Kādreizējā Liepājas pilsētas domes deputāte Elita Kosaka uzvarējusi tiesā un ar Rīgas apgabaltiesas Civillietas tiesas kolēģijas 2017.gada 18.decembra lēmumu viņai pienākas morālā kaitējuma atlīdzība kopsummā par vairāk nekā 10 tūkstošiem eiro, portālam pastāstīja pati E.Kosaka.

Ar tiesas lēmumu morālā kaitējuma atlīdzība, kas sastāda 9000 eiro, kā arī tiesāšanās izdevumi vienādās daļās tiks piedzīti no Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras un Valsts policijas.

Prasību pret Latvijas Valsti minēto trīs iestāžu personā E.Kosaka cēla 2015.gada nogalē, un tā saistīta ar kriminālprocesu, ko pret E.Kosaku 2009.gadā uzsāka Liepājas kriminālpolicijas birojs par it kā 2470 eiro lielas naudas summas izkrāpšanu no klienta un naudas piesavināšanos.

Policija lietu nodeva tiesai, kas 2011.gadā E.Kosaku atzina par vainīgu smaga un mazāk smaga nozieguma izdarīšanā. 2013.gadā Kurzemes apgabaltiesa Liepājas tiesas spriedumu daļēji atcēla, bet garākas tiesāšanās rezultātā Augstākās tiesas Senāts 2014.gadā nolēma atstāt negrozītu Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru E.Kosaka tika atzīta par nevainīgu un attaisnota.

Tāpat tiesa atzina, ka E.Kosakai ir tiesības prasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu, jo ir grauta viņas kā juristes un Liepājas pilsētas domes deputātes (no 2005.gada līdz 2013.gada 1.jūnijam) reputācija, kā arī sešus gadus viņai bijusi liegta iespēja kārtot advokāta eksāmenu.

E.Kosaka morālā kaitējuma atlīdzību bija novērtējusi 10 tūkstošu eiro apmērā.

Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka “pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums attiecībā uz konstatētajiem apstākļiem saistībā ar prasītājai nepamatoti ierosināto kriminālprocesu, tā ilgumu, reputāciju un veselības stāvokli, kas ietekmēja morālā kaitējuma noteikšanas apmēru ir pareizs un pilnībā pietiekams”.

Tāpat tiesa atzinusi, ka “ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem apstiprinās, ka gan Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, gan Valsts policija nav pievērsušas pienācīgu rūpību sākotnēji izziņas, bet vēlāk arī prasītājas tiesvedības procesam”.

Tāpat atzīts, ka “Lietā saskatāma gan Tieslietu ministrijas, gan Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas atbildība atbilstoši likuma “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 5.panta trešajai daļai”.

Kā portālam atzina E.Kosaka, viņa ar lēmumu ir apmierināta. Taujāta, kur plāno izlietot kompensācijā saņemtos līdzekļus, viņa neslēpa: ”Pirmkārt, man nepieciešama jauna automašīna, ko izmantot darba pienākumu veikšanai. Bet, ja vēl paliks pāri līdzekļi, tos izlietošu, lai dotos kādā atpūtas ceļojumā, tādējādi stiprinot savu veselību.”

Spriedumu kasācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Civillietu departamentā trīsdesmit dienu laikā. E.Kosaka pieļauj, ka valsts šo iespēju izmantos: ”Par to es nebrīnīšos. Taču mani tas nesatrauc – iešu līdz galam, jo esmu pārliecināta par savu taisnību.”