“Dižvanagu” uzsāktais darbs iet plašumā
"Kurzemes Vārds"
Projekta “Prasmju pilnveidošana
ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti” ietvaros Liepājā notika
konference.
Konference notiek
laikā, kad Liepājā atkal ar īpašajiem bērniem un viņu ģimenēm strādā neirorehabilitācijas
speciāliste Božena Beijnare-Slavova no ASV. Šajā reizē kopā ar viņu ir ieradies
arī osteopāts Roberts Laruso un makrobiotiskas speciāliste Filisa Kimmela-Libbi.
Visi trīs speciālisti un viņu komanda gan vada teorētiskās nodarbības vecākiem,
gan arī organizē individuālas nodarbības ar katru ģimeni atsevišķi. To laikā
speciālisti apmāca vecākus veikt bērniem rehabilitācijas programmu – māca, kā
veikt izmaiņas ēdienkartē, un sniedz citas vērtīgas prasmes un iemaņas.
Sadarbību ar B. Beijnari-Slavovu pirms trīs gadiem uzsāka biedrība
“Dižvanagi”.
“Mūsu mērķis
ir ar laiku slimo bērnu neirorehabilitāciju ieviest kā valsts apmaksātu
palīdzību,” sacīja “Dižvanagu” vadītāja Ilze Durņeva. Konferencē
ar to klausītājus iepazīstināja gan B. Beijnare-Slavova pati, gan bērnu
ārste Jūlija Cīrule-Galuza, gan rehabilitācijas ārste Līga Priedena un citi.
Ar uzrunu
konferencē uzstājās arī veselības ministre Ingrīda Circene, viņa personiski
tikās arī ar B. Beijnari-Slavovu, kas sarunā ar “Kurzemes Vārdu”
atzina šo tikšanos par vērtīgu kaut vai tāpēc, ka ministrei šis notikums šķitis
pietiekami svarīgs, lai uz to ierastos. Abas arī apspriedušas iespēju par
valsts atbalstu šo īpašo bērnu vajadzībām. I. Circene atzinusi, ka šis
jautājums gan vairāk attiecas uz Labklājības ministriju, jo šis darbs vairāk
skar sociālo sfēru.
Sarunā ar
“Kurzemes Vārdu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Aija Barča, kas arī bija konferences dalībniece, atzina, ka tā ir gan sociālā,
gan medicīniskā palīdzība, tāpēc abu šo jomu speciālistiem jāsadarbojas.
Runājot par iespējām īpašo bērnu rehabilitācijai panākt valsts materiālo
atbalstu, A.Barča sacīja: tas ir iespējams! “Tikai politiķiem ir vajadzīgi
argumenti un fakti,” viņa apgalvoja, piebilstot, ka sākotnējais atbalsts
varētu būt arī Eiropas Savienības projektu finansējums šai palīdzībai kā
alternatīvās aprūpes programmai.