Trešdiena, 1. aprīlis Dagne, Dagnis

Diskusijā par vidi aktuālas kāpas, atkritumi un gaisa kvalitāte

Diskusijā par vidi aktuālas kāpas, atkritumi un gaisa kvalitāte
Foto: Egons Zīverts
12.03.2020 07:00

"Kurzemes Vārds"

Turpinot Liepājas pilsētas attīstības programmas 2021.–2027. gadam izstrādi, šonedēļ eksperti tikās tematiskajā darba grupā “Vide”. No problēmu formulējumiem līdz iespējamajiem risinājumiem darbs ritēja četrās apakšgrupās: “Dabas un zemes resursu aizsardzība un pārvaldība”, “Enerģētika, energoefektivitāte, gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas”, “Komunālā infrastruktūra, atkritumu apsaimniekošana, mājokļi un dzīvnieku labturība”, “Publiskā ārtelpa un pilsētas labiekārtojums”.

Kāpās par daudz apmeklētāju

Ideja, kuru piedāvāja vairākās apakšgrupās, ir sabiedrības izglītošana vides jautājumos. Eksperti uzsvēra nekoordinēto vides izglītību skolās un bērnudārzos, ko varētu labot ar vides izglītības koordinatora amata ieviešanu pilsētā. Piesaistot Liepājas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēkus un studentus, varētu ne tikai veicināt sabiedrības izpratni par vides aizsardzības jautājumiem, bet arī izstrādāt dabai draudzīgus risinājumus gan infrastruktūras izveidē un uzlabošanā, gan dabas vērtību saglabāšanā, gaisa kvalitātes uzlabošanā un citos problēmjautājumos.

Publiskie pasākumi, kas notiek brīvā dabā, piemēram, pludmalē Dienvidrietumu rajonā un Beberliņos, noplicina biotopus. “Ierosinājums – noteikt apmeklētāju limitu konkrētos publiskajos pasākumos,” apkopotos darba grupas priekšlikumus lasīja Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece. “Tas ir rungas otrs gals,” iebilda Liepājas Reģionālās vides pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Junkurs, “ja tas nav finansiāli izdevīgi, ņemot vērā apmeklētāju skaita samazināšanu, tad pasākums nemaz nenotiks.”

“Ja izveidos noteiktu infrastruktūru, apmeklētāju skaitu nevajadzēs limitēt,” teica D. Liepniece. “Lielajiem pasākumiem vajag pielāgot infrastruktūru, bet dabas baudīšanai – mazi pasākumi, ģimenes,” skaidroja Liepājas novada fonda vadītāja Aiga Jaunskalže. Eksperti palika pie tā, ka būtu jāizstrādā konkrēti kritēriji.

Darba grupa norādīja uz atkritumu apsaimniekošanas problēmām pilsētā – nav kompostēšanas laukumu un tiek radīts ļoti daudz zaļo atkritumu. Ja ņems vērā priekšlikumus, tad tā saukto zaļo atkritumu apjomu varētu samazināt, pārtraucot nesamērīgi biežu un ļoti zemu zāles pļaušanu, kas arī kavē bioloģisko daudzveidību. Atkritumu savākšanai pludmalē vajadzētu radīt alternatīvas pēc principa – ko atnesi, to aiznes!

Iedzīvotāji jāiesaista regulāri

Gaisa kvalitātes pasliktināšanās ir tas jautājums, par ko iedzīvotāji bieži pauž bažas. Te varētu līdzēt gan automašīnu stāvēšanas laika samazināšana krustojumos ar viedajiem risinājumiem, gan atvērto datu centra izveide, lai optimizētu sabiedriskā transporta maršrutus un plūsmu.

Plānots arī noteikt, ka elektrovelosipēds ir sabiedriskā transporta dalībnieks, un izveidot veloceliņu savienojumus. Arhitekti Guntu Šnipki mulsināja priekšlikums dzelzceļa pārvada izveidei ar tramvaja līniju uz Ziemeļu priekšpilsētu. “Tramvajs tur nav paredzēts.” Taču priekšlikums palika fiksēts, jo noraidīt varot arī vēlāk.

Darba grupa ļoti maz skāra novecojušo un nesakārtoto ēku jautājumu. Priekšlikumos gan ieļauta noteikumu pilnveidošana un mīkstināšana, lai motivētu cilvēkus remontēt un atjaunot ēkas, tai skaitā vēsturiskās.

Kvalitatīvu cilvēkresursu trūkums arī definēts pie vides problēmām. “Ko jūs ar to domājat?” izskanēja jautājums. Mākslinieks Egons Peršēvics atbildēja, ka ar to saprotot cilvēkus, “kas nāk paši ar saviem resursiem un pievieno tos pilsētai”. “Cilvēkus ar augstu izglītību, radošām idejām, tādus, kas spēj radīt augstas pievienotās vērtības produktus,” viņš teica.

Kā problēma definēta arī sabiedrības nepietiekama iesaistīšana lēmumu pieņemšanā un nerēķināšanās ar viņiem kā galapatērētājiem. Arhitekts Gundars Vīksna ieteica mainīt sabiedrisko apspriešanu stilu: “Vajadzētu panākt situāciju, ka nevis nopublicē kaut kur un gaida, ka kāds nāks apspriest, bet izvēlēties mehānismu, kā cilvēku aizsniegt.”

“Lai mēs sasniegtu iedzīvotāju, viņam pašam par to ir jāinteresējas,” piebilda A. Jaunskalže. Viņasprāt, regulāri būtu jārīko iedzīvotāju forumi par dažādām jomām. Nevalstiskā sektora iesaistīšanu ar tā pieredzi un viedokli uzsvēra arī Laura Grundmane no biedrības “Radi vidi pats”.

Priekšlikumi vides uzlabošanai

  • Izveidot pretplūdu aizsargbūves Ezermalā un Zaļajā birzē.
  • Attīstīt Dienvidu fortu apkārtni, pielāgojot publiskiem pasākumiem.
  • Uzstādīt barjeras, lai novērstu kāpu un mežu izbraukāšanu, un pilnveidot Pašvaldības policijas videonovērošanas sistēmu.
  • Izveidot autostāvvietas pie pilsētas robežām, ieviest viedos risinājumus krustojumos.
  • Ierīkot Raiņa ielas dzelzceļa pārvadu.
  • Uzcelt krematoriju.
  • Izveidot dzīvnieku kapsētu un krematoriju.
  • Radīt vietu parkam vai skvēram, kuru veidotu iedzīvotāji.
  • Izveidot vietas, kur bez maksas padzerties ūdeni.
  • Radīt gaisa kvalitātes monitoringa sistēmu, kas balstās reālos datos, un dot iespēju iedzīvotājiem apskatīt datus.
  • Veikt individuālās apkures inventarizāciju un mazināt tās ietekmi uz gaisa kvalitāti.
  • Radīt atkritumu šķirošanas iespējas publiskā ārtelpā, izveidot zaļo atkritumu kompostēšanas laukumus.
  • Aizliegt publiskām personām vienreiz lietojamu plastmasas preču lietošanu.
  • Izstrādāt jaunus noteikumus laivu kooperatīviem.
  • Radīt atbalstu īpašniekiem mājokļu un ēku uzturēšanai un atjaunošanai.
  • Pārbūvēt un sakārtot Tirdzniecības kanāla malu.
  • Labiekārtot publisko ārtelpu Jaunliepājā un citos mikrorajonos.
  • Kampaņveidīgi atvēlēt ielas gājējiem.
  • Apspriest nevis koku izciršanu, bet jaunu stādīšanu.
  • Veidot pilsētvidi kā magnētu cilvēku un investīciju piesaistei.
  • Plašāk iesaistīt sabiedrību projektu apspriešanā.

Foto galerija

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli