Ceturtdiena, 17. jūnijs Artis, Artūrs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Dzimtenes mīlestībai

Dzimtenes mīlestībai
09.05.2009 08:46

Atslēgvārdi

Piektdien Bikstu pagasta “Abaviešos” ziedēja pavasaris. Nesen izraktajā prāvajā dīķī ap saliņu spoguļojās saule, dīķmalas staba galā milzīgā ligzdā pašpārliecināti sēdēja svēteļu māte. Viņa daudz nelikās traucēties ne par daudzajiem autobusiem un mašīnām, kas satrauca sētā un apkārtējās pļavās, ne par tiem simtiem cilvēku – ne desmitu saliektajiem, ne vēl staltajiem puišiem formas tērpos, kas tikko no Lestenes Brāļu kapiem atbraukuši, kur svētbrīdī kara upurus un Latvijas varoņu piemiņu bija godinājuši.

No braucamajiem izkāpuši un brītiņu dārza svaiguma ieelpojuši, nopietnām sejām viņi sanāca pie kāda neliela akmens plaukstoša ozola pakājē, aiz jaunās mājas, kas uzslējusies kara noslaucītās vecās saimniecības vietā. Tieši tajā vietā, kur 1945. gada pavasarī bija bunkurs, kurā atradās 19. divīzijas sakaru centrs un triecienbataljona komandiera majora Ernesta Laumaņa štābs. Tieši tajā vietā, kur bariņš vīru izturēja vienu no smagākajām Otrā pasaules kara pēdējām kaujām, neļaudami sevi samīt ne sarkanarmiešu tankiem, ne zābakiem. Tiesa, todien viņi “Abaviešus” nenosargāja. Ēku vietā palika gruvešu lauks.

Sanākušos pirmais uzrunāja apvienības “Daugavas vanagi Latvijā” Liepājas Oskara Kalpaka nodaļas priekšsēdētājs Arturs Vīdners – viens no vīriem, kas šajā kaujā bija kopā ar Ernestu Laumani un kas rosinājis iekārtot šo piemiņas vietu. Viņš bija gandarīts, ka kaujas gaitā nopostītie “Abavieši” atdzimuši, ka Latvija brīva. Diemžēl šajā brīdī klāt bija tikai vēl viens laumanietis – Gunārs Stefans. Arī laiks retina leģionāru rindas. Piemiņas akmeni iesvētīja Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles dekāns Pēteris Kalks. Viņš uzsvēra, cik ļoti svarīgi ir atcerēties to, kas noticis Otrā pasaules kara laikā. Tie leģionāri, kas cīnījās šeit un citās Kurzemes cietokšņa vietās, arī atcerējās to, kas bija noticis 1940. gadā, pirmajā padomju varas gadā Latvijā, izvestos, represētos, mokas un ciešanas, ko mūsu tauta bija piedzīvojusi zem tās varas. Tas deva drosmi un spēku cīnīties leģionā pat zem svešiem karogiem par savas zemes brīvību. Leģionāri jāatceras tieši tāpēc, lai kādreizējie notikumi neatkārtotos, uzsvēra Pēteris Kalks. Bet viņš arī aicināja skatīties ar cerību nākotnē, raudzīties uz kritušajiem kā uz varoņiem un izlūgties viņu dvēselēm svētību un mieru.

Vārdus varoņu piemiņai teica kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans, laumanietis Gunārs Stefans, Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Arnolds Treide, zemnieks Oskars Grīgs un citi.

Paldies visiem, kas sagādāja Ernestam Laumanim tik skaistu 101. dzimšanas dienas atceri, sacīja viņa meita Brigita Ližbovska.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Salūta zalvēm skanot, piemiņas zīmi Ernestam Laumanim un viņa cīņu biedriem atklāja tās sponsors, arhitekts Jānis Grundmanis un Ernesta Laumaņa meita Brigita Ližbovska.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz