No vairāku deputātu komentāriem noprotams, ka viņiem redzētais īsti neiet pie sirds. Viņi mudināja “Livland” piestrādāt pie veiksmīgāka risinājuma.

2021. gada decembrī pašvaldība rīkoja LiepU skvēra labiekārtojuma metu konkursu, kurā uzvarēja ideju priekšlikums ar devīzi “12 brāļi” (autors –SIA “K IDEA”).

Konkursa dalībnieku piedāvātās idejas un priekšlikumi bija jāizmanto, lai sagatavotu uzdevumu skvēra būvprojekta izstrādei.

Šopavasar pašvaldības rīkotajā iepirkumā par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību objektam “Liepājas Universitātes skvēra un piegulošās teritorijas labiekārtojums” uzvarēja SIA “Livland Group” (līgumcena 74 800 tūkstoši eiro bez PVN).

Ceturtdien pilsētas Attīstības komitejā “Livland” prezentēja iecerētā projekta vizualizācijas, bet, vēl pirms uzņēmuma pārstāvji tika pie runāšanas, Liepājas arhitekts Uģis Kaugurs deputātiem sacīja:

“Jūs redzat, cik mums grūti iet ar lētākā piedāvājuma iesniedzējiem, nav viegli ar viņiem strādāt.

Bet kaut ko viņi ir sagatavojuši, un es aicinātu jūs, godātie deputāti, būt tālredzīgiem un neizliet bērnu kopā ar ūdeni.

Šajā gadījumā bērns ir tādā aspektā… man liekas, ir diezgan svarīgi, ka cilvēki ir gadu vai vairāk mocījušies pilsētas centrā, un viņi sagaida, ka tur būs kaut kas interesants un labs līdz pilsētas jubilejai vai vismaz uz kultūras galvaspilsētai.”

U. Kaugurs teicās, ka vēl nezinot, ko projektētājs rādīs, bet viņš par to neesot sajūsmā. Arhitekts ierosināja šīs vizualizācijas nodot sabiedrības vērtējumam un tikai tad pieņemt lēmumu.

“Livland” komitejā prezentēja skvēra labiekārtojuma trīs variantu vizualizācijas – laukums ar sarkana toņa betona segumu, strūklaku, ar un bez vieglām būvēm: kioskiem, gaismas piloniem u.c.

Neviens no tiem deputātu atzinību gan neizpelnījās.

Jānis Vilnītis pauda, ka pašvaldības deputāti pret šo projektu attiecas ne tikai ļoti uzmanīgi, bet arī emocionāli. “Jo jāsaprot, ka tā ir pilsētas sirds, tas ir blakus Rožu laukumam. Vēsturiski Liepājā tā bija visskaistākā vieta, kas pēc Otrā pasaules kara diemžēl izpostīta un padomju laikos ieguva citu izskatu, kā arī citus risinājumus.”

Vērtējot prezentētās vizualizācijas, deputāts norādīja, ka viņu uzmanīgu dara vairākas lietas, piemēram, stēlas, kas ir “diezgan tālu no sākuma ieceres”, un skvēram tās iedod smagnējumu, pārsātina laukumā esošo plašumu.

Viņu neuzrunā arī iecerētais skvēra segums, kas atgādina Sarkano laukumu, un citi piedāvātie risinājumi.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš piekrita, ka šis projekts ir ļoti būtisks pilsētas vēsturiskajam centram.

“Man būtu ļoti svarīgi sadzirdēt visu amatpersonu, kam pašvaldība maksā finansējumu, viedokli pirms virzīšanas uz sabiedrisko apspriešanu. Ja jums ir svētība no pilsētas galvenā arhitekta, no būvvaldes, tad virzām uz sabiedrisko apspriešanu. Ja mēs runājam tagad par neprofesionālām lietām, tad es neesmu arhitekts.

Man personīgi liekas, ka šis projekts ir pārāk smagnējs, bet tās ir manas emocionālās sajūtas,

un, līdzīgi kā minēja Jānis Vilnītis, mēs neesam profesionāļi, bet mums var būt savas izjūtas par pilsētas vēsturisko centru,” sacīja G. Ansiņš, rosinot projektētājus ar būvvaldes speciālistiem vēl izdiskutēt to, kā pie universitātes iecerētais mobilitātes punkts var kalpot ērtāk.

Atbildot uz deputāta Ginta Ročāna jautājumu – ja būtu pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz Liepājas centru, vai “Livland” īstenotu šādu projektu, uzņēmuma izpilddirektore Veldze Liepa atbildēja:

“Jāsaka, ka mums jau pašā sākumā bija pilnīgi cita vīzija un priekšlikums, ko iesniedzām.

Tas bija stipri citādāks, bet mums ir saistošs mets, tāpēc mēs [savu vīziju] atmetām un sākām strādāt pie citas versijas.”

Ceturtdien deputātiem prezentētie “Livland” piedāvājumi publiskai apspriešanai netiks nodoti – līdz tam projektētājam sadarbībā ar pilsētas arhitektu un būvvaldi jāpiestrādā pie veiksmīgāka risinājuma. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.