Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Elektroauto pulks aizvien lielāks

Elektroauto pulks aizvien lielāks
Foto: Ita Cērmane
30.10.2015 11:33

Ita Cērmane

Atslēgvārdi

Liepājas
Universitāte, Liepājas teātris un Liepājas Pašvaldības policija ir tās iestādes
pilsētā, kas ikdienā izmanto ar valsts atbalstu iegādātos elektromobiļus. Nesen
arī Ceļu satiksmes drošības direkcija iegādājusies pirmās sērijas
“BMW” elektroauto, ko testēja arī CSDD Liepājas nodaļas darbinieki.

CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka
vietnieks Arnis Jekste stāsta, ka direkcija ar valsts
programmas atbalstu iegādājusies “BMW I3” markas elektromobili.
“Tas ir aptuveni divas reizes dārgāks, nekā transportlīdzeklis ar benzīna
vai dīzeļdzinēju, bet valsts atbalsta programma sedza 50% izmaksu. CSDD spērusi
šo soli, jo tieši tai ir uzticēta elektromobilitātes ieviešana valstī,
izbūvējot elektrouzlādes stacijas. Un, lai šo pienākumu veiktu, lai visu labāk
izprastu, arī pašiem ir jākļūst par šāda transportlīdzekļa lietotājiem,”
viņš saka.

Pirmās sērijas “BMW I3” ir
ļoti jaudīgs braucamais. Par to varēja pārliecināties testa laikā – elektrauto
uz priekšu šaujas kā raķete. Protams, tam ir savas dīvainības. Auto priekšpusē,
kur it kā vajadzētu atrasties dzinējam, ir neliela mantu glabātava un tvertne
logu mazgājamajam šķidrumam. Elektrodzinējs un akumulatori atrodas spēkrata
aizmugurē, zem bagāžas nodalījuma grīdas. Uzlādes vieta slēpjas labajā sānā,
vietā, kur parastam auto ir degvielas bākas vāciņš.

Auto aizmugurējās durvis veras kā
angļu taksometram, turklāt tās var atvērt tikai tad, kad atvērtas priekšējās
durvis. Arī aizmugurē sēdošo pasažieru drošības jostas piestiprinātas nevis
ierastajās vietās, bet gan pie durvīm.

Elektroauto ir ar automātisko transmisiju,
taču ierastās sviras vietā ir grozāma poga, kas piestiprināta nevis konsolei,
bet atrodas panelī aiz stūres, vadītājam pie labās rokas. Atslēgas nav jāizmanto,
pietiek, ja tās ir vadītāja kabatā. Spēkrats iedarbināms ar starta pogu un tam
ir elektroniskā rokas bremze. Un, protams, atpakaļskata kamera, parkošanās
sensori un liels displejs, kurā var sekot līdzi visai informācijai, arī tam,
cik kilometru auto vēl spēj nobraukt.

Pilna uzlāde ilgst 7 līdz 8 stundas,
ātrā uzlāde veicama pusotrā, divās stundās. Pilnībā uzpildīts auto var nobraukt
109 kilometrus. Ekonomiskākais braukšanas ātrums ir ap 80 kilometriem stundā. Testa
laikā, stiprāk spiežot pedāli grīdā un nobraucot nepilnus 10 kilometrus, enerģija
tērējās divreiz vairāk. Un tas ir bez klimata kontroles vasarā vai salona
apsildes ziemā.

Lai arī ir patīkami sajust jaudu
braukšanas laikā, dīvainas izjūtas rada elektroauto kustības stils. Bremžu
pedālis patiesībā nepieciešams vien ekstrēmas bremzēšanas gadījumā, jo, līdzko
tiek atlaists gāzes pedālis, auto pats bremzē. Tā tas veic uzlādi.

Cilvēkam, kurš pieradis stūrēt auto ar
benzīna vai dīzeļdzinēju, jābūt īpaši uzmanīgam un jāatceras, ka elektroauto ir
nedzirdams. A. Jekste gan atzīst, ka viņam elektroauto patīk:
“Salīdzinot ar benzīna vai dīzeļdzinēja auto, dinamika ir ļoti augsta. Tā
arī ir elektromobiļa priekšrocība. Protams, vadītājam jābūt uzmanīgam, jo braucot
dzirdama tikai riepu švīkstoņa uz asfalta.”

Viņš uzskata, ka šis elektroauto
vispiemērotākais ir ļaudīm, kuri ikdienā pārvietojas pa pilsētu vai tās tuvumā,
dienas laikā nobraucot ap 70 līdz 80 kilometru: “Šis modelis ar savu
nelielo izmēru, atpakaļskata kameru un parkošanās sistēmu ir ļoti piemērots tieši
pilsētai. Turklāt elektroauto nepiesārņo gaisu. Protams, Liepājā šī problēma
vēl nav tik aktuāla kā, piemēram, Ņujorkā, Londonā un citās lielās pilsētās,
bet arī mūsu pilsēta aug, un šis ir nākotnes transportlīdzeklis, ja gribam
domāt par tīru vidi.”

Tomēr A. Jekste atzīst, ka
pagaidām, kamēr Latvijā nav izveidots kvalitatīvs elektrouzlādes staciju tīkls,
lielākus attālumus nobraukt būtu sarežģīti: “Ar vienu uzlādi līdz Rīgai
neaizbrauksi.” 

Lai veicinātu videi draudzīgu
transportlīdzekļu izmantošanu un mazinātu piesārņojumu, kā arī fosilās
degvielas izmantošanu, Latvijā paredzēts paplašināt elektrouzlādes staciju
tīklu, visā valstī izbūvējot 235 uzlādes stacijas. Šim mērķim kopumā paredzēti
8,34 miljoni eiro, no tiem 7,09 miljoni eiro paredzēti no Eiropas Reģionālās
attīstības fonda, 1,25 miljoni eiro – no valsts budžeta.

Latvijā paredzēts ieviest divu līmeņu
uzlādes infrastruktūru. Uz nacionālās nozīmes ceļiem plānots ierīkot 60 uzlādes
staciju 30 km attālumā citu no citas. Savukārt uz reģionālajiem autoceļiem
paredzētas 175 uzlādes stacijas, kas atrastos cita no citas 50 km attālumā.
Nacionālā līmeņa posmu iecerēts īstenot līdz 2020. gada beigām, bet otrā
līmeņa infrastruktūru – līdz 2022. gada rudenim. Attīstot uzlādes staciju
tīklu, tiks novērsti elektrotransportlīdzekļu braukšanas attāluma ierobežojumi.

Līdz šim Latvijā Klimata pārmaiņu
finanšu instrumenta atklātā konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas
samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to infrastruktūras ieviešanai”
ietvaros ir izbūvētas 11 uzlādes stacijas, no kurām sešas atrodas Rīgā un pa vienai
Siguldā, Gulbenē, Tērvetē un Talsu novadā. Līdz 2014. gada 31. decembrim
Latvijā bija reģistrēti 194 elektrotransportlīdzekļu lietotāji.

Gaisa
piesārņojums no transportlīdzekļiem mazinās

“Vidējais autoparka vecums
Liepājā, tāpat kā citviet Latvijā, ir 13 gadu,” stāsta CSDD Liepājas nodaļas priekšnieks GVIDO
ĶIRSONS. “Tas gan nenozīmē, ka visvecākā mašīna, kas brauc pa ceļiem,
ir 2002. gada izlaiduma. Un, lai arī nevar teikt, ka 13 gadi ir ļoti
slikts rādītājs, bet lepoties arī ar to nevar.” Runājot par to, cik bieži,
veicot tehnisko apskati, transportlīdzekļi tiek brāķēti par neatbilstību
atgāzēm, aina nav pārāk slikta. Aptuvenais rādītājs ir ap 15%. Tas nav daudz,
tomēr speciālisti cītīgi raugās, lai šīs normas tiktu ievērotas.

“Ir striktas prasības, pēc kurām
kontrolē atgāzes katrai automašīnai. Atgāžu emisiju nosaka pēc auto izlaides
gada. Tas nozīmē, ka, piemēram, žigulim
nav tādu pašu prasību kā pēdējā izlaiduma mersedesam. Prasības ir stingri
nodalītas,” skaidro CSDD Liepājas nodaļas priekšnieks. Un turpina:
“Tā kā aizvien mazāk paliek padomju laika tehnikas, tad arī kaitējums
apkārtējai videi samazinās. Ja, piemēram, autoparka vidējais vecums būtu 30
gadu, un šie transportlīdzekļi brauktu dūmojoši, tad kaitējums būtu daudz
lielāks nekā tagad, kad vidējais auto vecums ir par pusi mazāks.”

“Lielākā daļa transportlīdzekļu,
kuri atgāžu dēļ nevar iziet tehnisko apskati, ir transportlīdzekļi ar
dīzeļdzinējiem, kas populāri Latvijā tādēļ, ka ir ekonomiski izdevīgi,” stāsta
G. Ķirsons. “Un te nav runas tikai par vieglajiem automobiļiem, bet
arī par komerctransportu un kravas transportu.”

Vadītāji, kad viņu transportlīdzekļiem
pārbaudes laikā konstatē neatļauti augstu atgāžu līmeni, nav iepriecināti. To
var arī saprast, jo, dodoties uz tehnisko apskati, katrs cer uz pozitīvu
iznākumu. Saņemot aizrādījumu, lielākā daļa šoferīšu saprot, ka visi esam
atbildīgi par apkārtējo vidi un tikai šādi varam to saudzēt.

Vispieprasītākās
ir autostāvvietas pie Pētertirgus

Pārmetums, ka pat tik ērti kājām
izstaigājamā pilsētā automašīnu ir pārāk daudz, laikam ir pamatots, jo pilsētas
autostāvvietas, īpaši centrā, ir ļoti noslogotas.

Pavisam Liepājā ir 22 maksas
autostāvvietas ar 440 vietām, un tās visas atrodas Vecliepājā – maksas
autostāvvietu nav ne Jaunliepājā, ne Ezerkrastā, ne kādā citā pilsētas rajonā. SIA “Liepājas autostāvvietas”
valdes loceklis ARMĪNS ROBEŽNIEKS skaidro, ka maksas autostāvvietas veido
divus apļus – vienu pilsētas centrā ap Rožu laukumu, otru – ap Pētertirgu.

Vairākās stāvvietās atļauts bez maksas
novietot auto uz 30 minūtēm. Graudu ielā pie Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldes šim mērķim atvēlētas 20 vietas, bet Kuršu ielā, posmā no Rožu ielas
līdz K. Ukstiņa ielai (Siena tirgum), – 26 vietas. E. Veidenbauma ielā
vairākas vietas nodotas draudzes lietošanā. Bet F. Brīvzemnieka ielā,
posmā no Pasta ielas līdz tūrisma aģentūrai “Ap Sauli”, abās
brauktuves pusēs stāvvietas ir bez maksas ar laika ierobežojumu uz vienu stundu
darba dienās un no pulksten 8 līdz 18 sestdienās. “Šis ierosinājums bija
“Liepājas autostāvvietu” iniciatīva. Un variants sevi ir attaisnojis,
jo vakaros un naktīs cilvēkiem ir, kur novietot transportlīdzekļus,” tā A. Robežnieks.

Taujāts, kuras stāvvietas ir
vispieprasītākās, viņš stāsta, ka 2014. gadā nemainīgi pirmajā vietā pēc
noslodzes bijusi stāvvieta Kuršu ielā pie skārņiem, kur novietotas 41 261
automašīna. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos stāvvietā pie skārņiem novietoti
31 758 transportlīdzekļi. Otrajā vietā ierindojas stāvvieta Kuršu laukumā,
bet trešajā – Peldu ielā 5. Savukārt pilsētas centrā pieprasītākā ir Graudu
ielas stāvvieta, seko Rožu laukums, trešajā vietā atstājot stāvvietu Radio ielā
pie veikala “Gulbis”.

Kopumā 2014. Gadā, pēc biļešu
automātu datiem, mūsu pilsētas maksas autostāvvietas izmantojuši 337 846
transportlīdzekļi. Šā gada deviņos mēnešos – 280 984 spēkrati. “Autostāvvietu
noslodze palielinājusies, jo šī gada pirmajos deviņos mēnešos tās izmantojuši
253 812 autobraucēju. Tas izskaidrojams ar ekonomiskās aktivitātes palielināšanos,
kā arī ar tā saucamo nulles biļešu izmantošanu, lai auto novietotu uz bezmaksas
30 minūtēm. Piemēram, Kuršu ielā šis skaits palielinājies četras reizes,”
secina A. Robežnieks, uzsverot, ka dati gūti tikai no biļešu automātiem.

Jautāts, vai palielinoties klientu pieplūdumam
maksas stāvvietās, nav plānots palielināt maksas stāvvietu skaitu vai
paplašināt esošās, iespējams, izejot arī ārpus pilsētas centra, “Liepājas
autostāvvietu” valdes loceklis atbild noraidoši: “Tas nav paredzēts.
Ir sasniegts optimālais variants, lai atslogotu pilsētas centru.”

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1313-560d0753e1cc6.jpg

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz