“Visi esam sajūgti vienā ķēdītē, jo dzīvojam vienā pilsētā, vienā valstī. Ēdināšanas biznesā iesaistītajiem problēmas ir gaužām līdzīgas kā visiem citiem,” – tā sacīja kāda restorāna apsaimniekotāja. Kāda ir situācija ēdināšanas uzņēmumos šogad, salīdzinot ar gadu iepriekš? Vai manāmas kādas kopīgas tendences? Ko kafejnīcu, ēdnīcu, restorānu īpašnieki dara, lai saglabātu vecos un varbūt arī pievilinātu jaunus klientus?

Visiem naudas mazāk

Sabiedriskās ēdināšanas biznesā iesaistītie uzņēmēji visi kā viens atzina, ka tagadējo situāciju noteikti nevar salīdzināt ar to, kāda bija pirms gada. Visiem kopīgie novērojumi šādi: klientu skaits kļuvis mazāks; esošie klienti rūpīgāk nekā iepriekš vērtē cenas; lai saglabātu klientus, atsevišķās vietās tiek pat samazinātas ēdienu cenas. Savukārt, lai uzturētu uzņēmumu un kaut ko nopelnītu, vai nu tiek samazināts darbinieku skaits vai strādājošo alga.

Ko spriež paši uzņēmēji? “Redz mazāk jaunu klientu,” stāsta kafejnīcas “Impērija” saimnieks Kaspars Šupiņš. “Bet rotācija joprojām notiek. Cilvēkiem jau patīk pamainīt vietas, kur tiek ēstas pusdienas vai vakariņas. Mēs savā ēdienkartē cenas esam samazinājuši, bet visam ir sava robeža. Kafejnīcā, kur ēdienu gatavo pēc pasūtījuma, cena nevar būt tāda kā ēdināšanas vietā, kur uzsilda un pasniedz iepriekšējās dienas zupu vai karbonādi.” K.Šupiņš piebilda, ka starp klientiem jūtama tāda kā nogaidīšanas poza – naudas tā kā būtu, bet tiek gaidīts, ko nesīs pavasaris. Ainaram Gudriķim pieder ēdnīca “Anna” Tirgus ielā. Šajā vietā jau no ēdnīcas atvēršanas dienas cenas ēdienkartē bijušas krietni zemākas nekā citviet. Kā tagad? A.Gudriķis: “Teikšu tā – cenas esam saglabājuši kā pērn. Ļoti jūtami sarucis klientu skaits, un tas noticis diezgan krasi kopš pērnā gada oktobra, novembra. Liela daļa manu klientu bija celtnieki, ceļu būvnieki. Ja viņiem šogad nebūs darba, man nebūs klientu. Tagad ziemā lauksaimnieku Annas tirgū daudz mazāk, un viņi retāk atnāk paēst.” Uzņēmējs parēķinājis, ka aizvadītajos trijos mēnešos ēdnīca nav strādājusi ar peļņu. A.Gudriķis izšķīries par tādu soli – darbiniekus neatlaist, bet samazināt tiem darba algu.

“Interesanti kā vēl nekad!”

Liepāja pēdējos gados īpaši lepojusies ar to, ka mums ir daudzas, dažādas un savdabīgas ēdināšanas vietas – kafejnīcas, restorāni, picērijas. Tik augstā līmenī, ka tajās nav kauns vest smalkākos viesus. Taču tagad ik pa laikam mēdz uzpeldēt dažādas baumas, ka tā un tā vieta grasoties bankrotēt. Ne vienmēr šīm runām ir pamats. Vismaz pagaidām.

Viesnīcā “Promenade Hotel” esošā restorāna “Piano” vadītāja Kristīne Otmane: “Ja man jautā, kā tagad klājas, atbildu: tik interesanti kā vēl nekad! Jo tādu situāciju, kāda ir šodien, aizvadītos divdesmit gados, šķiet, neviens nav piedzīvojis. Šis ir labs laiks, lai analizētu un saprastu, kā dzīvot tālāk. Nedrīkst zaudēt optimismu. Bet situācija ir mainījusies. Nācās atlaist vairākus darbiniekus. Restorāns “Piano” strādā, ik pēc laika veidoju jaunu ēdienkarti. Jā, cenas piedāvājumam ir samazinātas, bet porciju lielums nemainās!” K.Otmane pauda viedokli: lai vai kādi laiki, cilvēkiem tomēr nezudīs vēlēšanās paēst kafejnīcā vai restorānā, jo tas tomēr ir īpašs brīdis, patīkams piedzīvojums. 

Vēl citu ēdināšanas iestāžu īpašnieku un vadītāju viedokļus lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 31.janvāra numurā Daigas Luteres publikācijā.

Uzziņai

Biznesa pusdienu cena (latos) restorānā
“Piano” – pamatēdienam, sākot no 2,30
“Barons Bumbier’s” – 3,70
“Upe” – pamatēdienam, sākot no 1,80
“Oskars” – pamatēdienam, sākot no 2,30
“Medus” – pamatēdienam, sākot no 2,25
“Čili pica” – 2,90

Ja kafejnīcās būs apmeklētāji, tad uzņēmēji varēs pelnīt un attīstīties. Bet apmeklētāji paēst dosies tad, ja viņiem būs nauda.