Sociālajos tīklos izvērtusies diskusija par to, kādai dziesmai būtu jābūt pilsētas himnai. Lai arī tiek atzīts, ka “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” ir forša dziesma, daudziem tuvāks vienmēr bijis cits Imanta Kalniņa skaņdarbs – “Liedagā”, radot jautājumu, kā tas nākas, ka par pilsētas simbolu izraudzīta “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”.
   
Pilsēta ar vismaz trīs himnām
“”Pilsētā, kurā piedzimst vējš” viennozīmīgi ir forša dziesma. Bet mana Liepājas himna vienmēr ir bijusi šī,” interneta vietnē facebook raksta dziesminiece Maija Kalniņa, norādot uz Imanta Kalniņa skaņdarbu “Liedagā”. “Tā ir dziesma, kuru dzirdot gribas pamest iesāktos darbus, aut kājas un ļauties aicinājumam. Vēl tad, kad nebiju liepājniece, izdzirdot šīs dziesmas pirmos akordus, es sadzirdēju ne tikai mūziku, bet visas Liepājas skaņas, smaržas, garšas un tikai šai pilsētai piemītošo raksturu. Tā ir dziesma, kura ceļ kājās, nevis liek pieplakt pie zemes. Tā ir man. Un sajūtām jau nepavēlēsi.” Viņasprāt, šī dziesma sauc būt kopā visus, kuri ir tai piederīgi. Un M.Kalniņai piekrīt vēl vairāki diskusijas dalībnieki. 

Daudziem nav saprotams, kā tika izraudzīts viens no pilsētas simboliem – himna. Radio DJ Uldis Kleins atminas: “Es toreiz kaut kā nepievērsu tam uzmanību, bet atceros, ka bija arī daudz neapmierināto. Domāju, ka nostrādāja nosaukums – ”Pilsētā, kurā piedzimst vējš”. Visiem skaidrs, ka tā ir Liepāja. Bet tad, kad oficiālos pasākumos to sāka spēlēt kā himnu un visiem jāceļas kājās, tad gan tā dīvaini bija. Arī tagad. Bet dziesmai jau nav ne vainas. Vaina jāmeklē citur.” U.Kleins atminas, ka, strādājot roķenē, ap pulksten 5 no rīta licis pilsētas himnu ar domu, ka pasākums ir beidzies. Ar to savu uzstāšanos parasti noslēdzis arī mūziķis Tomass Kleins. Taču, ka vajadzējis kopā sadziedāšanos, dziesma “Liedagā” bijusi vislabākā.

M.Kalniņa uzskata, ka “caur šo himnas lietu simboliski izgaismojas būtība”. “Ne mēs paši laimes kalēji šajā pilsētā, ne lēmēji. Ne mēs himnu paši izvēlamies, ne mūsos ieklausās, ko un kā mēs gribam dzīvot,” skarbi teic dziesminiece, aicinot tautu pašai dzīvot, dziedāt un būt. M.Kalniņa pārliecināta, ka liepājniekiem pašiem ir jāizvēlas, ko tie vēlas. “Himna nav tikai dziesma. Tās uzdevums ir ļoti atbildīgs. Tai, pirmkārt, ir jāiedvesmo! “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” šo uzdevumu, manuprāt, un pēc šīs diskusijas redzot, daudzuprāt, neveic,” uzskata M.Kalniņa.

Mūziķis, producents un dziesmu vārdu autors Guntars Račs, iesaistoties diskusijā, saka, ka Liepāja vispār ir pilsēta ar vismaz trīs himnām, un vienmēr katram savējā būs mazliet tuvāka. “Par ko ne, nekādi oficiāli lēmumi tur neko padarīt nespēj un nespēs. Kamēr viens liepājnieks sēdēs telefona stabā, tikmēr otrs liedagā aijaijā aliņu baudīs, bet trešais dzintarus meklēs vētru un dzintara krastā,” teic G.Račs. Kā apstiprinājumu tam, Kristoferam Knesim, kurš šobrīd dzīvo Anglijā, piemēram, šķiet, ka Liepājas kontekstā nekas nestāv blakus Krieviņa/Marhilēviča dziesmai “Vienīgā”.

Uldis Bokums norāda uz būtisku niansi – tā kā daudzi šīs diskusijas dalībnieki nav liepājnieki vairākās paaudzēs, tas var novest pie tā, ka taps kas līdzīgs vienas paaudzes Liepājas himnai. “Žēl, ka diskusijā nevar piedalīties Māris Čaklais, kurš vienīgais varētu izskaidrot tās noskaņas, kuras iedvesmoja tieši uz šo tekstu,” teic U.Bokums, un norāda, ka Liepājai veltīti darbi bija un tiks radīti arī turpmāk. “Bet mūsdienu balsojums nelīdzināsies plikai hitparādei, kurā par zemtekstiem pat nebūs jēgas domāt, jo gan kāda dziesma būs smuka, gan kāds to dziesmu iemīlējis savā jaunībā un viņam nesaprast, ka arī kādam citam ir bijusi jaunība utt.”

Atgādinām, ka šā gada aprīlī Reformu partijas Liepājas nodaļas vadītājs Jānis Vilnītis, stāstot par pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstu un programmu, prezentāciju iesāka ar Imanta Kalniņa dziesmu “Liedagā” Tomasa Kleina izpildījumā. Viņš sacīja, ka šādā veidā nebūt netiek noliegta esošā pilsētas himnu, bet uzskata, ka nav īsti pareizi skandēt: pieplok cilvēku mežs; krogā sēž utt. “Nevajadzētu to iekodēt liepājniekos, jo varbūt tieši šī iemesla dēļ cilvēki pamet pilsētu. Tādēļ uzskatām, ka piemērotāk ir: atnāc, draugs, pretī man liedagā. Lai cilvēki plūst Liepājas virzienā,” toreiz skaidroja J.Vilnītis.

Lēmumu pieņem bez iedzīvotāju līdzdalības
Laikraksta “Kurzemes Vārds” 1999.gada 3.decembra numurā vēstīts, ka Imanta Kalniņa populārā dziesma ar Māra Čaklā vārdiem “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” ir apstiprināta par Liepājas pilsētas himnu ar Pilsētas domes lēmumu. Lai gan pati šī Imanta Kalniņa dziesma visiem patīk un ir visnotaļ iemīļota, tomēr daudzi izsaka arī savu neapmierinātību, vēsta “Kurzemes Vārds”. Galvenais iemesls – neviens nepajautāja, kādas ir pašu liepājnieku domas. Pretēji tam, ka ticis teikts – Liepājas domes Kultūras komisija šādā svarīgā jautājumā sākotnēji nolēmusi rīkot iedzīvotāju aptauju, kas tiks organizēta ar pilsētas laikraksta “Kurzemes Vārds” starpniecību.

Ideja – izvēlēties Liepājai himnu no vairākām jau zināmām dziesmām, kas varētu būt kā oficiāla pilsētas vizītkarte līdzās ģerbonim un karogam, – pieder grupai “Romas dārzs”, “Credo” un radio “Liepāja”, rakstīja “Kurzemes Vārds”. To vārdā šīs ieceres projektu kā veltījumu Liepājas pilsētas 375.dzimšanas dienai Edgars Silacērps 1999.gada 5.augustā iesniedzis apspriešanai Pilsētas domes vadītājiem, pastāvīgajai deputātu Kultūras un sporta komitejai un Kultūras lietu komisijai. Projektā bija piedāvāti seši skaņdarbi: R.Pauls “Pilsēta vētru un dzintara krastā” (oficiālais nosaukums “Manai pilsētai”); J.Grodums “Rožu laukums”; I.Kalniņš “Liedagā”; I.Kalniņš “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”; J.Lūsēns “Vējš”; U.Marhilēvičs “Vienīgai”. Projekta autori pieļāva iespēju, ka ir vēl kāda dziesma, ko varētu iekļaut šajā sarakstā.

Jāteic gan, ka autori jau savā idejas pieteikumā himnai ieteica tieši abas Imanta Kalniņa dziesmas. Lai gan tālāk apsola izveidot īpašu komiteju, kas rudens pusē izzinās un apkopos liepājnieku viedokļus, līdz ieteiks Pilsētas domei pieņemt galīgo lēmumu konkrēta skaņdarba apstiprināšanai par himnu. Šādā veidā projekts toreiz tika arī atbalstīts. Diemžēl ar vietējo laikrakstu un radiostudiju atbalstu iecerētā liepājnieku aptauja tā arī nezināmu iemeslu dēļ izpalika, rakstīja “Kurzemes Vārds”. Tā vietā pēkšņi uzzināts, ka domes 11.novembra sēdē deputāti jau pieņēmuši lēmumu par Liepājas himnu atzīt I.Kalniņa dziesmu “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, raisot pamatotu satraukumu, vai konkrēto dziesmu visi liepājnieki no sirds pieņems par savas pilsētas himnu.

Daļa no Liepājas identitātes
Laikā, kad tika spriests par Liepājas himnas izvēli – pirms 14 gadiem, par domes izpilddirektora vietnieks kultūras jautājumos strādāja pašreizējais Liepājas domes deputāts Valdis Skujiņš, viņš arī bija klāt visos procesos. Kā stāsta V. Skujiņš, ideja par to, ka Liepājai nepieciešama pašai sava himna, 1999. gadā nākusi no pašiem liepājniekiem, kuri zvanījuši uz “Radio Liepāja” studiju un rosinājuši izvēlēties pilsētai oficiālo dziesmu.

V. Skujiņš norāda, ka rīkota telefonaptauja, kurā pilsētnieki bija aicināti izteikt savu viedokli par piemērotāku dziesmu Liepājas himnai. Izskanējuši dažādi varianti, taču populārākie priekšlikumi bijuši R. Paula dziesma “Pilsēta vētru un dzintara krastā” un I. Kalniņa “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”. Par dziesmu ”Liedagā” toreiz mūziķu vidū pastāvējis uzskats, ka tai viennozīmīgi ir jāpaliek par festivāla ”Liepājas Dzintars” himnu, kāda tā tolaik bija kļuvusi. Šī dziesma tika uztverta kā neatņemama festivāla ”Liepājas dzintars” sastāvdaļa un tradicionāli ikviens festivāls noslēdzās ar šo dziesmu, salūtam šaujoties debesīs.

Līdz ar to izšķiršanas tolaik bijusi starp divām dziesmām: I. Kalniņa ”Pilsētā, kurā piedzimst vējš” un R. Paula ”Pilsēta vētru un dzintara krastā”. Pirmā no tām – cilvēkiem zināmāka un pazīstamāka arī ārpus Liepājas, savukārt otra – himniskāka, taču mazāk pazīstama.

Liepājas pilsētas mērs Uldis Sesks norāda, ka Liepāja ir viena no nedaudzajām pilsētām Latvijā, kurai pašai ir sava himna. ”Mēs varam būt lepni, ka Liepājai ir veltītas tik daudzas un skaistas dziesmas, kādas nav nevienai citai pilsētai. Ikviena no tām varētu būt arī pilsētas himna – gan romantiskā ”Liedagā”, gan majestātiskā ”Pilsēta vētru un dzintara krastā”, gan arī vienkāršā, bet sirsnīgā ”Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, taču tieši šī pēdējā nosauktā I. Kalniņa dziesma tolaik saņēma vislielāko liepājnieku atbalstu, tādēļ arī tika izvēlēta par Liepājas oficiālo himnu,” atceras U. Sesks.

Jautāts par izskanējušo ierosinājumu himnas maiņai, U.Sesks norāda: ”Man patīk arī Imanta Kalniņa dziesma ”Liedagā”, kas ir skaists veltījums Liepājai, taču himna ir pilsētas simbols, ar ko mēs nevaram tā mētāties, mainot to ik pēc dažiem gadiem. Himna Liepājai ir izvēlēta pirms 14 gadiem un neredzu nopietnu pamatojumu diskusijai, kādēļ šodien to vajadzētu mainīt.”

U. Sesks arī atceras, ka Renārs Kaupers un citi ”Prāta vētras” puiši šovasar, viesojoties Liepājā, atzinīgi izteikušies par Liepājas himnu, kas ir novērtēta kā sirsnīga un vienkārša, bet tajā pašā laikā emocionāli piesātināta un pilsētu raksturojoša, jo bez lieka patosa un mākslīga cildinājuma stāsta par gluži vienkāršiem Liepājas ļaudīm, kas dzīvo savas dzīves, dara savus darbus, svin svētkus un, lai arī kādi vēji pūstu, spēj tos pārlaist sev pāri, jo saknes jau vējš neizplēš.

Turklāt himna ”Pilsētā, kurā piedzimst vējš” ir kļuvusi ne tikai par pilsētas oficiālu simbolu, bet arī daļu no Liepājas identitātes – kā mūs atpazīst citur Latvijā. 2011. gadā biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes veiktais pētījums (autors A. Brencis un O. Fediniča) parāda, ka pat bez milzīgiem līdzekļiem pilsētas mārketingā ir panākts, ka iedzīvotāji citās Latvijas pilsētās Liepāju atpazīst tieši kā pilsētu, kurā piedzimst vējš. Šis sauklis pētījumā novērtēts kā otrais Latvijā atpazīstamākais uzreiz aiz Ventspils saukļa ”Pilsēta ar rītdienu”.

Jāatzīmē, ka oktobra domes sēdē apstiprināja jaunus saistošos noteikumus par Liepājas pilsētas simboliku – tās izskatu, lietošanu un nodevām par simbolikas izmantošanu, tai skaitā pilsētas himnu. Jaunie noteikumi izstrādāti, jo iepriekšējie, 1999.gadā apstiprinātie, ir novecojuši.

Saistošie noteikumi nosaka, ka Liepājas pilsētas simbolika – himna – arī turpmāk būs Māra Čaklā un Imanta Kalniņa dziesma “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”. Arī jaunajos noteikumos himnas tekstā nav iekļauts pants par dzintara latviešiem, kas “krogos sēž un pa brītiņam traukus plēš”, un šis apstāklis daudzos raisa neizpratni – kā no dziesmas var izraut “gabalu”.