8. februārī, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis iepazīšanās vizītē uzņēma Saeimas frakcijas “KPV LV” biedrus – priekšsēdētāju Ati Zakatistovu, priekšsēdētāja biedru Artusu Kaimiņu, Saeimas deputāti un labklājības ministri Ramonu Petraviču, deputātus Lindu Liepiņu, Ivetu Benhenu-Bēkenu, Ēriku Pucenu, Jāni Vitenbergu un KPV LV partijas biedrus Ilgu Pranču-Hartingeru un Tomu Andersonu. Tikšanās laikā tika pārrunāti pašvaldībai aktuāli jautājumi saistībā ar uzņēmējdarbību, ražošanu, izglītību, sociālo un veselības aprūpi, finansēm, nodokļiem, kā arī prezentētas Liepājas kā inovatīvas un modernas pilsētas plašās iespējas, vēsta Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Agija Tērauda.

Kā viena no galvenajām sarunas tēmām iezīmējās ostas un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) loma un pienesums pilsētai. Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis vēlreiz pauda atzinību par valdības deklarācijā attiecībā uz ostu pārvaldības modeli mainīto formulējumu, kas nosaka, ka pirms jebkādu pārvaldības modeļa izmaiņu ieviešanas, ostu darbība tiks analizēta un vērtēta, un saklausīja atbalstu šajā jautājumā arī no frakcijas “KPV LV” pārstāvjiem: “Liepājai osta un LSEZ ir ļoti svarīga – tā ir mērķtiecīgi veidota vide, kur attīstīties uzņēmējdarbībai, tā ir mērķtiecīgi būvēta infrastruktūra, atjaunojot arī pilsētas degradētās teritorijas, tās ir darba vietas, pieaugošs atalgojums iedzīvotājiem un ienākumi pašvaldībai – to uzskatāmi pierāda ražošanas un statistikas dati. Turklāt Liepājas gadījumā arī pārvaldes modelis ir pierādījies kā sekmīgs vadības mehānisms.”

Līdz ar LSEZ darbības aktuālajiem jautājumiem tika pārrunāts arī Liepājas industriālo parku attīstības veiksmes stāsts. Liepājas pašvaldība pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi veidojusi pilsētas infrastruktūru, lai tā būtu piemērota gan esošajiem uzņēmējiem, gan atbilstoša jaunām biznesa iniciatīvām. Tā, piemēram, šobrīd līdzās jau pieciem biznesa parkiem, kas pilsētā veiksmīgi darbojas, uzsākta uzņēmējdarbības attīstība arī bijušā “KVV Liepājas metalurgs teritorijā”, kas pašvaldības skatījumā jāveido kā vēl viena moderna industriālā zona un augsto tehnoloģiju parks. Arī frakcijas “KPV LV” pārstāvji pauda atbalstu pašvaldības redzējumam, ka bijušā metalurģijas uzņēmuma 120 hektāru lielajā teritorijā nākotnē jādarbojas vairākiem nopietniem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa attīstību un mazinot “viena spēlētāja” riskus.

Pārrunāti tika arī risinājumi, kā pašvaldība saredz attīstības iespējas, mazinot trūkstošo vietu skaitu pirmsskolas iestādēs: “Jau nākamajā nedēļā pašvaldība iepazīstinās ar risinājumiem, kas ļaus katru gadu ieviest papildus 250 jaunas vietas bērnudārzos. Ņemot vērā arī citus izglītības jomas jautājumus, kur pašvaldībai jārod risinājums, piemēram, internātskolu un vakarskolu optimizācija, ceram arī valdības līmenī sagaidīt priekšlikumus, un vēl svarīgāk – atbalstu, kā sabalansēt pašvaldības iespējas un labākos risinājumus izglītojamajiem, pedagogiem un izglītības sistēmai kopumā,” norādīja domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Saeimas deputāte un labklājības ministre Ramona Patraviča tikās arī ar Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieku pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunāru Ansiņu, pārrunājot Liepājai aktuālos sociālās jomas jautājumus, kā arī uzklausot pašvaldības līdz šim paveikto deinstitucionalizācijas plāna īstenošanā.

Veicot sociālo darbu ar ģimenēm, kurās aug bērni, pašvaldība pilsētā identificējusi vairākas problēmas, par kuru risinājumu būtu jādomā valstiski. Piemēram, jautājumā par aprūpes nodrošināšanu bērniem ar atkarības un uzvedības traucējumiem nepieciešams izstrādāt atbilstošas sociālās, un papildus arī medicīniskās, rehabilitācijas programmas, kā arī jānodrošina pakalpojumu sniedzēji un jāparedz finansējums. Tāpat jāveicina profilaktiskais darbs ar nepilngadīgiem un viņu ģimenēm, nosakot iesaistītās institūcijas, to pienākumus un vienotus kritērijus visā valstī. Pašvaldības skatījumā būtu jāizstrādā arī vienoti kritēriji un vadlīnijas sociālā darba pakalpojuma sniegšanai valstī, un sistēma, kas nosaka maksimālo vai ieteicamo klienta lietu skaitu vienam sociālajam darbiniekam.

Vizītes turpinājumā “KPV LV” frakcijas pārstāvji apmeklēja Liepājas ostu, bet noslēgumā viesojās koncertzālē “Lielais dzintars”, kur tika iezīmētas pilsētas plašās un tradīcijām bagātās kultūras iespējas.