Sestdiena, 4. februāra Veronika, Daila, Dominiks
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Dzīvnieku spīdzināšanas laiki pagājuši. Visiem ir tiesības uz dzīvību

Šī gada novembris ir zīmīgs laiks sabiedriskajai organizācijai ”Liepājas kinoloģiskā biedrība ”Dzīvnieku aizsardzības grupa”” (LKB ”DzAG”) jeb, kā liepājnieki to dēvē ikdienas sarunās, – ”ezermalas dzīvnieku patversmei”. Pagājuši 20 gadi, kopš tā oficiāli sāka savu darbu. 2002. gadā tā bija tikai trešā dzīvnieku patversme Latvijā un pati pirmā ārpus galvaspilsētas robežām.

Dzīvnieku spīdzināšanas laiki pagājuši. Visiem ir tiesības uz dzīvību
Anžela Dolmatova rāda sākto remontu telpā, kur būs vieta jauniem suņu voljēriem. (Foto: Egons Zīverts)
05.12.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Būhenvalde uz riteņiem

Stāsta LKB ”DzAG” vadītāja Anžela Dolmatova: ”2001. gada janvārī biedrībā no dažādiem avotiem nonāca informācija par tā saucamo suņu un kaķu ķērāju darbības metodēm. Mēs nespējām noticēt tam, ko mums stāstīja cilvēki, bet izrādījās, ka tā tomēr bija taisnība.

Liepājas pašvaldībai bija līgums ar uzņēmumu ”Tari” par klaiņojošo dzīvnieku savākšanu, taču nevienam pat nenāca prātā painteresēties, kā viss notiek. Daudzi atceras, ka tajos laikos bija ļoti daudz klaiņojošu dzīvnieku, par kuriem neviens nerūpējās. ”Tari” uzdevums bija klaidoņus savākt, bet ne uzturēt un dot pajumti.”

Bija uztaisīta smagā automašīna, kuru pilsētnieki pazina pēc izskata un dēvēja par ”Būhenvaldi uz riteņiem”. Šis auto bija izveidots tā, ka izplūdes gāzes nonāca slēgtā konteinerā, kurā cilvēki, kas šo transportlīdzekli apkalpoja, sameta noķertos dzīvniekus.

Kaķi un suņi mira, nosmokot izplūdes gāzēs. Saudzēts netika neviens, arī ne šķirnes dzīvnieki.

Ezermalas ielā, kur atradās ”Tari”, vēlāk tā saucamajai dzīvnieku uzturēšanai bija atvēlēta maza telpa, pilna ar metāla būriem. Nē, būrī neuzturējās tikai viens suns vai viens kaķis! Katrs no krātiņiem bija piebāzts pilns bez iespējām normāli kustēties, kur nu vēl gulēt. Par barošanu un dzirdināšanu pat nerunājot.

”Kad mēs, Liepājas kinoloģiskās biedrības biedri, kas nodarbojās ar šķirnes dzīvnieku turēšanu, audzēšanu, vešanu uz izstādēm, pirmo reizi nonācām šajā tā saucamajā patversmē, šoks un apjukums bija tāds, ka atvērām telpas durvis un tad visus būrus… Visus ieslodzītos dzīvniekus vienkārši izlaidām brīvībā,” atceras Anžela.

”Mēs vairs nevarējām tā vienkārši aiziet mājās, par redzēto aizmirst un neko nedarīt. Vajadzēja rīkoties, lai situāciju normalizētu.”

Biedrības biedri saprata, ka par notiekošo jāsāk runāt atklāti un vairāk jāinformē pašvaldība. Aktīvistu prasības bija, lai noķertos suņus un kaķus pārbauda veterinārārsts un tie tiek turēti vismaz divas nedēļas.

Nebija neviena cita, kas brīvprātīgi uzņemtos atbildību un rūpes par noķertajiem dzīvniekiem, tāpēc kā brīvprātīgie iesaistījās daudzi Liepājas kinoloģiskās biedrības biedri. Viņi sāka palīdzēt savu iespēju robežās, jo nespēja palikt vienaldzīgi.

Praktiski kopš pašiem pirmsākumiem patversmes vadītājas amatā ir Anžela Dolmatova, bet viss līdz šim paveiktais nebūtu iedomājams bez vēl citiem cilvēkiem – uzticamās komandas. Tāpēc sarunas laikā, stāstot par aizvadīto laiku, Anžela visu laiku saka ”mēs”.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un tūkstošgades mijā Latvijā vēl nebija likumu normu, ko darīt, kā rīkoties ar kaķiem un suņiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ palikuši bez mājām vai klaiņo.

Ezermalas patversmes vadītāja atcerējās, ka vēl deviņdesmito gadu otrajā pusē viņa Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem jautājusi, kas un kā būtu pareizi jādara, rūpējoties par klaiņojošajiem dzīvniekiem. Atbilde skanējusi: dariet, kā paši uzskatāt par pareizu, nekādu likuma normu nav.

Soli pa solim

Sākotnējais nosaukums patversmei Ezermalas ielā 11 bija ”Liepājas dzīvnieku īslaicīgās uzturēšanas stacionārs”. Praktiski no pirmās dienas sākās un līdz šim turpinās sadarbība ar veterinārārsti Sarmu Korklišu, kura, rūpējoties par bez mājām palikušajiem dzīvniekiem, ļoti daudzos gadījumos profesionāli palīdzējusi arī bez maksas.

Būtisks pagrieziens, kas lielā mērā iespaidoja LKB ”DzAG” tālākos darba plānus, notika 2001. gadā beigās, kad Krūmu ielā kopā ar Pašvaldības policiju no necilvēcīgiem apstākļiem atbrīvoja kādas nelegālas patversmes iemītniekus.

Suņi un kaķi telpās bija pamesti bada nāvei. Blakus māju iedzīvotāji, nojaušot ko nelabu, bija meklējuši palīdzību.

Biedrības biedri brīvprātīgi nāca uz patversmi un aprūpēja, baroja novārgušos dzīvniekus.

Anžela atzīst, ka tad arī radusies doma ar avīzes ”Kurzemes Vārds” starpniecību aicināt talkā iedzīvotājus. Tolaik, salīdzinot ar šodienu, ziedošanas kultūra vēl tikai sāka veidoties un nostiprināties. Priecājušies, ja kāds atnesa vecu mēteli, lai sunim voljērā būtu, uz kā gulēt. Sākās arī darbs, meklējot jaunas mājas, jaunus saimniekus suņiem un kaķiem.

2001. gadā uzņēmuma ”Tari” vietā Ezermalas ielā 11 darbu sāka ”Hoetika” un direktors Alvis Zombergs. Joprojām nebija neviena regulējoša dokumenta, kas noteiktu, tieši kā un kam jābūt dzīvnieku patversmē.

Anžela Dolmatova sameklēja kontaktus un iepazinās ar Starptautiskās dzīvnieku aizsardzības asociācijas pārstāvjiem (WSPA). Pēc 30 gadu darba šī organizācija savu nosaukumu mainīja, kļūstot par ”World Animal Protection”. Tās galvenais birojs joprojām ir Londonā.

Pateicoties angļu atsaucībai, sāka projektēt un Liepājas patversmē iekārtot voljērus pēc Anglijas standartiem. 2003. gada vasarā uz Liepāju atbrauca WSPA speciālists Braiens Volkners, iepazinās ar liepājnieku darbu un atzina, ka tieši te ir tobrīd Latvijā vislabākā patversme bez mājām palikušajiem dzīvniekiem.

Patversmes vadītāja: ”Pirmo algu par savu darbu mēs saņemām 2002. gada novembrī. Nu pagājuši 20 gadi.

Panācām, ka katram kustonim ir tiesības uz dzīvību līdz sava mūža galam.

Tā tas ir līdz pat šodienai, un nekas nemainīsies. Kaķi vai suņi, kas nonāk mūsu patversmē Ezermalas ielā, pēc laika netiek iemidzināti. Ja neviens cilvēks mūsu dzīvnieku sev neizvēlēsies, tas patversmē dzīvos un tiks aprūpēts līdz mūža beigām.”

Deivids un Bella paliks

Anžela Dolmatova kopā ar saviem palīgiem tirdzniecības centrā ”Baata” regulāri organizē izstādi ”Ķepainīšu ceļš uz mājām”. Uz to tiek vesti LKB ”DzAG” patversmes kaķi, lai cilvēki astaiņus var apskatīt, izvēlēties un dot tiem īstas mājas.

Viens no piedāvātajiem kaķiem bija arī gadus septiņus vecais Deivids, kurš patversmē jau sen jūtas kā mājās. Vairākas reizes pēc aizvešanas uz izstādi Deivids izlikās par beigtu un kurlu. Citējot vadītāju, – ”pilnīgs ignors uz notiekošo!”, bet, kā nokļuva atpakaļ patversmē, dzīvības spēki runcī atgriezās ar neticamu ātrumu.

Tikai pēc pāris reizēm darbinieki saprata, ka kaķis visiem saviem spēkiem mēģina parādīt, ka nevēlas tikt adoptēts un doties prom no savām mājām – patversmes.

Otra ir smukā Bella, kura patversmē uzvedas kā karaliene savā karaļvalstī. Taču, tikko kāds izrāda vēlmi viņu adoptēt, murr-murr karaliene visu saprot, sajūt un pārvēršas nevaldāmā fūrijā.

Patversmes darba gadu laikā uz to nesti un vesti ne tikai suņi un kaķi.

Kaķiem ir iespēja iziet pastaigā laukā – slēgtā voljērā, kur ierīkota vieta arī rotaļām. Foto: Egons Zīverts

A. Dolmatova: ”Reiz pie mums līdz atlabšanai mitinājās vanags. Bija gulbis ar dziļi ierītu āķi, ronēns, jenots un pat āzis, kurš bija paņēmis brīvsoli un klaiņoja pa Karostu. Uz patversmi bēgli atveda pašvaldības policisti. Āzis nebija kastrēts un pats sev čurāja bārdā. Kā viņš smirdēja! Tā, ka mums asaroja acis… Gandrīz neiespējami pieiet tuvumā.

Kad sākām meklēt āža saimnieku, zvanīja tik ļoti daudzi, gribēdami lopiņu iegūt sev. Pēc divām nedēļām piezvanīja sieviete, kura vienīgā mācēja pareizi nosaukt visas pazīmes. Kad viņa ieradās patversmē, uzzinājām, ka āzi sauc par Mišku.”

Tikai no ziedojumiem

Patversme var pastāvēt un dzīvniekiem palīdzēt, tikai pateicoties līdzcilvēku labsirdībai un ziedojumiem. Arī remonts notiek par ziedotajiem līdzekļiem. Lēni, bet lai kārtīgi un labi.

A. Dolmatova: ”Tā kā esam sabiedriska organizācija, mūsu darbs atkarīgs no ziedojumiem. Palīdz kā cilvēki individuāli, tā uzņēmumi. No sirds – visiem liels, liels paldies. “

Sadarbībā ar veikalu tīklu ”Mego” visā Latvijā šajos veikalos tagad cilvēki speciālā lielā kastē var ziedot nopirkto barību, rotaļlietas un citas vajadzīgas mantas konkrētā reģiona patversmei. Liepājā šāda ziedojumu kaste atrodas veikalā ”Mego” tirdzniecības centrā ”Baata”.

Šobrīd LKB ”DzAG” patversmē dzīvo trīs suņi un 13 kaķi, bet aizvadīto 20 gadu laikā tur patvērumu raduši vairāk nekā seši tūkstoši dzīvnieku. ”Tas, ka iemītnieku tagad ir maz, jāuztver pozitīvi un kā mūsu ikdienas darba rezultāts,” norāda vadītāja.

”Saku, ka mēs esam kā bērnunams, kura audzēkņiem visu laiku tiek meklētas īstās mājas, īstie cilvēki. Tas tikai labi, ka patversme nav pilna! Ja tā būtu tukša – to jau varētu saukt par izcilu rezultātu.”

A. Dolmatova novērojusi, ka, salīdzinot ar laiku pirms 20–25 gadiem, cilvēki un sabiedrība pret dzīvniekiem tomēr kļuvusi daudz atbildīgāka un gudrāka. ”Vienmēr esmu teikusi un saku, ka pret jebkuru dzīvu radību – mājas mīluli – jāizturas tikai un vienīgi atbildīgi un kā pret greznību, kas prasa ieguldījumus. Dzīvnieks nav spēļmantiņa. Tas jāatceras pilnīgi visiem,” uzsvēra patversmes ilggadējā vadītāja.

Uzziņai

Kā ar saviem ziedojumiem palīdzēt sabiedriskajai organizācijai ”Liepājas kinoloģiskā biedrība “Dzīvnieku aizsardzības grupa”?

Naudu var pārskaitīt: Reģ. nr.: 40008006232, AS ”Swedbank”, kods HABALV22, konts LV40HABA000140J037032.

Biedrības un patversmes adrese: Ezermalas iela 11, Liepāja LV-3401. Tālruņa numurs 28990174. E-pasta adrese: [email protected] Apmeklējumiem patversme atvērta trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no pulksten 14 līdz 18.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz