Tieši cenu pieaugums, dzīves dārdzība (42%) un ekonomiskā situācija (41%) bija galvenie temati, kas mudināja Eiropas pilsoņus piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās šovasar.

Pabalstiem tērē miljonus

Iedzīvotājiem, kuriem ienākumi ir mazāki par izdevumiem mājoklim, ir iespēja vērsties Liepājas Sociālajā dienestā un pieprasīt mājokļa pabalstu, turklāt nav nepieciešams nedz trūcīgā, nedz maznodrošinātā statuss.

Taču tiek vērtēta arī materiālā situācija (piemēram, otrs nekustamais īpašums) un citi sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas nosacījumi.

“Pabalsta apjoms uz vienu mājsaimniecību ir ļoti plašā amplitūdā – no dažiem eiro līdz pat tūkstotim eiro atkarībā no kopējiem izdevumiem par mājokli,”

norāda Liepājas Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Viņa piebilst, ka mājokļa pabalstiem pašvaldības budžetā šogad plānots finansējums 1,23 milj. eiro apmērā, līdz šim izmaksāts 974 044 eiro jeb 79% no plānotā finansējuma.

Šogad pabalstu (līdz 1. oktobrim) jau bija saņēmušas 1888 mājsaimniecības, kurās ir 2293 personas.

Tikmēr Labklājības ministrija nupat pavēstījusi, ka cilvēki ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas. Tās būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem iedzīvotājiem.

Turklāt arī cilvēki ar trūcīgās personas statusu saņems vairs tikai vienu pārtikas preču komplektu ceturksnī līdzšinējo divu komplektu vietā.

Šāds lēmums pieņemts Eiropas Sociālā fonda (ESF+) materiālās nenodrošinātības programmas līdzekļu trūkuma dēļ.

Pēc ministrijas datiem, šogad katru mēnesi ap 55 000 Latvijas iedzīvotāju saņēmuši šādu atbalstu.

Izdevumi pārtikas atbalsta iegādei veido 87% no visiem kopējiem izdevumiem atbalsta iegādei ESF+ programmā. Tāpēc visvairāk cieš tieši pārtikas sadaļa.

Ministrijā skaidro, ka ES programmā 2021. – 2027. gada plānošanas periodā labklājības nozarei ir piešķirts par 22% mazāks finansējums nekā 2014. – 2020. gada periodā un kopējais samazinājums veido 101,2 miljonus eiro.

Reaģē uz iedzīvotāju pieprasījumu

EP pēcvēlēšanu Eirobarometra aptaujā tika skaidroti jautājumi, kas eiropiešus satrauc visvairāk.

Latvijā aptaujātie (tie, kuri apstiprinoši atbildēja arī uz jautājumu par dalību nesenajās vēlēšanās) kā iemeslu piedalīties visbiežāk minēja ES aizsardzību un drošību (45%), ekonomisko situāciju (43%) un starptautisko situāciju (36%).

Tie, kuri vēlēšanās nepiedalījās, kā galvenās tēmas, kas būtu mudinājušas piedalīties, visbiežāk minēja cenu celšanos un dzīves dārdzību (42%) un ekonomisko situāciju (41%).

EP priekšsēdētāja Roberta Metsola sola vēlētāju izteiktās vadlīnijas ņemt vērā.

“Nākamo nedēļu laikā Parlaments vētīs jauno Eiropas Komisiju, lai tā strādātu pie cilvēkiem visbūtiskākajiem jautājumiem: dzīves dārdzības, ekonomikas stāvokļa, demokrātijas, tiesiskuma, migrācijas un drošības,” viņa sacīja.

To, ka tie nav tukši solījumi, var redzēt jau nākamā gada budžeta apspriešanā EP.

Deputāti vēlas palielināt finansējumu programmām, kas ir būtiski svarīgas, lai risinātu eiropiešiem svarīgus jautājumus.

Galvenais ziņotājs par ES budžetu 2024. gadam rumānis Viktors Negresku (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa) teica: “Mēs prasām palielinājumu 110 miljonu eiro programmām veselības jomā, papildu 70 miljonus eiro programmai “Erasmus+”, 42 miljonus eiro mūsu iedzīvotāju aizsardzībai pret dabas katastrofu sekām, papildu 96 miljonus eiro lauksaimniecībai, 120 miljonus eiro humānajai palīdzībai un 110 miljonus eiro austrumu un dienvidu kaimiņu reģioniem.”

Deputāti atjaunoja Padomes ierosināto finansējuma samazinājumu par 1,52 miljardiem eiro un noteica maksājumu apropriācijas 153,5 miljardu eiro apmērā.

Viena no aktuālākajām problēmām

To, ka dzīves dārdzība pamatoti uztrauc iedzīvotājus, uzskata arī EP deputāts Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa).

“Īpaši tas bija laikā, kad inflācija bija augsta un Eiropas Centrālās bankas īstenotā monetārā politika, kad tika celtas kredītu procentu likmes ar mērķi mazināt inflāciju, palielināja arī produktu un pakalpojumu gala cenu. Taču šogad Latvijā prognozējama zema inflācija – 1,3% un tā turpinās sarukt.

Otrs aspekts, kas veicina dzīves dārdzību, ir aspekti, kas ierobežo mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Proti, tādi faktori kā zems darba ražīgums, jo uzņēmumi nereti izvēlas lētāku darbaspēku, nevis darba efektivitāti.

Tāpat arī cenas ietekmē tas, ka Latvijā ir neliels tirgus, kas nozīmē, ka pie mums pirmās nepieciešamības preces maksā dārgāk nekā lielos tirgos, piemēram, Vācijā.

Tāpat arī redzam, ka mazumtirdzniecības ķēdes Latvijā precēm uzliek lielāku uzcenojumu, salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Lietuvu un Igauniju,”

viņš saka.

Dzīves dārdzība visvairāk uztrauc ģimenes ar bērniem, savukārt novērojusi EP deputāte Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa).

“Enerģijas cenu straujais kāpums izraisīja lielu inflāciju. Tas, protams, lielā mērā bija saistīts ar pēkšņo nepieciešamību atteikties no Krievijas energoresursiem.

Šobrīd lielākā daļa Eiropas valstu ir atradušas alternatīvus enerģijas avotus, tādējādi inflācija pamazām kritās, arī Eiropas Centrāla banka samazina kredītlikmes, kuras tā bija pacēlusi, lai stabilizētu Eirozonas ekonomiku un izvairītos no krīzes.

Lai gan algas Latvijā kopš 2021. gada ir pieaugušas, cenas pieauga vēl straujāk,

daudziem patērētājiem radot nopietnas bažas. Laikā no 2021. gada līdz šim gadam Latvijā patēriņa preču cenas pieaugušas par 34%, bet tieši pārtikai pat par 45%, siltumenerģijai par 65%,” viņa saka.

Ja nebūs investoru, izrāviena arī nebūs

“Eiropas līmenī ekonomisko situāciju nebūs viegli uzlabot. Ja skatāmies neseno ziņojumu par Eiropas konkurētspēju, tajā sniegtie ieteikumi, ko vajadzētu darīt, ir ļoti dārgi un nereālistiski. Taču viens no veidiem, kā varētu stimulēt Eiropas ekonomiku, būtu investēt privātos uzkrājumus šeit uz vietas, nevis turēt noguldījumos ārpus ES.

Šobrīd Eiropas privāto noguldījumu summa, kas glabājas ārpus ES, pamatā ASV, jo tur var labāk nopelnīt, ir aptuveni 300 miljardi eiro gadā. Kamēr nepagriezīsim privāto investoru vēlmi ieguldījumu virzienā, tikmēr nav ko cerēt uz lielu Eiropas ekonomisko izrāvienu,” R. Zīle ir visai pesimistisks.

Viņš arī nedomā, ka līdz 2030. gadam Latvija varēs sasniegt ES vidējo labklājības līmeni, kā to iecerējuši vietējie politiķi.

“Noteikti ne, pat ja ES tiktu uzņemtas nabadzīgākas valstis, piemēram, Ukraina, un tas pazeminātu kopējo labklājības līmeni. Lietuvai un Igaunijai tas varētu izdoties, bet

Latvija ir pārāk atpalikusi no kaimiņvalstīm ekonomikas rādītājos.

Pēc “Eurostat” datiem, 2023. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 71% no ES vidējā līmeņa, kamēr Igaunijā – 81% un Lietuvā – 86%,” deputāts norāda.

I. Vaidere saka: “Kopš iestāšanās ES labklājības pieaugums Latvijā un kopumā Austrumeiropas reģionā ir bijis ārkārtīgi straujš. Ekonomiskie rādītāji ir uzlabojušies – algas pieaugušas vairāk nekā septiņas reizes, lai gan cenas arī augušas, iedzīvotāju pirktspēja palielinājusies gandrīz četras reizes, un pasaulē nav daudz reģionu, kur tas šādā tempā būtu noticis. Tomēr dzīves līmenis ir audzis arī Rietumeiropā, arī viņu attīstība nav stāvējusi uz vietas.

