Tikmēr Liepājas Izglītības pārvalde apkopojusi informāciju no izglītības iestādēm, un tā rāda, ka izkritušo skolēnu skaits ir mazāks nekā pagājušajā gadā. Turklāt matemātiku, kas pagājušajā gadā paklupināja 23 jauniešus, nav nolikuši tikai seši.

Dienvidkurzemes novadā šis cipars ir vēl iepriecinošāks – eksāmenos izkritis tikai viens skolēns.

10% – tas ir ļoti maz

Lai centralizētais eksāmens būtu nokārtots, bija jāiegūst vismaz 10%. Un tas ir tikpat, cik pagājušajā gadā.

Vēl mācību gada sākumā tika solīts, ka slieksni cels līdz 15%, tomēr maija sākumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņoja, ka minimālo nepieciešamo snieguma slieksni nemainīs.

To skaidroja tā, ka vairāki atbalsta mehānismi skolēniem vēl ir ieviešanas stadijā. Turklāt esot potenciāli augsts skolēnu izkrišanas pieaugums.

Vadoties pēc 2024. gada datiem, 15% sliekšņa gadījumā eksāmenus nebūtu nokārtojuši gandrīz 2000 skolēnu,

rēķināja ministrijā.

Līdz ar to tas nozīmētu ne tikai personiskas grūtības šiem jauniešiem, bet arī būtisku papildu slogu izglītības iestādēm un valsts budžetam.

Sabiedrība ziņu uztvēra dalīti, un sociālajos tīklos ministrijas virzienā ne vienreiz vien izskanēja kritika, jo “10% – tas nav nekas, tās nav zināšanas”.

Matemātikas skolotāja Līga Blumfelde “Kurzemes Vārdam” pauda neizpratni, kāpēc šis lēmums – “iesaldēt” slieksni – paziņots tik vēlu. Turklāt bija strādāts un iets tieši uz mērķi – 15%.

Arī skolotāja norādīja, ka 10% – tas ir ļoti maz. “Tad jau nav jēgas vispār nekam. Varbūt eksāmenus atcelt pavisam?”

Atkāpei – šī gada matemātikas eksāmenā varēja iegūt 80 punktus, līdz ar to, lai eksāmens būtu nolikts, vajadzēja iegūt tikai astoņus punktus.

Sliekšņa “iesaldēšana”, visticamāk, bija laba ziņa daļai devītklasnieku, kas nejutās pārliecināti par savām zināšanām, kā arī tiem, kam 9. klasē aizritēja otrais vai pat trešais gads.

“Kurzemes Vārds” ar jauniešiem tikās gan pirms pārbaudījumiem, gan tūlīt pēc to nokārtošanas.

Oskara Kalpaka vidusskolas audzēkne Amanda Felicita Šenfelde atzina, ka visvairāk viņu baidījis tieši matemātikas eksāmens, jo tik labi tajā nesokas kā citos mācību priekšmetos. Tomēr, eksāmenā ieraugot pirmo lapaspusi, sapratusi, ka viss būs kārtībā.

Treviss Čīčis savukārt vairāk raizējies par runāšanas daļu latviešu un angļu valodā. Matemātika kā mācību priekšmets patīkot, un arī gada vērtējums – septiņas balles – ļāvis domāt, ka eksāmenā veiksies.

Cik ir tavam bērnam?

Kad pagājušajā nedēļā skolēni uzzināja centralizēto eksāmenu rezultātus, atbalss bija vērojama arī sociālajos medijos. Gan paši skolēni, gan viņu vecāki tos publiskoja.

Un interese no pārējās sabiedrības pēc “kopējās bildes” bija liela. Komentāros izvērsās diskusijas, kurš vainojams pie zemā iznākuma un vai tomēr tā nav pašu bērnu un viņu vecāku atbildība.

“Kurzemes Vārda” uzrunātā divu bērnu mamma Daiga priecājās, ka dēlam rezultāti pat ir labāki, nekā gaidīts: latviešu valodā – 85%, angļu valodā – 93%, bet matemātikā – 63%.

“Es gan teiktu, ka nevienu brīdi pat nepieļāvu domu, ka kādu no eksāmeniem mans bērns varētu nenokārtot vispār.

