Ceturtdiena, 6. augusts Aisma, Askolds
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Egils Levits prezidenta amatā saņem 61 deputātu balsi

Egils Levits prezidenta amatā saņem 61 deputātu balsi
Foto: Egons Zīverts
29.05.2019 13:13

liepajniekiem.lv/LETA/lsm.lv

Šodien Saeimas ārkārtas sēdē par jauno Valsts prezidentu ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. 

Par Levitu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja 32 deputāti. Par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši, bet pret bija 85 deputāti. Savukārt Didža Šmita (KPV LV) kandidatūru atbalstīja 24 deputāti, bet pret bija 69 parlamentārieši.

Pēc ievēlēšanas Levits teica runu no Saeimas tribīnes. “Es būšu visas Latvijas prezidents,” teica Levits, piebilstot, ka būs visu pilsoņu prezidents, gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo prezidents. 

Uzrunājot klātesošos Levits uzsvēra, ka mēs valsti esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm un Latvijas valsts ir ietvars, kur īstenot sapņus, baudīt brīvību un runāt savā valodā. Darbs pie valstiskuma nostiprināšanas nebeidzas nekad, uzskata Levits, tāpēc cilvēku pienākums ir strādāt, lai nākamās paaudzes Latviju mantotu stipru, drošu un zaļu.

“Šim lielajam uzdevumam būs veltīts viss mans darbs,” solīja Levits.

Levits norādīja, ka viņa darbs būs virzīts, lai visi varētu justies piederīgi savai valstij. “Mēs visi – Latvija, Eiropa, pasaule – dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā. Tāpēc mums bija jāprot šīs pārmaiņas paredzēt. Visā Latvijā ir milzīgs potenciāls iet pa veiksmīgas valsts ceļu, būt par valsti, ko virza veiksmīgi cilvēki,” akcentēja Levits.

Viņš aicināja visus Latvijas iedzīvotājus “pielikt roku šim darbam”. Citējot Raini, Levits uzsvēra, ka “pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Viņaprāt, tā ir atslēga Latvijas nācijas, kultūras un valodas pastāvēšanai caur gadu simtiem.

Levits pateicās Valsts prezidentam Raimondam Vējonim par pilnvaru termiņā paveikto.

Jaunievēlētajam Latvijas prezidentam Egilam Levitam, iespējams, nāksies mācīties pieņemt politiskos lēmumus ne tik ātri kā viņš ir pieradis līdz šim, pieņemot juridiskos lēmumus, sarunā ar aģentūru LETA atklāja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra.

Politologs arī norādīja, ka vēlēšanu rezultāti kopumā dod pozitīvu signālu par valdības stabilitāti, proti, tā ir palielinājusies.

Politologs arī atzīmēja, ka Levita tēlam piemīt elitārisma iezīmes. Kā pozitīvu aspektu Skudra minēja, ka viņš savā birojā vēlas redzēt Aivu Rozenbergu, kura strādāja arī bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas birojā. Politologs pauda, ka Rozenbergai ir potenciāls palīdzēt Levitam mazināt elitārisma pazīmes viņa tēlā.

Skudra arī pauda, ka Levitam nāksies pielikt nopietnas pūles, lai varētu ar darbiem apliecināt, ka pilda solījumus, kurus viņš ir formulējis.

Tribīnē asas debates 

Jautājums par prezidentu izraisīja asas debates, jo koalīcijas deputāti slavēja Levitu, taču opozīcijas parlamentārieši bija kritiski gan par kandidatūru, gan par procesu.

“Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līderis Raivis Dzintars debatēs pauda, ka Levitam ir pieredze valsts lietās, lieliski tās izprotot politiskā, juridiskā un cilvēciskā līmenī. Politiķis akcentēja arī Levita spēju paust un pamatot strukturētu viedokli arī sarežģītos jautājumos, fantastiskās darba spējas, kā arī svešvalodu zināšanas. Dzintars citēja Satversmes preambulā pausto, ka Latvija dibināta, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, norādot, ka tas ir arī Levita personīgais mērķis.

Apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) līderis Daniels Pavļuts norādīja, ka Valsts prezidentam ir jābūt cilvēkam, kam prezidenta kurpes der uzreiz, nevis tajās vēl laiku jāieaug. Pavļuts uzsvēra, ka šajās Valsts prezidenta vēlēšanās mums ir bijis kvalitatīvākais kandidātu izvēles un izvērtēšanas process, kāds pastāvējis Latvijā. Ne tikai politiķiem, bet arī medijiem un sabiedrībai bija iespēja izvērtēt kandidātus. Tāpat svarīgi, ka šodien notiks valsts vadītāja atklātas vēlēšanas, kas garantē atbildīgu politisko partiju balsojumu bez paslēpēm un plecu raustīšanas.

Politiķe Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) skaidroja, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) atbalsta Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, jo politiskajam spēkam ļoti svarīgs ir tiesiskums un lai Levita vadībā iegūtu jaunu paātrinājumu Latvijas attīstībai. Politiķe uzsvēra, ka Saeimas deputātiem ir sabiedrības dots mandāts ievēlēt Valsts prezidentu, ar “kuru mēs lepojamies un kurš pārstāv Latviju vislabākajā veidā”. Beitnere-Le Galla piebilda, ka Levitam ir liela starptautiska autoritāte un ka ar viņa ievēlēšanu tiks iegūts visaugstākās raudzes valsts tiesību profesionālis.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Armands Krauze pauda viedokli, ka atklātais balsojums par Valsts prezidentu rada bažas par koalīcijas balsojumu pēc partiju disciplīnas nevis sirdsapziņas. Krauze uzsvēra, ka šodien deputātiem jāpieņem ļoti nozīmīgs lēmums, turklāt pirmo reizi balsojums par Valsts prezidentu būs atklāts, kas uzliek papildu atbildību. “Tas rada arī bažas, vai tiešām koalīcija balsos pēc labākās sirdsapziņas. Vai tiešām partijas disciplīna būs stiprāka par sirdsapziņu,” retoriski vaicāja Krauze.

ZZS Valsts prezidenta amatam izvēlējās tiesībsargu Juri Jansonu. “Uzskatām, ka šis kandidāts ir spējīgs pārstāvēt ikvienu Latvijas iedzīvotāju, par ko liecina viņa līdzšinējais darbs. Jansonam izdevies tiesībsarga institūciju pacelt jaunā kapacitātē, valsts institūcijās aktualizējot dažādus ļoti aktuālus jautājumus,” teica Krauze.

Tikmēr “Saskaņas” deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debatēs Saeimas sēdē pauda, ka Latvijas prezidentam jābūt tādiem, kas ciena citus, spēj pieņemt atšķirīgus lēmumus, saliedē sabiedrību uz kopīgu vērtību pamata, bet kultūru daudzveidību uzskata par valsts bagātību. “Saskaņa” arī atdos savas balsis tam kandidātam, kas visvairāk atbilst šiem kritērijiem.

Dombrovskis arī piebilda, ka nevienam ievēlētājam prezidentam koalīcija netraucēs “pietuvoties zemei un tautai”. Tas likšot vilties koalīcijai, tomēr palīdzēs kļūt tuvāk tautai, norādīja politiķis.

Kas ir Egils Levits?

Rīgā dzimušā Egila Levita ģimene 1972. gadā pārcēlās uz Vāciju, tomēr jau kopš 1980. gadu beigām Levits iesaistījās Latvijas politikā, kļūstot par Latvijas Tautas frontes domes locekli un 1989. gadā izveidotā Latvijas Pilsoņu kongresa locekli, raksta lsm.lv. Levits kļuva par vienu no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas PSR Augstākās padomes Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu teksta autoriem.

1995. gada vidū Levits tika ievēlēts par Latvijas pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet 1997. gadā – arī par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Samierināšanas un arbitrāžas tiesā. 2004. gadā Tieslietu ministrija Levitu izraudzījās par Latvijas pārstāvi Eiropas Kopienu Tiesā (vēlākās Eiropas Savienības Tiesā).

2012. gadā Konstitucionālo tiesību komisija nāca klajā ar piedāvājumu papildināt Satversmi ar īpašu preambulu. Par šīs idejas ”tēvu” uzskatāms tieši Levits, kurš pirmais publiski piedāvāja Satversmes ievadā uzsvērt, ka ”Latvija nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes – latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības”.

2016. gadā Levits bija starp labāk apmaksātajām Eiropas Savienības amatpersonām. Viņš Eiropas nodokļu maksātājiem gadā potenciāli izmaksā 313 108 sterliņu mārciņas (426 635 eiro), bet kā viņa alga norādītas 196 843 mārciņas (268 215 eiro), vēstīja ”Latvijas Avīze”.

Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā, tomēr viņš atteicās no kandidēšanas uz prezidenta amatu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā. Līdzīgs scenārijs atkārtojās arī 2011. gadā – Nacionālā apvienība paziņo par nodomu izvirzīt Levitu Valsts prezidenta amatam, viņa kandidatūra apspriesta arī ”Vienotībā”, taču līdz oficiālai nominācijai nenonāk. Arī 2015. gadā Nacionālā apvienība virzīja Levita kandidatūru, un viņu šim amatam pieteica oficiāli. 

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz