Ir dažādi veidi un rīki, kas atvieglo vēlētājiem izvēli – kandidātu intervijas, diskusijas medijos, viņu izpausmes sociālajos tīklos, partiju programmu izpēte, turklāt politisko spēku solījumi un mērķi pat nav obligāti jālasa – “Latvijas Vēstnesī” priekšvēlēšanu programmas un ziņas par kandidātiem pirmo reizi publicētas audio formātā.

Portāls lsm.lv  EP vēlēšanās piedāvā “partiju šķirotavu”, kas palīdz saprast, ar kuriem politiskiem spēkiem jums visvairāk sakrīt viedokļi par prioritātēm, uzzināt, kādām partijām citās Eiropas valstīs ir līdzīga nostāja.

Tāpat, lai palīdzētu cilvēkiem orientēties ES vēlēšanu ekosistēmā, izveidots tiešsaistes rīks jeb tests “EU&I” (www.euandi.eu). Tas aicina lietotājus reaģēt uz politikas paziņojumiem, kas aptver plašu Eiropas politikas būtisku jautājumu loku.

Rezultāti parāda, kuras partijas ir vistuvāk viņu vēlmēm gan savā valstī, gan visā Eiropā.

Tikmēr “Kurzemes Vārds” sagatavojis nelielu špikeri par astoņiem politiskajiem spēkiem, kam saskaņā ar maijā publiskotajiem SKDS aptaujas rezultātiem ir visaugstākie reitingi.

Nacionālā apvienība (NA)

Pašreizējā Saeimas opozīcijas partija EP ir pārstāvēta kopš 2004. gada, kad Latvijas pilsoņi pirmo reizi vēlēšanās izraudzījās deputātus, kuriem mūsu intereses jāaizstāv Eiropas līmenī.

EP vēlēšanām NA saraksta līderis ir ilggadējais eiroparlamentārietis, EP viceprezidents Roberts Zīle, kurš iekļauts Briselē bāzētās pētniecības platformas “EU Matrix” izveidotajā 100 ietekmīgāko EP deputātu sarakstā.

Viņš nosaukts par septīto ietekmīgāko EP deputātu.

Savā programmā NA norādījusi, ka ES dalībvalstīm jāpalielina finansējums aizsardzībai, jāstiprina militārās rūpniecības attīstība, jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas okupācijas spēkiem, jāveicina īpašs atbalsts valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. NA iestājas pret migrantu piespiedu uzņemšanas kvotām vai maksāšanu par migrantu neuzņemšanu, uzskata, ka zaļo kursu nepieciešams pilnveidot, utt.

“Jaunā vienotība” (JV)

Ilggadējā varas partija pēdējā laikā ierauta vairākos publiskos skandālos. To vaino gan aplokšņu algu maksāšanā partijas birojā, gan izšķērdībā, izmantojot speciālos avioreisus Krišjāņa Kariņa premjerēšanas laikā.

EP vēlēšanām tā pieteikusi vairākus savus smagsvarus, kam jau ir ilggadēja pieredze ES lēmējiestādēs.

Saraksta līderis ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš paudis gatavību kandidēt uz ES komisāra amatu arī uz trešo termiņu, protams, ja viņu ievēlēs.

Savā programmā JV atzīmējusi, ka ES daudz mērķtiecīgāk jārisina aizsardzības un drošības jautājumi, īpaši militārās rūpniecības attīstība, jāstiprina arī austrumu robežas reģioni.

Partija stingri iestājas par visu veidu atbalsta sniegšanu Ukrainai, sola aktīvi strādāt, lai arī nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvijai būtu pieejams pienācīgs finansējuma apjoms, arī kohēzijas politikas īstenošanai, meklēt risinājumus, kas aizsargā mūsu pārtikas ražošanu, veicina lauksaimniecības un zvejniecības izaugsmi un noturību pret izaicinājumiem utt.

Partija “Saskaņa”

Savulaik viena no populārākajām partijām Latvijā (izveidota 2010. gadā), kas pastāvīgi darbojās opozīcijā. 2019. gada EP vēlēšanās “Saskaņa” nozvejoja 17,45% balsu (otrā vieta), ceļazīmi uz Briseli ieguva kādreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs un agrākais galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks.

14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī “Saskaņa” piedzīvoja fiasko – līdz 5% slieksnim balsu tai pietrūka.

Politikas vērotāji sprieda – tas ir partijas noriets.

EP vēlēšanām ar pirmo numuru sarakstā nominēts N. Ušakovs.

2021. gada nogalē prokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību par aizliegtas videonovērošanas ierīces glabāšanu, bet pēcāk tiesa viņu atzina par nevainīgu un attaisnoja.

Pērn KNAB sāka jaunu kriminālprocesu pret N. Ušakovu, kā arī A. Ameriku un vēl vairākām citām personām par vairāk nekā 10 miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Taču šogad aprīlī EP lēma parlamentāro imunitāti Amerikam un Ušakovam neatcelt.

Savā programmā partija norādījusi, ka ES budžetam jābūt lielākam, stingri jākontrolē tā izdevumi, nepieciešams vairāk līdzekļu arī krīzes un kara seku pārvarēšanai, ES attiecīgajām iestādēm daudz vairāk jāiesaistās veselības un medicīnas jomā, Latvijai un ES kopumā jāstiprina tās krievu valodā runājošo iedzīvotāju eiropeisko identitāti, galvenais ES un EP Eiropas uzdevums turpmākajos gados ir panākt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru visā Eiropā u.c.

“Progresīvie”

Pirms septiņiem gadiem dibinātā partija pirmo reizi vēlēšanās piedalījās 2018. gadā, kad notika balsošana par 13. Saeimu. Toreiz parlamentā tā neiekļuva – nepārvarēja 5% barjeru.

Gadu vēlāk “Progresīvie” startēja EP vēlēšanās, taču neveiksmīgi.

2022. gada Saeimas vēlēšanās politiskais spēks guva panākumus –

“Progresīvie” pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot desmit vietas, bet pērn iespraucās arī valdībā.

EP vēlēšanām par saraksta līderi nominēta Eiropas Komisijas pārstāvniecības Luksemburgā komunikācijas un partnerību vadītāja Elīna Pinto.

Viņu “Progresīvie” pērn izvirzīja par Valsts prezidenta amata kandidāti.

Partija iestājas par ES atbalstu Ukrainai, norāda, ka Eiropai jāsasniedz klimatneitralitāte līdz 2040. gadam.

Tāpat norādīts, ka ES nepieciešama vienota nostāja patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jautājumos, kas ir efektīva, droša un respektē cilvēktiesības, partija pauž vēlmi ieviest vienotu formulu “cieņpilnas minimālās algas un pensijas aprēķinam”, sola ieviest vienotu ES bezdarba pabalstu, kā arī ieguldīt ātrgaitas dzelzceļā, sabiedriskajā transportā u.c.

“Latvija pirmajā vietā” (LPV)

2021. gadā dibinātais politiskais spēks tautā tiek dēvēts par Šlesera partiju, kurai nereti pārmet populismu. Saeimā šis politiskais spēks darbojas opozīcijā un grib panākt parlamenta atlaišanu.

EP vēlēšanās startē pirmo reizi.

Saraksta pirmais numurs ir Vilis Krištopans – bijušais Latvijas satiksmes ministrs un Ministru prezidents, pašreizējais Saeimas deputāts, kurš iepriekš politikā ieturēja daudzu gadu pauzi. 

Partija uzskata, ka par Eiropas drošības garantiju jākļūst Latvijas labklājībai. Tam nepieciešami ne tikai Eiropas, bet arī ASV, Lielbritānijas, Ķīnas, Apvienoto Arābu Emirātu un citu valstu investīcijas un finansējums, teikts partijas programmā.

LPV ir par Stambulas konvencijas atcelšanu, par vienbalsīguma principa un veto tiesību saglabāšanu Eiropas valstu vidū, par birokrātijas un ierēdņu skaita samazināšanu, par “Eiropas regulu diktāta mīkstināšanu un vienkāršošanu” utt.

Apvienotais saraksts (AS)

Šī partiju apvienība arī ir debitante EP vēlēšanās.

“Apvienotais saraksts” (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija) izveidots 2022. gadā startam 14. Saeimas vēlēšanās, kur guva 11% vēlētāju atbalstu, 15 vietas parlamentā un četrus ministru portfeļus Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā, plus vēl Saeimas priekšsēdētāja amatu.

Tas viss tika zaudēts pēc K. Kariņa demisijas pagājušā gada marta beigās. Kopš tā laika AS darbojas opozīcijā.

AS kandidātu saraksta līderis ir “Twitter konvoja” idejas autors Reinis Pozņaks, kas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā guvis plašu atpazīstamību, organizējot palīdzību kara plosītajai valstij, par ko pērn saņēma Eiropas Pilsoņu balvu.

Nolēmis kandidēt, jo saprotot, ka no Ukrainas uzvaras lielā mērā atkarīga arī mūsu un visas Eiropas nākotne, taču neesot sajūtas, ka Eiropā šī izpratne ir līdzīga.

