jau maijā varētu uzsākt šķirošanu. Vispirms māju iedzīvotājus informēs par atkritumu šķirošanu un tad, ja iedzīvotāji vēlēsies, uzstādīs divus šķirošanas konteinerus ar informatīvām uzlīmēm: vienu – stiklam, otru –papīram un PET pudelēm.

Atšķirībā no privātmājām, kur atkritumu konteiners atrodas aiz žoga, daudzdzīvokļu mājām tas vairumā gadījumu stāv visiem pieejamā vietā. Tas apgrūtina atkritumu šķirošanas organizēšanu, norāda “EKO Kurzeme” pārdošanas vadītāja Rita Emsiņa.

Viens no apsvērumiem, lai šķirotu atkritumus, ir dabas saudzēšana, otrs – finansiālais. Šķirojot atkritumus, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir iespēja samazināt savu rēķinu par atkritumu izvešanu. SIA “EKO Kurzeme” izpilddirektors Andris Karlsons norāda, ka uzņēmuma apkalpotajiem klientiem rēķins samazināsies tikai tad, ja mazāks būs atkritumu izvešanas reižu skaits. Piemēram, ja līdz šim daudzdzīvokļu nama atkritumus izveda piecas reizes nedēļā, tad, atdalot no kopējiem atkritumiem stiklu, papīru un PET pudeles, nešķiroto atkritumu apjoms samazināsies un konteiners būs jāizved vairs tik četras reizes nedēļā. Tad ietaupījums būs 20 procentu, jo sašķirotos atkritumus izved par velti, ja tiem nav piemaisījumu. Diemžēl to pašu ietaupījumu var iegūt, arī aizstaigājot līdz kaimiņa konteineram.

Uzņēmumā “Nordia” ir cita koncepcija. Maksu iekasē nevis par izvešanas reizi, bet par apjomu. Atkritumu savācēji novērtē un reģistrē, vai konteiners ir pilns. Ja tikai puse aizpildīta, tad arī par izvešanu jāmaksā puscena. Ja konteiners pilns un ap to sakrāmēti atkritumu maisi, tad atkal dārgāk. Līdz ar to, lai samazinātu rēķinu, pietiks jau ar to vien, ka citu māju iedzīvotājiem tiks liegta piekļuve konteineram.

SIA “Namserviss” valdes loceklis Gatis Kālis norāda: vissarežģītāk ir vietās, kur uz sešām mājām ir viens konteineru laukums vai uz četrām mājām darbojas vairākas atkritumu izvedēju firmas. Tāpēc iesākumā viņi izvēlējušies tās mājas, kur ir slēgti pagalmi. “Ar tām mēģināsim un tad jau redzēsim, kā ies tālāk,” viņš norāda.

“Vēl ir divas lietas, kas jāņem vērā. Pirmkārt, ir labi jāšķiro, otrkārt, visiem jāšķiro. Ja to dara tikai puse mājas un otra puse nekvalitatīvi vai nemaz, tad it kā izvests kaut kas ir, bet ietaupījums ir nemanāms,” uzsver A. Karlsons.

Arī dzīvokļu skaits ir nozīmīgs, jo nav izdevīgi, ja šķiroto atkritumu konteiners nepildās. Izraudzītajās mājas ir no 40 līdz 70 dzīvokļu, bet ir pieteicies arī viens nams ar 10 dzīvokļiem. Tur gan paši uzņēmušies izvest sašķirotos atkritumus.

Ventspils ielas 54. mājas valdes locekle Sarmīte Skabarniece pastāstīja, ka pievērsties atkritumu šķirošanai mudinājuši rēķini. “Tie mēnesī bija vismaz divi lati vienam iedzīvotājam. Tagad rēķins ir uz pusi mazāks,” ar neslēptu prieku stāsta S. Skabarniece. Atkritumu konteineri tagad atrodas aiz slēgtām durvīm un citu māju iedzīvotājiem vairs nav pieejami. Pašlaik tiek šķirotas PET pudeles, ko izved vidēji reizi nedēļā.

Alvis Sviķkalns