liepajniekiem.lv
Dusmojas un lamājas
Darbam vēlēšanu iecirknī Jolanta savulaik pieteikusies, lai gūtu jaunu pieredzi.
Vēlēšanu komisijas locekles pienākumus viņa sāka pildīt 1997. gadā. Tās bija pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām pirmo reizi par Liepājas mēru kļuva Uldis Sesks.
Jolanta atzīmē – darbs vēlēšanās ir ļoti atbildīgs. Gadu gaitā piedzīvotas dažādas situācijas – gan nepatīkamas, gan amizantas.
Kad iepriekšējās vēlēšanās uzkārās tiešsaistes datu apmaiņas sistēma un vēlētāji nevarēja nobalsot, savu sašutumu viņi izgāza uz iecirkņu darbiniekiem.
Dažkārt no iereibušiem nācies uzklausīt arī lamuvārdu gūzmu, un tad jau bijusi nepieciešama policijas iejaukšanās.
Jolanta norāda, ka viņas iecirkņa numuru ir ļoti viegli atcerēties – 234. Ilgus gadus tas darbojās agrākās 31. arodvidusskolas (pēcāk Būvamatniecības vidusskolas) telpās K. Ukstiņa ielā.
“Šis iecirknis bija interesantā rajonā,” pasmejas Jolanta. Uz Ukstiņa ielas iecirkni lielākoties nākuši balsot pensionāri vai spēcīgi pēc odekolona un spirtotas dziras “smaržojoši” vēlētāji.
“Ar šiem cilvēkiem mums gāja jautri,” atceras vēlēšanu komisijas pārstāve.
“Citi nāca mums stāstīt, ka viņus atvedis autobuss, ka viņiem samaksāti divi lati un pateikts, ka jābalso par konkrētu sarakstu.
Tad skaidrojām, ka iejaukties nedrīkstam, – balsot par kādu sarakstu ir katra paša izvēle un atbildība”.
Bijis arī gadījums, kad uz iecirkni atskrien vīrietis un pieprasa atdot pasi, ko nejauši iemetis balsošanas urnā.
Agrāk urnas bija darinātas no koka, tās nebija caurspīdīgas kā tagad, līdz ar to nav varējuši saprast, vai dokuments tiešām iemests kasē. To noskaidroja tikai pēc iecirkņa slēgšanas.
Vēl kāda dāma apgalvojusi, ka iecirknī atstājusi vērtīgu zelta gredzenu. Darbinieki izmeklējušies, taču rotu nav atraduši.
Jolanta ir viena no tām vēlēšanu komisijas pārstāvēm, kas dodas uz mājām pie cilvēkiem, kuri veselības stāvokļa vai cita iemesla dēļ pieteikuši balsošanu savā atrašanās vietā.
“Gadiem ejot, daudzas adreses, uz kurām braucām, atkārtojas. Un tie cilvēki mūs jau gaidīja!
Kāds bija uzklājis kafijas galdiņu, cits cienāja ar konfektēm vai dāvināja mums ziedus.
Gadījumi bija dažādi. Bija situācijas, kad devāmies pie ļoti slimiem cilvēkiem, bet viņi gribēja savu pienākumu izpildīt un nobalsot kaut vai ar asistenta palīdzību,” viņa atklāj.
Pēc tam, kad Būvamatniecības vidusskola, apvienojoties citām izglītības iestādēm, kļuva par Liepājas Valsts tehnikumu, 234. vēlēšanu iecirknis pārcēlās uz speciālo pirmsskolas izglītības iestādi Ezera ielā, bet nu tas iekārtojies Peldu ielā 5.
Šodien no šī iecirkņa darbinieku ilggadējā sastāva Jolanta palikusi vienīgā. “Un tad man bija jāpieņem jauns izaicinājums – kļūt par iecirkņa sekretāri,” viņa saka.
Liepājas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Benita Šēniņa atklāj, ka nemaz neesot bijis viegli Jolantu pierunāt uzņemties šos pienākumus.
“Šķita, ka man labāk palikt otrā plānā.
Nav tā, ka man bail no atbildības, vienkārši likās, ka tur piemērotāks cilvēks ar augstāku statusu, piemēram, kāds direktors,” paskaidro Jolanta.
B. Šēniņa: “Darbu Jolanta mīl, patiešām mīl. Viņa ir ļoti atbildīga”.
Uz iecirkni nāk pielūdzēji
Daudzus gadus Jolantas darbavieta ir Liepājas dome, kur viņa ir Organizatoriskās daļas tehniskā sekretāre.
Taču liepājnieki viņu vairāk zina kā dziedātāju. Viņa 20 gadus muzicēja dažādos pasākumos gan ar Tāli Pusbarnieku (abi darbojās grupā “Rietumkrasts”), gan Tāli Marhilēviču.
“Kolēģi smējās, ka jau gadiem ilgi uz iecirkni nāk mans fanu klubs, prasot: kur ir Jolanta?
Ja tajā brīdī biju devusies mājas vizītēs, tad viņi teica, ka nāks vēlāk, kad es būšu.”
Pielūdzēji uz iecirkni Jolantai nesuši gan konfektes, gan pa ceļam noplūktas puķes.
“Cilvēki, kas nāca uz iecirkni, lielākoties mani zināja, jo kādam no viņiem esmu dziedājusi jubilejā, citam kāzās u.c.
Tā nu visi mani sauc par dziedošo Jolantu la-la-lā”.
Muzicēšanā šobrīd gan Jolantai ir radošā pauze – šo sirdij tuvo nodarbi nācies nolikt malā, kad sākās kovida pandēmija.
Dziedāšana gan nav viņas vienīgais talants – Jolanta prot arī veikli žonglēt. To iemācījusies bērnībā cirka studijā.
Kolēģi novērojuši, ka Jolantai labi padodas arī parodēšana, tāpēc savulaik pamudinājuši viņu pieteikties seriāla “Viņas melo labāk” līdzinieku konkursā.
Seriāla varones Baibas kategorijā liepājniece izrādījās pārāka par visām konkurentēm.
Vienmēr somā kaķu barība
“Esmu ļoti liela dzīvnieku mīle. Ļoti sāp sirds par dzīvniekiem, kuri ir pamesti, kuriem nodarīts pāri,” pauž Jolanta.
Ja citām dāmām pie rokas allaž esot dārga zīmola kosmētika, tad viņai somā vienmēr ir kaķu barība, un ikreiz, kad Jolanta ceļā sastopot kādu minci, tad metas uz ielas “kaut vai četrrāpus”, taču noteikti viņai šis dzīvnieks jāpabaro un jāsamīļo. Un ja dzīvnieciņam nepieciešam palīdzība, tad Jolanta viņu nogādā pie vetārsta.
Kaut arī ģimenē visi esot kaķumīļi, Jolanta glābusi arī nelaimē nonākušus putniņus, piemēram vārnu, kas ielidojusi ventilācijas lūkā.
“Brīžiem man pat liekas, ka šī radībiņas mani atrod, jo citi pauž neizpratni, kā es vienmēr gados tur, kur kāds jāglābj.
Man pat šķiet, ka man tā ir tāda kā misija.”
Vienā no šādām misijām viņa reiz metusies nakts vidū. Ziemā atbraukusi mājās no pasākuma un izdzirdējusi, ka kaut kur raud kaķis.
“Sapratu, kas tas ir manā mājā. Pamodināju vairākus kaimiņus, prasot, vai tas ir jūsu kaķītis? Kādas divas stundas ņēmos, līdz ceturtajā stāvā atradu iereibušo saimnieku, kurš kaķi bija izlicis uz lodžijas.
Visi dienesti man palīdzību atteica, un nekas cits neatlika kā pašai šo situāciju atrisināt,”
piedzīvotajā dalās dzīvnieku mīļotāja.
Pašai viņai šobrīd mājas mīluļa nav – Jolanta joprojām sēro pēc kaķīša, kurš pagājušā gada rudenī 14 gadu vecumā devās ķert peles citos medību laukos.
Mincis bijis liela auguma un raksturā diezgan nejauks – sargājis teritoriju un audzinājis saimnieci.
“Viņš man bija tāds īpašais. Nosaukts vārdā Ervīns, bet pie daktera izrādījās, ka tā ir meitiņa. Taču kaķenīte tā arī palika pie vārda Ervīns. Es viņu saucu par savu bērniņu,” skumji nosaka Jolanta, atzīstot, ka tā joprojām viņai ir sāpīga tēma.
Dziedošā domes darbiniece ir arī azartiska – lēkusi gan ar gumiju, gan izpletni cerībā, kas tas palīdzēs pārvarēt bailes no augstuma. “Taču pēc tam man tās bailes bija vēl lielākas,” viņa smejas.
Vizītkarte
Jolanta Valtere
- Dziedātāja, no 1993. gada strādā Liepājas domē.
- Dzimusi Liepājā.
- Mācījusies Liepājas 1. vidusskolā. Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā absolvējusi Vokālo nodaļu.
- Rīgas Pedagoģijas izglītības un vadības akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā.
- Šobrīd studē astroloģiju.
- Vaļasprieki – mūzika, dzīvnieki, teātris, kino.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