AS savā programmā runā par trīskāršu aizsardzību – ekonomisko, pilsonisko un militāro.

Tā vēlas daudz plašākus ieguldījumus militārajā mobilitātē,  atzīmē, ka cilvēku klātbūtne laukos ir svarīgs drošības faktors, ka šobrīd nepieciešams Eiropas un tās pierobežas stiprināšanas kurss u.c.

“Latvijas attīstībai”

Partija “Latvijas attīstībai” savulaik (2013. gada nogalē) dibināta pēc bijušā premjera Einara Repšes iniciatīvas.

2014. gadā tā startēja EP vēlēšanās, taču piedzīvoja sakāvi. Tajā pašā gadā neveiksmīgs starts tai bija arī 12. Saeimas vēlēšanās.

Pēcāk kopā ar politiskajiem spēkiem “Kustība Par!” un “Izaugsme” tapa apvienība “Attīstībai/Par!”.

2018. gada oktobrī partiju apvienība piedalījās 13. Saeimas vēlēšanās, parlamentā iegūstot  13 no 100 vietām, bet 2019. gadā no kopīgā saraksta par EP deputātu tika ievēlēts politologs Ivars Ijabs.

Šoreiz “Latvijas attīstībai” EP vēlēšanās startē atsevišķi un saraksta lokomotīve ir I. Ijabs.

Partijas mērķis ir vismaz trīskāršot Eiropas aizsardzības rūpniecības jaudas un pieckāršot aizsardzībai atvēlēto ES budžeta daļu, nostiprināt Eiropas Austrumu robežu, turpināt vērienīgu atbalstu Ukrainas drošībai, reformām un uzņemšanai ES, ierobežot atsevišķu dalībvalstu veto tiesības pār ES lēmumiem, palielinot ES budžetu, nepieļaut lielāku nodokļu slogu cilvēkiem un uzņēmumiem dalībvalstīs, bet paplašināt pašas ES ieņēmumus, u.c.

“Stabilitātei!”

Partiju 2021. gada februārī nodibināja bijušais saskaņietis, pašreizējais Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs un bijušais Rīgas domes deputāts Valērijs Petrovs.

2022. gadā startējot Saeimas vēlēšanās, kurās “Stabilitātei!” ieguva 6,8% balsu, parlamentā saņemot 11 deputātu vietas, partija solīja pārskatīt “Latvijas atkarību Eiropas Savienības ietvaros”,

norādot, ka “prioritāras ir valsts intereses vai izstāšanās no žņaudzošās savienības”.

Tagad šis politiskais spēks klauvē pie EP durvīm. Par saraksta līderi nominēts sabiedrībā maz zināms Lietuvas finanšu sfēras uzņēmuma “Nexpay” produkta vadītājs Ņikita Piņins.

EP partija apņēmusies iniciēt jautājumu par Latvijas iziešanu no Eiropas “Nord Pool Group” biržas, pārtraukt gāzes iegādi caur starpniekiem, kā arī “veicināt diplomātiskas sarunas un atjaunot Latvijai izdevīgus sadarbības jautājumus”, cik noprotams, ar Krieviju.

Balso, neļauj citiem lemt tavā vietā!

Marta Rībele, EP biroja Latvijā vadītāja

Cilvēki, kurus mēs 8. jūnijā ievēlēsim Eiropas Parlamentā, lems par Eiropas likumiem, sākot ar Eiropas Savienības budžetu un atbalstu Ukrainai un beidzot ar tik ikdienišķām lietām kā nekavējoties izpildīti pārskaitījumi no konta vienā bankā uz citu banku.

Aptuveni 80% Latvijas likumu tiek pieņemti, balstoties uz ES lēmumiem,

un Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir vienīgā iespēja tieši izvēlēties, kas būs cilvēki, kuri pieņems Eiropas likumus.

No Latvijas jebkurā gadījumā tiks ievēlēti deviņi Eiropas Parlamenta deputāti – vienalga, cik cilvēku piedalīsies vēlēšanās.

Nepiedalīties vēlēšanās nozīmē atdot lēmuma pieņemšanu citiem. Vai jūs uzticētu svešiniekam veikalā izvēlēties, ko ēdīsiet vakariņās?!

Vienlaikus svarīgi saprast, ka no Latvijas ievēlētie pārstāvji nevis veidos deviņu deputātu bloku, bet pievienosies politiskajām grupām jeb vairāku valstu radniecīgu partiju frakcijām. Tajās valstij, no kuras deputāts ievēlēts, nav izšķirīgas nozīmes.

Arī mazu valstu deputāti kā ziņotāji bieži ir atbildīgi par nozīmīgu likumu virzību Eiropas Parlamentā – Latvijas deputāti šajā sasaukumā dažādās lomās bijuši atbildīgi par vairāk nekā 200 ziņojumu un atzinumu!

Kā izvēlēties, par ko balsot? Lai pārliecinātos, kuras partijas piedāvājums vislabāk atbilst paša uzskatiem un interesēm, var izmantot portālā lsm.lv pieejamās partiju un kandidātu šķirotavas, bet jebkurā gadījumā ir svarīgi saprast, kādas ir Eiropas Savienības pilnvaras un līdz ar to Eiropas Parlamenta iespējas pieņemt lēmumus.

Piemēram, kultūras vai izglītības jomā būtiskos lēmumus pieņem valstis pašas, un

Eiropas Savienība nenosaka, kas rakstāms mācību grāmatās.

Līdzīgi arī minimālo algu nosaka valsts pati, pat, ja Eiropas Parlaments nesen apstiprināja standartus, kā tā aprēķināma. Tāpēc būtiskas ir zināšanas, kas ļauj kritiski izvērtēt solījumus un vēlāk pašiem nepiedzīvot vilšanos.

ES esam jau 20 gadus, un mums Eiropa pieder tieši tikpat daudz kā citiem eiropiešiem!

Uzziņai

> Eiropas Parlamenta vēlēšanas tiek rīkotas reizi piecos gados. Lai tajās piedalītos, vēlētājam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadus vecam.

> 8. jūnijā, EP vēlēšanu dienā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 8 līdz 20.

> Liepājā varēs vēlēt 19 vēlēšanu iecirkņos. 

> 3. jūnijā sāk darboties vēlēšanu iecirkņi. Tajos var pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, iepazīties ar kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām. 

> Iepriekšēja balsošana – pirmdien, 3. jūnijā, no pulksten 8 līdz 13, ceturtdien, 6. jūnijā, no pulksten 16 līdz 20, piektdien, 7. jūnijā, no pulksten 13 līdz 18.

> 9. jūnijā – vēlēšanu rezultātu publicēšana.

Avots: CVK

Es domāju tā: Ko zināt par Eiropas Parlamenta vēlēšanām?

Arturs – rīdzinieks:

– Nekad neesmu piedalījies, balsojis. Strādāju jūrā, neesmu uz vietas. Vēlēšanām nesekoju, nezinu, kas tur notiek. Tur tāpat viss notiek bez mums. Šaubos, vai Latvijas deputāti kaut ko var ietekmēt. Visu tāpat nosaka Eiropas lielās valstis.

Dace Dēliņa-Lipska – māksliniece:

– Zinu, ka tās tuvojās. Es piedalos vēlēšanās. Ja to nedara, tad esam pasīvi, bet citi ar savu atšķirīgo viedokli uzvar, dominē. Tie pilsoņi, kas vēlēšanās nepiedalās, ieņem pasīvu nostāju. Demokrātija prasa darbību, ne bezdarbību, bet vienlaikus nekas nav apsolīts. Vēlēšanas parāda mūsu spēju iekļauties demokrātiskos procesos, būt daļai no tiem. Ja nepiedalīšanās ir kā protesta forma, tā nedos gribēto rezultātu, nebūs efektīva.

Virgīnija Dimzēna – pensionāre:

– Kaut kad drīz tās būs. Tām īpaši nesekoju. Uz vēlēšanām eju un iepriekš parunāju ar vīru, kuram par notiekošo liela interese, kurš seko visai informācijai, skatās televizoru. Es kaut ko paklausos, ja uztrāpu ziņas. Speciāli nemeklēju, par ko balsot. Ja neiesim balsot, kas tad te pie mums Latvijā būs? Slikti būs.

Staņislava Biezina – lietuviete:

– Ziņas vienmēr klausos, sekoju, kas notiek, bet es te nevaru balsot, esmu Lietuvas pilsone. Šīs vēlēšanas ir svarīgas, lai pasargātu Latviju un citas zemes, valstis. Manuprāt, piedalīšanās jebkurās vēlēšanās ir cilvēku pienākums. Pienākums pret savu valsti.

Tatjana Agarkova – liepājniece:

– Godīgi teikšu, ka nezinu neko. Neklausos, neinteresējos. Es nebalsošu, neesmu pilsone. Man tagad citas lietas šķiet daudz svarīgākas, piemēram, darbs savā vasarnīcā, dārzā.