Pēdējos desmit gados mūsu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju ir sasniedzis 70% no ES vidējā. Nedomāju, ka sasniegt ES vidējo rādītāju būtu jābūt mūsu pašmērķim, jo pat tādām valstīm kā Spānijai un Itālijai tas ir zemāks par ES vidējo. Mūsu mērķim jābūt uzlabot mūsu cilvēku dzīves līmeni, veselības aprūpi, sociālo aizsardzību, mājokļu kvalitāti un visas pārējās jomas.”

Valstīm pašām daudz jādara

“Nepieciešams nopietni uzraudzīt, kuru preču un pakalpojumu cenas pieaug visstraujāk un kāds šim pieaugumam ir iemesls. Svarīgi, lai cenu pieaugums nebūtu, piemēram, iespējamo karteļu darbību dēļ.

Tāpat ļoti svarīgi ir mazināt enerģijas cenas, jo visbiežāk tieši tās ir pamatā straujam pārējo produktu un pakalpojumu cenu pieaugumam. To var darīt, gan investējot enerģētikas projektos, gan slēdzot koplīgumus par enerģijas, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes, piegādi, jo, vairākām valstīm pērkot kopā, cena ir zemāka, kā arī siltinot mājokļus un citādi taupot enerģiju.

Uzskatu, ka EK būtu jāuzņemas lielāka loma enerģijas importa līgumu noslēgšanā.

Tāpat noteikti jārod veidi, kā stimulēt inovācijas un ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Iepriekšējā sasaukumā jau diezgan daudz strādāju pie vienota Eiropas kapitāla tirgus izveides – tas nozīmē, ka uzņēmumi var piesaistīt finansējumu biržā ne tikai vienā valstī, bet visā ES.

Šī ir joma, kurā ļoti atpaliekam no ASV, jo tur uzņēmumiem ir krietni vienkāršāk kotēties biržā. Šis ir svarīgs finansējuma veids un alternatīva kredītiem bankās, lai uzņēmumi varētu attīstīties,” deputāte turpina.

“Sociālā politika tāpat kā daudzi citi jautājumi ir pamatā dalībvalstu atbildība.

Neviens eiro no ES kopējā katla netiek dots Latvijas pensijām vai pabalstiem.

Arī priekšvēlēšanu laikā EP deputātu kandidātu paustie solījumi nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem Eiropas līmeņa pensijas bija absolūts populisms un necieņa pret vēlētājiem,” par iespēju risināt nabadzības izskaušanu Eiropas līmenī skaidro R. Zīle.

Bet I. Vaidere piebilst, ka no tiem jautājumiem, kas risināmi kopīgi, noteikti nosaucama Eiropas garantija bērniem ar mērķi nodrošināt ikvienam bērnam piekļuvi pamatpakalpojumu kopumam – veselīgam uzturam, kvalitatīvai izglītībai, pienācīgam mājoklim, pieejamai veselības aprūpei.

Izveidota arī Eiropas platforma bezpajumtniecības apkarošanai un citas vērtīgas iniciatīvas, pie kurām strādājuši arī EP deputāti.

“Problēma, par kuras risinājumu jādomā Eiropas līmenī, ir medikamentu cenu pieaugums gan recepšu, gan bezrecepšu zālēm, jo šīs nav izmaksas, ko cilvēki var atlikt. EK būtu jāveic analīze par iespējamiem iztrūkumiem, jāīsteno kopīgi iepirkumi, dažādu veidu motivācija ražotājiem,” saka I. Vaidere.

Uzziņai

– ES apvieno 27 valstis, kurās kopā dzīvo 450 miljoni iedzīvotāju. Ņemot vērā šos skaitļus, ES gada budžets ir samērā neliels, vidēji 160–180 miljardi eiro gadā 2021. – 2027. gadā.

Tas ir salīdzināms ar Dānijas valsts budžetu (5,6 miljoni iedzīvotāju) un ir par aptuveni 30% mazāks nekā Polijas (38 miljoni iedzīvotāju) budžets.

– Latvijā maznodrošinātā statusu piešķir tad, ja pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā ienākumi mēnesī nepārsniedz 411 eiro, savukārt katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 288 eiro.

Savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 343 eiro, bet pārējām personām – 240 eiro.

Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.