Šodien Saeimas ārkārtas sēdē par jauno Valsts prezidentu ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. 

Par Levitu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja 32 deputāti. Par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši, bet pret bija 85 deputāti. Savukārt Didža Šmita (KPV LV) kandidatūru atbalstīja 24 deputāti, bet pret bija 69 parlamentārieši.

Pēc ievēlēšanas Levits teica runu no Saeimas tribīnes. “Es būšu visas Latvijas prezidents,” teica Levits, piebilstot, ka būs visu pilsoņu prezidents, gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo prezidents. 

Uzrunājot klātesošos Levits uzsvēra, ka mēs valsti esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm un Latvijas valsts ir ietvars, kur īstenot sapņus, baudīt brīvību un runāt savā valodā. Darbs pie valstiskuma nostiprināšanas nebeidzas nekad, uzskata Levits, tāpēc cilvēku pienākums ir strādāt, lai nākamās paaudzes Latviju mantotu stipru, drošu un zaļu.

“Šim lielajam uzdevumam būs veltīts viss mans darbs,” solīja Levits.

Levits norādīja, ka viņa darbs būs virzīts, lai visi varētu justies piederīgi savai valstij. “Mēs visi – Latvija, Eiropa, pasaule – dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā. Tāpēc mums bija jāprot šīs pārmaiņas paredzēt. Visā Latvijā ir milzīgs potenciāls iet pa veiksmīgas valsts ceļu, būt par valsti, ko virza veiksmīgi cilvēki,” akcentēja Levits.

Viņš aicināja visus Latvijas iedzīvotājus “pielikt roku šim darbam”. Citējot Raini, Levits uzsvēra, ka “pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Viņaprāt, tā ir atslēga Latvijas nācijas, kultūras un valodas pastāvēšanai caur gadu simtiem.

Levits pateicās Valsts prezidentam Raimondam Vējonim par pilnvaru termiņā paveikto.

Jaunievēlētajam Latvijas prezidentam Egilam Levitam, iespējams, nāksies mācīties pieņemt politiskos lēmumus ne tik ātri kā viņš ir pieradis līdz šim, pieņemot juridiskos lēmumus, sarunā ar aģentūru LETA atklāja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra.

Politologs arī norādīja, ka vēlēšanu rezultāti kopumā dod pozitīvu signālu par valdības stabilitāti, proti, tā ir palielinājusies.

Politologs arī atzīmēja, ka Levita tēlam piemīt elitārisma iezīmes. Kā pozitīvu aspektu Skudra minēja, ka viņš savā birojā vēlas redzēt Aivu Rozenbergu, kura strādāja arī bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas birojā. Politologs pauda, ka Rozenbergai ir potenciāls palīdzēt Levitam mazināt elitārisma pazīmes viņa tēlā.

Skudra arī pauda, ka Levitam nāksies pielikt nopietnas pūles, lai varētu ar darbiem apliecināt, ka pilda solījumus, kurus viņš ir formulējis.

Tribīnē asas debates 

Jautājums par prezidentu izraisīja asas debates, jo koalīcijas deputāti slavēja Levitu, taču opozīcijas parlamentārieši bija kritiski gan par kandidatūru, gan par procesu.

“Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līderis Raivis Dzintars debatēs pauda, ka Levitam ir pieredze valsts lietās, lieliski tās izprotot politiskā, juridiskā un cilvēciskā līmenī. Politiķis akcentēja arī Levita spēju paust un pamatot strukturētu viedokli arī sarežģītos jautājumos, fantastiskās darba spējas, kā arī svešvalodu zināšanas. Dzintars citēja Satversmes preambulā pausto, ka Latvija dibināta, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, norādot, ka tas ir arī Levita personīgais mērķis.

Apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) līderis Daniels Pavļuts norādīja, ka Valsts prezidentam ir jābūt cilvēkam, kam prezidenta kurpes der uzreiz, nevis tajās vēl laiku jāieaug. Pavļuts uzsvēra, ka šajās Valsts prezidenta vēlēšanās mums ir bijis kvalitatīvākais kandidātu izvēles un izvērtēšanas process, kāds pastāvējis Latvijā. Ne tikai politiķiem, bet arī medijiem un sabiedrībai bija iespēja izvērtēt kandidātus. Tāpat svarīgi, ka šodien notiks valsts vadītāja atklātas vēlēšanas, kas garantē atbildīgu politisko partiju balsojumu bez paslēpēm un plecu raustīšanas.

Politiķe Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) skaidroja, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) atbalsta Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, jo politiskajam spēkam ļoti svarīgs ir tiesiskums un lai Levita vadībā iegūtu jaunu paātrinājumu Latvijas attīstībai. Politiķe uzsvēra, ka Saeimas deputātiem ir sabiedrības dots mandāts ievēlēt Valsts prezidentu, ar “kuru mēs lepojamies un kurš pārstāv Latviju vislabākajā veidā”. Beitnere-Le Galla piebilda, ka Levitam ir liela starptautiska autoritāte un ka ar viņa ievēlēšanu tiks iegūts visaugstākās raudzes valsts tiesību profesionālis.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Armands Krauze pauda viedokli, ka atklātais balsojums par Valsts prezidentu rada bažas par koalīcijas balsojumu pēc partiju disciplīnas nevis sirdsapziņas. Krauze uzsvēra, ka šodien deputātiem jāpieņem ļoti nozīmīgs lēmums, turklāt pirmo reizi balsojums par Valsts prezidentu būs atklāts, kas uzliek papildu atbildību. “Tas rada arī bažas, vai tiešām koalīcija balsos pēc labākās sirdsapziņas. Vai tiešām partijas disciplīna būs stiprāka par sirdsapziņu,” retoriski vaicāja Krauze.

ZZS Valsts prezidenta amatam izvēlējās tiesībsargu Juri Jansonu. “Uzskatām, ka šis kandidāts ir spējīgs pārstāvēt ikvienu Latvijas iedzīvotāju, par ko liecina viņa līdzšinējais darbs. Jansonam izdevies tiesībsarga institūciju pacelt jaunā kapacitātē, valsts institūcijās aktualizējot dažādus ļoti aktuālus jautājumus,” teica Krauze.

Tikmēr “Saskaņas” deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debatēs Saeimas sēdē pauda, ka Latvijas prezidentam jābūt tādiem, kas ciena citus, spēj pieņemt atšķirīgus lēmumus, saliedē sabiedrību uz kopīgu vērtību pamata, bet kultūru daudzveidību uzskata par valsts bagātību. “Saskaņa” arī atdos savas balsis tam kandidātam, kas visvairāk atbilst šiem kritērijiem.

Dombrovskis arī piebilda, ka nevienam ievēlētājam prezidentam koalīcija netraucēs “pietuvoties zemei un tautai”. Tas likšot vilties koalīcijai, tomēr palīdzēs kļūt tuvāk tautai, norādīja politiķis.

Kas ir Egils Levits?

Rīgā dzimušā Egila Levita ģimene 1972. gadā pārcēlās uz Vāciju, tomēr jau kopš 1980. gadu beigām Levits iesaistījās Latvijas politikā, kļūstot par Latvijas Tautas frontes domes locekli un 1989. gadā izveidotā Latvijas Pilsoņu kongresa locekli, raksta lsm.lv. Levits kļuva par vienu no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas PSR Augstākās padomes Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu teksta autoriem.

1995. gada vidū Levits tika ievēlēts par Latvijas pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet 1997. gadā – arī par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Samierināšanas un arbitrāžas tiesā. 2004. gadā Tieslietu ministrija Levitu izraudzījās par Latvijas pārstāvi Eiropas Kopienu Tiesā (vēlākās Eiropas Savienības Tiesā).

2012. gadā Konstitucionālo tiesību komisija nāca klajā ar piedāvājumu papildināt Satversmi ar īpašu preambulu. Par šīs idejas ”tēvu” uzskatāms tieši Levits, kurš pirmais publiski piedāvāja Satversmes ievadā uzsvērt, ka ”Latvija nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes – latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības”.

2016. gadā Levits bija starp labāk apmaksātajām Eiropas Savienības amatpersonām. Viņš Eiropas nodokļu maksātājiem gadā potenciāli izmaksā 313 108 sterliņu mārciņas (426 635 eiro), bet kā viņa alga norādītas 196 843 mārciņas (268 215 eiro), vēstīja ”Latvijas Avīze”.

Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā, tomēr viņš atteicās no kandidēšanas uz prezidenta amatu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā. Līdzīgs scenārijs atkārtojās arī 2011. gadā – Nacionālā apvienība paziņo par nodomu izvirzīt Levitu Valsts prezidenta amatam, viņa kandidatūra apspriesta arī ”Vienotībā”, taču līdz oficiālai nominācijai nenonāk. Arī 2015. gadā Nacionālā apvienība virzīja Levita kandidatūru, un viņu šim amatam pieteica oficiāli.