Plānojot atpūtu ārpus mājas, derētu apsvērt dažādus riskus,
ar kuriem varētu sastapties. Protams, jāapsver arī to novēršanas veidus.
Noteikti jāuzmana gan sevi, gan bērnus un pārējos ģimenes locekļus no vasaras
sezonā tik aktuālajām ērcēm, dažādiem lidojošiem un dzelošiem kukaiņiem –
bitēm, lapsenēm, odiem. Jāuzmanās arī no čūskām, pārkaršanas un apdegšanas
saulē.

Informācija, kā izvairīties un aizsargāt sevi no visiem
minētajiem riskiem, pieejama plašā klāstā gan dažādās grāmatās, žurnālos, gan
internetā un televīzijas raidījumos. Šīs tēmas, sākoties siltajai sezonai, tiek
aktualizētas katru gadu. Lai gan informācija ir viegli un ērti pieejama, daudzi
cilvēki rīkojas savādāk, nereti arī muļķīgi un neapdomīgi.

Liepājniece Ina stāsta, ka gan pati, gan pārējie ģimenes
locekļi ir vakcinēti pret ērcēm, taču ievēro piesardzību, atrodoties ārpus
mājas. ”Lai arī zinu, ka gan es, gan bērns ir sapotēts, cenšos vilkt gaišas
drēbes, lai varētu pamanīt  ērces,
lietoju arī pretinsektu līdzekļus.” Arī Zaiga stāsta, ka ir ļoti uzmanīga no
ērcēm. ”Pagaidām meitiņa nav potēta pret ērcēm, taču ievēroju pareizu drēbju
izvēli – lai nebūtu plikas kājas un rokas. Lietoju arī pretinsektu līdzekļus.  Atgriežoties mājās, pārbaudām cits citu no
galvas līdz kājām un liekam mazgāties drēbes,” pieredzē dalās Zaiga.

Arī trīs bērnu māmiņas Elīnas ģimene ir vakcinēta pret
ērcēm. ”Pats galvenais, atrodoties brīvā dabā,  – nelīst dziļi krūmos un aizaugušās pļavās,
vilkt gaišu apģērbu un mājās pārbaudīt, vai nav kāda ērce. Pretinsektu
līdzekļus uzskatu par ķīmiju, tāpēc tos neizmantoju,” stāsta Elīna.

Piesardzību der ievērot arī no bitēm, lapsenēm, iršiem,
dunduriem, odiem un dažādiem citiem lidojošiem kukaiņiem, kuri var iedzelt un atsevišķos
gadījumos arī izraisīt alerģisku reakciju.

”Cīņas paņēmienos” pret šo cilvēku kaitēkļu grupu dalās
visas trīs uzrunātās liepājnieces. ”Lietoju visu, kas pieejams – pretodu
sveces, dažādus pūšamos līdzekļus, taču nekas nepalīdz,” stāsta Zaiga. Arī Ina atzīst,
ka izmēģina visus iespējamos līdzekļus – gan sveces, aproces, gan pūšamos
līdzekļus un smēres, esot teltī – arī moskītu tīklus. Savukārt Elīna uzskata,
ka pret dabu vajag cīnīties ar dabu: ”Lietoju tradicionālās metodes – ugunskurā
padedzinu kadiķa zariņus un kvēpinu tuvākajā apkārtnē, odiem un citiem lidoņiem
šī smarža nepatīk.”

Uzrunātās liepājnieces stāsta par reakciju, ja tomēr insektu
atbaidīšanas līdzekļi nedarbojas un ir iegūti insektu kodumi. Ina un Zaiga odu
kodumu seku novēršanai izmanto pretalerģijas līdzekļus un tā saucamo ”zeļonku”.
”Paldies Dievam, nav bijusi saskarsme ar citu lidoņu kodumiem, tāpēc iztiekam
ar briljanta zaļo, jeb ”zeļonku”, tas tiek smērēts uz pumpiņām,” stāsta Zaiga:
”Viennozīmīgi dodu bērnam arī pretalerģijas līdzekli, jo bērns nesaprot, ka koduma
vietu nedrīkst kasīt.” Savukārt Elīna uzskata, ka organismam pašam jāļauj tikt
galā ar nekaitīgo insektu kodumiem. ”Lai bērnam būtu interesantāk, kopīgi ejam
meklēt ceļmallapas un liekam uz odu kodumiem, šādus kodumus neuzskatu par neko
dzīvībai bīstamu,” stāsta Elīna.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas
nodaļas vadītāja Ilze Bukša stāsta, ka jāuzmanās arī no čūskām. ”Čūskas var
sakost ne tikai mežos, bet arī piemājas dārzos, kartupeļu laukā, pa zāli
staigājot,” brīdina I. Bukša: ”Tādēļ jāvelk kājās atbilstoši apavi – gumijas
zābaki, kas spēj pasargāt kāju no kodiena, blīva auduma bikses.”  I. Bukša stāsta, ka parasti čūskas pašas
neuzbrūk, dara to tikai aizsargājoties, tāpēc labāk čūskām iet ar līkumu.

Vienīgā indīgā čūska Latvijā ir odze. Ja gadījumā ir
iekodusi odze, sakosto vietu vēlams saglabāt pēc iespējas nekustīgu, lai čūskas
inde strauji nenokļūtu asinīs, un doties pie mediķiem. Ja radusies tūska,
brūcei var uzlikt kaut ko vēsu, lai mazinātu niezi un sašaurinātu asinsvadus.
I. Bukša uzsver, ka nekādā gadījumā brūcei nevajag likt žņaugus vai to
piededzināt – tas tikai pasliktinās stāvokli. 

Karstajās vasaras dienās jāsargājas arī no karstuma ietekmes
– pārkaršanas. I.Bukša stāsta, ka jālieto pietiekami daudz šķidruma, vēlams ūdeni,
pēc iespējas jāuzturas ēnā un jāatveldzējas, jāģērbjas dabiska materiāla, gaišā
un elpojošā apģērbā.

Visas trīs uzrunātās liepājnieces atzīst, ka šiem padomiem
seko ļoti nopietni. ”Bērnam velku cepurīti, cenšos neatrasties tiešos saules
staros karstajās dienas stundās,” stāsta Zaiga. Arī Ina ievēro šos padomus,
piebilstot, ka vienmēr lieto arī saules aizsardzības krēmu ar augstu saules
aizsardzības līmeni.

Lai nodrošinātu efektīvu pirmo palīdzību dažādām aktīvās
atpūtas laikā iegūtām traumām – nobrāzumiem, sasitumiem, pēc pārmērīgas sauļošanās
iegūtiem apdegumiem, noteikti tuvumā vajadzētu turēt elementāras medicīniskas
preces – plāksterus, marlītes, līdzekļus pret saules apdegumiem. Liepājniece
Elīna stāsta, ka efektīvākais līdzeklis pret saules apdegumiem ir skābais
krējums. ”Nekad nav pievīlis,” pieredzē dalās Elīna: ”Arī ikdienā cenšos lietot
dabiskas izcelsmes līdzekļus, mazāk ķimikālijas.”

Ir cilvēki, kas vienmēr ir par visu parūpējušies, visas
nepieciešamās lietas ir pieejamas un novērsti visi iespējamie riski, atpūšoties
ārpus mājas, pie dabas. Taču Elīnas uzskati ir mazliet piezemētāki: ”Protams,
ir jāievēro piesardzība, taču nevajag pārspīlēt un baidīties no visa, pirms tas
vēl ir noticis. Tā jau vairs nebūs atpūta,” piebilst Elīna.