“Šī lieta būtu jārisina ar katru iedzīvotāju individuāli, nevis šādā veidā,” portālam raksta kāds liepājnieks pēc tam, kad savā pastkastītē atradis zīmīti, kas informē par kaimiņiem – parādniekiem.

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” valdes loceklis Artis Rimma šādu iniciatīvu atbalsta, ja vien tas atrisina parādnieku jautājumu. Datu valsts inspekcija saskata pārkāpumu.

Ja efekts sasniegts, atbalsta

Zīmīte, kas tiek iemesta iedzīvotāju pastkastītēs, ir pavisam vienkārša – neliela papīra strēmelīte ar dzīvokļa numuriem, bet tiem pretī – nenomaksāts maksājums līdz tādam un tādam datumam. Par ko ir parāds, nav norādīts. Visticamāk, tie ir komunālie maksājumi. Portāla rīcībā bija vairākas šādas iedzīvotāju atnestas lapiņas, ar kurām arī iepazinās A.Rimma un uzņēmuma ”Liepājas namu apsaimniekotājs” juridiskās daļas vadītājs Viktors Zīverts, jo tās nākušas no viņu pārstāvētā uzņēmuma apsaimniekotajām mājām.

Jautājums no viņu puses, kā var zināt no kuras mājas šī zīmīte nāk, ir saprotams, jo uz tā nav norādīta ne iela, ne mājas numurs. Taču, kā izrādās, ne pirmo reizi viņu rokās kas tāds nonācis. A.Rimma saka, ka viņu kolekcijā ir pat tādas, kurā vienā pusē uzdrukāts iedzīvotāja tekošais ikmēneša rēķins, bet otrā – visu mājas parādnieku saraksts. Šajā gadījumā izplatītājs ir zināms, taču, kas pastkastītēs met anonīmās zīmītes ar dzīvokļu numuriem un parādu summu, neviens no uzņēmuma ”Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāvjiem skaidrību neviesa. Tas var būt gan kāds aktīvs mājas vecākais vai vienkāršs mājas iedzīvotājs, jo jebkurš no viņiem var piekļūt šādiem datiem, uzrakstot iesniegumu. Šādas tiesības ir minētas īres līgumā. ”Esam vairākkārt devuši. Un šobrīd ir daudz iesniegumu no māju vecākiem, kas periodiski lūdz izsniegt savas mājas dzīvokļu bilances, kurās izsmeļoši minēta informācija ar vārdiem, uzvārdiem, dzīvokļu numuriem,” pastāsta V.Zīverts.

”Kā ar iegūtajiem datiem cilvēks tālāk rīkojas, tā nav mūsu darīšana,” uzskata A.Rimma, jo līgumā minēts, ka jebkuram iedzīvotājam ir tiesības zināt kāda ir viņa mājas situācija. Ko tālāk ar iegūtajiem datiem cilvēks drīkst vai nedrīkst darīt, likumdevējs nav atrunājis.

Ir doma nākotnē datu izsniegšanas mehānismu pilnveidot, lai būtu grūtāk pie tiem tikt, un tā, piemēram, varētu noskaidrot, kuri ir šie informatori, jo ar uzņēmuma ziņu tas netiek darīts. Taču A.Rimma ir atklāts: ”Tas mūs neinteresē. Ja rezultāts tiks sasniegts – labi.” Viņam piekrīt arī V.Zīverts. Turklāt mājas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kāda ir reālā situācija attiecībā uz parādiem. Un sašutušie izteikumi, kas var būt arī pašu parādnieku pausti, nav ņemami vērā, jo pārsvarā kaimiņi ir ieinteresēti, lai viss būtu kārtībā. Turklāt finansu līdzekļi, ar ko tiek operēts, ir pašu iedzīvotāju, ne uzņēmuma. ”Šī lieta ir pietiekoši nopietna, lai paceltu globāli,” sacīja A.Rimma, uzsverot, ka nevienam nav jāmaksā citu vietā.

Rīda kaimiņu pret kaimiņu

Individuāli praktizējošs zvērināts advokāts Irēna Kibelko uzskata, ka šāda rīcība ir nekorekta un nebūtu tā pareizākā. ”Ja cilvēks ir parādā, pastāv citas metodes, ko šādā gadījumā pielieto,” norāda I.Kibelko, minot brīdinājumu formu, parādu piedzinējus. ”Mums ir tiesiska valsts, kurā noteikts, kā var piedzīt parādus. Ne jau rīdot kaimiņu pret kaimiņu.”

Arī Datu valsts inspekcija uzskata, ka ir noticis pārkāpums, jo pēc šiem datiem – dzīvokļa adreses – iespējams identificēt konkrētu cilvēku. Viņu var atpazīt citi nama iedzīvotāji, un to arī iespējams noskaidrot, piemēram, izmantojot zemesgrāmatas datus, kuri ir vispārpieejami. Jebkura ar personas datiem veikta darbība, šajā gadījumā informācijas ievietošana pastkastītēs, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkta izpratnē ir personas datu apstrāde, tātad personas datu izpaušana, nodošana trešajām personām. Tā ir atļauta tad, ja, piemēram, persona tam ir devusi savu piekrišanu.

Izvērtējot gadījumus Liepājā, Datu valsts inspekcija secinājusi, ka nepastāv tiesisks un godprātīgs mērķis, kura sasniegšanai būtu nepieciešams visiem nama iedzīvotājiem izpaust informāciju par parādnieka neveiktajiem maksājumiem. Šī informācija pieejama citam dzīvokļa īpašniekam tādā gadījumā, ja netiek pildītas saistības un tas ietekmē prasītāja intereses. Datu valsts inspekcija uzsver, ka citiem dzīvokļu īpašniekiem drīkst izpaust vispārīgu informāciju, neidentificējot konkrētu īpašnieku, piemēram, ir atļauts pastkastēs ievietot informāciju par nama kopējo parādu par apkuri, norādot, ka šī parāda dēļ apkure netiks pieslēgta visiem dzīvokļiem.

Jāpiebilst, ka decembrī Datu valsts inspekcija piemērojusi 1500 latu administratīvo sodu Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” par iedzīvotāju pastkastītēs ievietotu paziņojumu par mājas parādnieku dzīvokļu numuriem un parādu lielumu. Namu apsaimniekotājs bija rīkojies neatbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam, un nodevis informāciju par dzīvokļa īpašnieka parādu trešajām personām, kurām šī informācija nav nepieciešama likumā noteiktu tiesību vai pienākumu īstenošanai.

Pilnu Datu valsts inspekcijas atbildi portālam liepajniekiem.lv varat izlasīt šeit.

Šāda izskatās paskastītē iemesla lapiņa ar parādniekiem.