Jo kopumā viņam atzīmes bija diezgan labas, un nešaubījos, ka tos minimālos 10% viņš noteikti saņems. Satraukums man vairāk bija par to, lai bērnam izdotos eksāmenā pašam izdarīt labāko, ko spēj. Gribēju, lai pašam ir gandarījuma sajūta par padarīto.”

Savukārt trīs bērnu māmiņa Evita atzīstas, ka ir “sliktā” mamma: “Es ar bērnu nemācos! Paļaujos uz viņas patstāvību un saprātu.

Uzskatu, ka tas ir vajadzīgs manam bērnam, ne man tālāku sapņu un mērķu piepildījumam.

Protams, esmu blakus un atbalstu, bet apmierināta esmu ar jebkuru rezultātu.”

Runājot par rezultātiem: angļu valodā meita ieguvusi 82%, latviešu valodā – 65%, matemātikā – 58%. “Man šķiet, ka tie ir atbilstoši ieguldījumam,” spriež Evita.

“Pati meita par rezultātu nav sajūsmā, bet ir apmierināta. Startēs vidusskolā un saprot, ka ir turpmāk jāiegulda vēl lielāks darbs, lai varētu labāk startēt uz augstskolu.”

Pilotprojekts – ļoti veiksmīgs

Apliecību par pamatizglītību saņēmuši 97,2% jeb 704 skolēni, vēsta Liepājas Izglītības pārvaldes pārstāve Inta Budriķe, balstoties uz skolu sniegto informāciju.

Centralizētajos eksāmenos 10% nav sasnieguši 15 skolēni, savukārt pieci skolēni nav varējuši beigt skolu, jo gala vērtējumi mācību priekšmetos bijuši nesekmīgi.

Salīdzinot, cik ir izkritušo centralizētajos eksāmenos šogad un divos iepriekšējos mācību gados, vērojama pozitīva izaugsme,

uzsver I. Budriķe.

To, cik daudz skolēnu šogad nokārtojuši eksāmenus 15% robežās, precīzu datu Izglītības pārvaldei nav.

Pagaidām zināms, ka tie ir 29 gadījumi (matemātikā – 11, angļu valodā – 10, latviešu valodā – 8). Pastāv iespēja, ka kāds skolēns iekļaujas vairākos no tiem.

Šī gada sākumā Izglītības pārvalde secināja, ka ap 90 skolēnu varētu būt grūtības nokārtot eksāmenus. Tie bija skolēni, kuriem pirmā mācību semestra noslēgumā starpvērtējumi bija zem 4 ballēm.

Divās izglītības iestādēs – Raiņa vidusskolā un Oskara Kalpaka vidusskolā – no februāra īstenota atbalsta un motivācijas programma, kuras viens no mērķiem bija palīdzēt sagatavoties matemātikas eksāmenam.

Iesaistīti 14 skolēni – pa septiņiem no katras skolas, un visi šie jaunieši eksāmenus ir nokārtojuši.

“Bija skolēns, kuram 1. semestrī vērtējums matemātikā bija nesekmīgs. Bet eksāmenā viņš dabūjis 44%,”

kā vienu no veiksmīgiem piemēriem min I. Budriķe.

Nākamajā mācību gadā projektu plānots turpināt, iesaistot arī tos jauniešus, kuri nule izkrituši eksāmenos.

“Nu jau tas būs visās skolās, izņemot ģimnāziju un Draudzīgā aicinājuma vidusskolu, jo tur viņi tiek galā paši saviem spēkiem. Abu šo skolu audzēkņi eksāmenus ir nokārtojuši visi. Tur nav izkritis neviens,” skaidro I. Budriķe.

“Bērni – lieli malači. Viņi cīnījās, mācījās, centās,”

kopā ar audzēkņiem par rezultātiem priecājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas skolotāja Vendija Ēķupe, kas matemātikas eksāmenam gatavoja divas 9. klases, otras divas – kolēģe Ineta Šnepe.

“No skolēniem dzirdēju, ka pirmā daļa bijusi “tāda tīri tā neko, izpildāma”, savukārt otrā daļa – jau krietni izaicinošāka. Es vienmēr atgādināju – tukšu neko neatstājiet, kaut vai par kādu punktu pacīnieties!”

Sociālajos tīklos V. Ēķupe pamanījusi daļu no eksāmena uzdevumiem.

“Daļa atgādināja iepriekšējo gadu eksāmenus. Ne viss, bet daudz kas. Tas deva cerību, ka skolēni uz tiem atbildēs pareizi. Otrajā daļā arī bija līdzīgas tendences – atpazīstami uzdevumu veidi.”

Izkritis tikai viens

Dienvidkurzemes novadā eksāmenos izkritis tikai viens devītklasnieks, apliecina Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare.

“Tas ir nopietna darba rezultāts, jo novadā mēs ļoti cenšamies, lai neviens bērns nepaliktu bez nepieciešamā atbalsta. Ir liels gandarījums, jo rudenī nešķita, ka varētu būt tik labi. Bet katra skola ir atbildīgi strādājusi.”

Vienīgais skolēns, kurš šogad nenokārtoja angļu valodas eksāmenu, mācās Dienvidkurzemes 2. vidusskolā.

Izglītības iestādes direktore Eva Balode atzīst, ka iepriekšējos gados rezultāti bijuši sliktāki, tāpēc tas, ka no 22 skolēniem tikai viens izkritis vienā eksāmenā, ir apsveicami.

“Kopumā mūsu bērni ir malači! Vairāk nekā 80% no šiem bērniem bija tie, kas iepriekšējā mācību gadā nenolika kādu eksāmenu.

Tikai viens izkritušais – tas nav nekas. Šim jaunietim nepaveicās,”

direktore paskaidro, ka pie vainas noteikti bijis mācību stundu apmeklējums, kuru, savukārt, ietekmējusi jaunieša sarežģītā ģimenes situācija.

Dienvidkurzemes 2. vidusskola pēc iepriekšējo gadu rezultātiem šogad piedāvāja papildu atbalsta pasākumus.

Skolas direktore norāda, ka speciālais pedagogs, sastrādājoties ar mācību priekšmetu skolotājiem, bija izstrādājis īpašas atgādnes, gatavojoties eksāmeniem.

Un tieši pirms gala pārbaudījumiem skolotāji piedāvājuši arī papildu klātienes konsultācijas jebkurā laikā. “Protams, ka šādas konsultācijas turpināsim arī nākamajos mācību gados – redzam, ka tas palīdz.”

Priekules vidusskolā šogad matemātikas eksāmenu kārtoja 24 no 27 9. klašu skolēniem – trīs no šī eksāmena bija atbrīvoti.

Matemātikas skolotāja Rima Rieksta pastāsta, ka arī tad, ja būtu pacelts eksāmenu nokārtošanas slieksnis, viņas audzēkņiem būtu veicies apbrīnojami labi.

“Mazāk par 15% ieguva tikai viens skolēns.

Un tas ir programmas bērns, kurš tāpat paliek uz otru gadu, jo saņēmis nepietiekamu vērtējumu vairākos mācību priekšmetos,” viņa piebilst, ka arī pagājušajā mācību gadā matemātikas eksāmenu Priekulē nokārtoja visi, kas to lika.

R. Rieksta spriež, skolas trumpis bija tas, ka eksāmeniem sākuši gatavoties jau septembrī.

Viņasprāt, ļoti palīdz arī tas, ka šāda tipa eksāmena darbs ir jau trešo gadu pēc kārtas un skolotāji var stundās strādāt ar līdzīgiem uzdevumiem, bet bērniem nav jāuztraucas par to, kā eksāmens varētu izskatīties.

Skolotāja vērtē, ka pats eksāmens nebija nedz pārlieku viegls, nedz ļoti sarežģīts.

Vīlušies varētu būt tie, kuri ikdienā mācās uz sešām septiņām ballēm, bet eksāmenā cerēja uz augstāku rezultātu.

Kā top eksāmens?

Kaspars Špūle, VIAA Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs

Ir noteiktas standarta prasības, uz kuru pamata tiek izstrādāta eksāmena programma. Šī programma tiek publiskota otrā semestra sākumā, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Tajā sīkāk skaidrota eksāmena struktūra, izpildes laiks un vērtēšanas principi. Tā ir pieejama ikvienam un no gada uz gadu tiek mainīta ļoti minimāli.

Ņemot vērā, ka šis ir jau trešais gads, kad eksāmens tiek veidots pēc “Skolas 2030” pieejas, programma tiek regulāri “pieslīpēta” – izvērtējot, ko iespējams un ko nav lietderīgi iekļaut eksāmenā, kā arī cik daudz uzdevumu ir samērīgi iekļaut.

Eksāmena paraugu savulaik izstrādāja “Skolas 2030” projekta ietvaros, un tas kalpo kā pamats turpmāko eksāmenu izstrādei.

Piemēram, 9. klases matemātikas eksāmens tagad vairs nav veidots pēc principa “no vieglākā uz grūtāko”.

Tā vietā tas sadalīts tematiskos blokos – algebra, ģeometrija un kompleksie pētījumi. Tas palīdz skolēnam koncentrēties uz vienu tematu vienlaikus, izvairoties no tēmu lēkāšanas.

Skolēniem ir pieejami iepriekšējo gadu eksāmenu paraugi. Tāpat tiek rīkoti metodiskie semināri, tostarp tiešsaistē, kuros analizē gan veiksmīgos, gan neveiksmīgos aspektus no iepriekšējiem gadiem, norādot, kam jāpievērš lielāka uzmanība.

Eksāmenu uzdevumu veidošanā piedalās darba grupa, kurā ir pieredzējuši skolotāji. Šos skolotājus atlasa eksperti no VIAA, un viņiem bieži vien ir arī iepriekšēja pieredze valsts pārbaudes darbu izstrādē.

Uzdevumi tiek izstrādāti, ievērojot standartu un programmu, un to sākotnējais skaits ir krietni lielāks par gala versiju.

Uzdevumi tiek aprobēti dažādās skolās – tie tiek izmēģināti praksē, lai identificētu un labotu neprecizitātes vai pārpratuma iespējas.

Tas nodrošina, ka gala eksāmenā neiekļūst uzdevumi ar vairākiem interpretējamiem risinājumiem.

Pēc aprobācijas uzdevumu projekts nonāk pie ekspertu komisijas, kurā piedalās skolotāji un augstskolu mācībspēki.

Viņi novērtē līdzsvaru starp dažādu grūtības pakāpju uzdevumiem un to atbilstību eksāmena mērķiem.

Kad uzdevumu saturs ir apstiprināts, izpildītājs jeb skolotājs izpilda eksāmenu kā skolēns, vērtējot uzdevumu skaidrību un saprotamību.

Ja rodas jautājumi, šeit ir iespēja dokumentu atgriezt iepriekšējam izstrādātājam, un tad viņi attiecīgi uzlabo saturu, ja kaut kas nav pamanīts.

Tālāk redaktors pārskata valodas lietojumu un formulējumu. Un eksāmens ir gatavs.

Šis viss process ilgst aptuveni pusotru gadu. Parasti eksāmena izstrāde sākas janvārī un noslēdzas decembrī, atstājot vēl laiku nelielām korekcijām.

Piemēram, 2026. gada eksāmens jau šobrīd, var teikt, ir aprobēts, un septembrī darba grupa plāno to papildināt, balstoties uz šī gada rezultātiem.

Nākamgad centralizēto eksāmenu minimālais slieksnis tiks paaugstināts līdz 15%. Vairāk atpakaļceļa nav.

Šogad plānojām to jau īstenot, taču atbalsts skolēniem, kuriem grūtības apgūt programmu, vēl nebija pietiekams.

Zem 10% slieksnis norāda uz būtisku pamatprasību trūkumu. Skolēnam ar šādām zināšanām vidusskolā būs ļoti lielas grūtības mācīties.

Jābūt ļoti lielam gribasspēkam, pašdisciplīnai, lai turpinātu, turklāt vidusskolā eksāmenu latiņa jau ir 20%.

Uzziņai

Centralizēto eksāmenu rezultāti 9. klasēm:

• matemātikā izkrituši seši skolēni (pērn – 23, vēl gadu iepriekš – 36);
• latviešu val. izkrituši četri skolēni (pērn – 7, vēl gadu iepriekš – 5);
• angļu val. izkrituši seši skolēni (pērn – 7, vēl gadu iepriekš – 3).

– Liecību saņēmuši 20 skolēni, t. i., paliek uz otro gadu 9. klasē (tajā skaitā no pagājušā mācību gada otrgadniekiem ir 3 skolēni).

– Draudzīgā aicinājuma vidusskolas un Liepājas Valsts ģimnāzijas audzēkņi 100% nokārtojuši centralizētos eksāmenus.

– Visvairāk – 4 audzēkņi – zem 10% eksāmenus nolikuši Dzintara vidusskolā. Savukārt trīs – Rietumkrasta vidusskolā un Oskara Kalpaka vidusskolā – viens.

– 17 skolēni ieguvuši vērtējumu 9 un 10 balles (pērn – 18).

– Matemātikā – 4, bet angļu valodā – 8 nokārtojuši 95–100% robežās.

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

Izkritušo skaits Dienvidkurzemes novadā:

• 2024./2025. m. g. – 1 angļu valodā;
• 2023./2024. m. g. – 7 matemātikā un 3 angļu valodā;
• 2022./2023. m. g. – 19 matemātikā un 3 angļu valodā.

Avots: Dienvidkurzemes novada Izglītības pārvalde

Kādas ir iespējas?

Gadījumā, ja jaunietis nevēlēsies atkārtoti mācīties 9. klasē tajā pašā skolā, pastāvēs iespēja turpināt izglītības ceļu profesionālajā izglītībā, bet tad, ja ir neveiksme tikai vienā centralizētajā eksāmenā un visi mācību priekšmetu vērtējumi ir sekmīgi.

Drīkstēs iestāties kādā no septiņām profesionālās izglītības iestādēm, kuras piedāvā pamatizglītības līmeņa programmas.

Mācoties šādā programmā, jaunietim būs iespēja iegūt 1. vai 2. profesionālās kvalifikācijas līmeni, gada vai divu gadu laikā atkārtoti nokārtot nenokārtoto eksāmenu, līdz ar to arī saņemt pamatizglītības apliecību.

Pēc tam jaunietis varēs turpināt izglītību profesionālajā vidējā izglītībā vai atgriezties vispārējā izglītības ceļā un stāties kādā no vidusskolām.

Plānots, ka tas stāsies spēkā ar 1. septembri.

Avots: Kristīne Niedre-Lathere, IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos

Es domāju tā: Ko vēl vajadzētu mācīt skolā bez klasiskajiem mācību priekšmetiem?

Justīne Ozola, mācās par diriģenti:

– Tādu mācību, kur māca lietas, kas tev dzīvē varētu noderēt. Piemēram, kā apmaksā rēķinus. Kaut ko sadzīvisku vairāk.

Jā, ir svarīga matemātika, tur māca loģisko izpratni, bet vajadzētu vairāk ko praktiskāku.

Anna, uztura zinātniece:

– Pati esmu studējusi uztura zinātni, tāpēc teiktu: veselīgu uzturu un veselīgu dzīvesveidu. Tieši veselīga uztura iekļaušanu ikdienā. Jo, redzot, ko pusaudži mūsdienās ēd, ir diezgan traki.

Ramils, jūrnieks:

– Domāju, ka valodas. Jo vairāk zini, jo labāk. Es strādāju par jūrnieku, un pie manis praksē bija kadets, kurš runāja tikai latviešu valodā. Viņam paveicās, ka ekipāžā biju es – no Latvijas. Pārējie bija filipīnieši, ukraiņi, krievi u.c., un viņi latviski nezināja.

Ekipāžas sastāv no dažādu tautību cilvēkiem, līdz ar to valodas jāzina.

Lana Buligina, medicīnas māsa:

– Pieklājību un ētiku. Ne visi vecāki saviem bērniem māca, piemēram, palaist meitenes pa priekšu, veikalā palīdzēt, atsaukties, ja kādam vecākam cilvēkam kaut kas izkrīt no rokām. Tās ir tikai dažas dzīves situācijas. Jaunie kaut kā neprotas.

Arī tad, ja sēž pie klāta galda, – ne vienmēr zina, ko ar tiem galda instrumentiem darīt. Bet tas ir jāzina, lai var tālāk mācīt saviem bērniem.

Jānis, bezdarbnieks:

– Es pats sen esmu beidzis skolu. Nezinu, ko tieši tagad māca, bet, ko saklausu no preses, ko iesaka citi, – ekonomiku un apiešanos ar naudu. Kaut kas ar finanšu resursiem.

Tas nav mans viedoklis, tas ir citu viedoklis, ko esmu dzirdējis. Bet piekrītu – tas ir svarīgi dzīvei, savām gaitām dzīvē.