Šajā reģionā fotoradari esot “absolūti nepieciešami”, īpaši Liepājas pusē.

Šodien paiet gads, kopš uz Latvijas ceļiem sāka strādāt četri fotoradari, un gada laikā tie fiksējuši jau vairāk nekā 10 000 braukšanas ātruma pārsniegšanas gadījumu. Patlaban viens no šiem četriem fotoradariem ir nodots lietošanā Daugavpilī, bet vēl vienu plāno izvietot Kurzemē.

Zivtiņš uzsvēra, ka šogad iecerēts iegādāties vēl vismaz desmit fotoradarus, kas pēc tam vienmērīgi pārklās visu Latvijas teritoriju. Savukārt tuvākā nākotnē policija vēlētos iegādāties vēl daudz vairāk šo ierīču, bet par to vēl lems atbildīgās amatpersonas. Iespējams, tas tiks realizēts uz privātās partnerības principiem.

“Tas, ka šīs ierīces ir nepieciešamas un var reāli glābt cilvēku dzīvības, ir skaidrs un jau pierādījies ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā,” piebilda Zivtiņš.

Gada laikā fotoradari fiksējuši vairāk nekā 10 000 ātruma pārsniegšanas gadījumu.

Kā informēja Edmunds Zivtiņš, gada laikā autovadītājiem nosūtīti un jau stājušies spēkā 10 303 administratīvā pārkāpuma lēmumi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Gada laikā pēc fotoradaru atklātajiem pārkāpumiem uzliktas soda naudas 348 460 latu apmērā, no minētās summas iekasēti ir 195 960 latu.

Pēc Zivtiņa teiktā, fotoradaru galvenais uzdevums bija samazināt vidējo braukšanas ātrumu, un tas jau ir panākts pat ar šiem četriem fotoradariem, kas turklāt visu laiku pamatā strādāja Rīgas reģionā, Jūrmalā, Ogrē.

LETA