Piektdiena, 26. aprīlis Rūsiņš, Sandris, Alīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Emīls Dreiblats: “Man ir savs ceļš ejams”

Emīls Dreiblats: “Man ir savs ceļš ejams”
Emīls ilgus gadus esot sevi ierobežojis, klausoties citu cilvēku dotos padomus, lai arī tie bijuši labi. "Man ir savs ceļš ejams. Izkristalizējies draugu un domubiedru loks, ar kuriem kopā realizēt muzikālās ieceres. Tad kļūst vieglāk, jo visiem tāpat neizpatiksi. Vislabāk ir darīt to, kas pašam patīk, ar cieņu un toleranci pret apkārtējo pasauli," viņš saka. (Foto: Egons Zīverts)
17.02.2020 07:00

"Kurzemes Vārds"

Liepājas grupa “Willow Farm” laidusi klajā savu ceturto studijas albumu “Pasaule ir viss, kas gadās”. Diskam vāciņš jau noņemts Rīgas publikas priekšā, bet 14. februārī, kultūras namā “Wiktorija” grupa ar albumu iepazīstināja liepājniekus. “Willow Farm” līderis un mugurkauls teju 26 gadus ir EMĪLS DREIBLATS.

Laiks kaut ko izdara

Ierakstot meklētājā “Google” vārdu Emīls, Dreiblats parādās kā astotā izvēle. “Nav slikti,” viņš nosmejas, “jo Emīlu ir šausmīgi daudz.” Interesanti, ka Latvijā ir vēl viens Emīls Dreiblats, kurš arī nodarbojas ar mūziku, un reiz Jūrmalā abi pat kāpuši uz vienas skatuves.

Kāds bija tas puisis, kurš agrā jaunībā sāka sacerēt dziesmas? Emīls īsti neesot aizdomājies, kāds bijis 17 vai 18 gados. “Tas ir pavisam citāds cilvēks, jo laiks nāk un izdara kaut ko ar mums. Līdz pilngadībai izveidojas personības kodols, – kāds pamats ģimenē ir ir ielikts, tāds arī ir. Taču vairāk tas attiecas uz cilvēciskajām kvalitātēm. Runājot par mākslu, bija bezgala naivi tas viss, ko darījām,” par grupas pirmsākumiem saka E. Dreiblats.

Dziesmas viņš sācis rakstīt vēl agrāk, kādos divpadsmit trīspadsmit gados, mācoties bērnu mūzikas skolā un spēlējot klavieres. Pagrābis no plaukta dzejnieka Antona Austriņa grāmatu un mēģinājis ietērpt pantus skaņās. It kā savāda izvēle puišelim, taču Emīla vecākiem grāmatu bija daudz, un tās lielā mērā iespaidojušas viņa izpratni par pasauli. “Albuma prezentācijā Rīgā aprunājos ar muzikoloģi Daigu Mazvērsīti. Viņa teica, ka tas viss ir forši, ko darām, bet vienīgā nelaime – par gudru Latvijai. Varbūt esot par maz cilvēku, kas to novērtē. Kultūras vēstures un literatūras bagāža, zināšanas man ir ieliktas. Ko var gribēt no cilvēka, kuram trīspadsmit gados mīļākā grāmata bija “Meistars un Margarita”?” smejas Emīls. Tomēr cilvēkiem nebūt neesot obligāti jāzina, ka jaunā albuma nosaukums nācis no austriešu filozofa Ludviga Vitgenšteina. “Tas ir svarīgi man. Katrs paņems no mūzikas to, kas viņam svarīgs. Neskraidu pa pasauli ar plakātu, ka nu esmu tas pasaulē erudītākais rokmūziķis.”

Piezvanīs tāpat vien

Daudzu “Willow Farm” dziesmu vārdu autors ir portāla “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš, kurš raksta tekstus “Prāta vētrai”. Ar Emīlu iepazinies tāpēc, ka viņa kursa biedrs bija Ingus draugs Oskars Morozovs, kurš Liepājā studēja aktiermākslu. “Mums bija radniecīga izpratne par rokmūziku, mākslu, teātri un bohēmu. Sāku braukt uz Liepāju jau Emīla dēļ un ar viņu draudzēties,” stāsta I. Bērziņš. To jau nevarot atcerēties, kā sākusies sadarbība, – to “konkrēto zibsni vai blīkšķi”. “Droši vien apmēram tā – sēžu aizskatuvē “Pablo”, koncertē “Willow Farm”, man patīk Emīla teksti. Pēc tam sākam runāt, kas kuram ir,” viņš spriež. “Mēs viens no otra neko negaidām, draudzība ir ārpus darbošanās. Man negribētos, ka būtu pasūtījums, kas ierobežotu domāšanas brīvību,” uzskata I. Bērziņš.

Viņaprāt, Emīls ir ļoti labestīgs, viens no tiem cilvēkiem, kuri mūsdienās, kad aiz loga ir 2020. gads, varot piezvanīt ar mērķi vienkārši parunāties par to, kā klājas. “Viņam ir patiesa cilvēciska interese par otru cilvēku, viņš ir tāds, kādu, manuprāt, katrs gribētu sev par labāko draugu. Draudzība jau ir sarunas un neviltota interese vienam par otru, kopīgi mēģinājumi nonākt līdz spriedumiem par pasauli apkārt,” saka I. Bērziņš.

Mūzika, dzeja, teātris, žurnālistika – vai mūzas nemēdz sakauties par Emīlu? Laiku pa laikam viņš parevidējot visas patīkamās nodarbes, par kuru daudzumu cilvēki šausminoties. Beidzamā gada laikā E. Dreiblats esot pievērsies tieši mūzikas radīšanai un mērķtiecīgai albuma veidošanai. Kad beigsies prezentācijas pasākumi, nedomājot mainīt prioritātes. “Joprojām ceru, ka kādam režisoram būs interesanti pastrādāt ar mani kā mūzikas autoru izrādei. Teātris man ir un būs mīļš,” viņš atzīst. Tā kā grupa ir piepildījusi sapni par savu ierakstu studiju, ir lieliska iespēja daļu dienas veltīt komponēšanai vai stundām ilgi knibināties ap vienu ģitāras motīvu, lai panāktu optimālo skanējumu.

Patīk lasīt, sāksi rakstīt

Ar žurnālistiku Emīlu pirms daudziem gadiem saslimdinājis “Kurzemes Vārda” redaktors Edgars Lūsēns. Sācis ar mūziku, ātri sapratis, cik interesantas ir sabiedriski politiskās norises. Tā nu viņš veido Latvijas un ārzemju ziņu apkopojumu un raksta notikumu apskatu. Te atkal jāatgriežas vecāku mājās, kur abonētas visas iespējamās avīzes, tai skaitā “Sports”, kuru cītīgi lasījis no mazotnes. “Ja patīk lasīt, agrāk vai vēlāk pats sāc rakstīt,” viņš stāsta.

Ne katrs būs ievērojis, ka populārā krievu mūsdienu rakstnieka Viktora Peļevina grāmatu “Čapajevs un tukšums” latviešu valodā tulkojis E. Dreiblats. “Amizanti, ka to izdarīju sava prieka pēc un lai saprastu, varu to vai ne,” saka Emīls. “Man patīk dauzīšanās ar kultūras citātiem, un to pašu es saskatu šī rakstnieka darbos. Pusi tulkošanas laika pavadīju, rakņājoties enciklopēdijās un vēstures grāmatās.”

“Ģimenē bērns kā sūklis uzsūc visu, kas viņam ir apkārt. Pēc tam cilvēciņam jākuļas pašam pa savu dzīvi. Tik labs tiesnesis sev es nemāku būt, lai pateiktu, ko labu vai sliktu esmu ierādījis saviem dēliem. Protams, viņi ir redzējuši gan labus piemērus un paraugus no manis, gan ne tos labākos mirkļos, kad esmu īgns, štruntīgs sencis,” spriež Emīls. Ar atvērto un atklāto raksturu un nespēju turēt mēli aiz zobiem ne viens viens varbūt esot no viņa cietis. Gan Emīlam vecāki ļāvuši darīt to, ko viņš vēlas, izņemot mammas sēdēšanu blakus pie klavierēm, par ko esot pateicīgs, gan viņš ļaujot saviem bērniem būt pašiem, iespēju robežās radīdams labu vidi ar grāmatām, mūziku, filmām un sarunām par svarīgo.

Vizītkarte

Emīls Dreiblats

/ Grupas “Willow Farm” vokālists un ģitārists.
/ Dzimis 1975. gada 11. novembrī Liepājā.
/ Vecāki – aktieri Ilga Martinsone un Jānis Dreiblats.
/ Mācījies Liepājas 1. vidusskolā, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas klavieru klasē, nepabeidzis aktiermeirstarības studijas Liepājas Pedagoģijas akadēmijā.
/ Sieva Laura Jeruma ir Liepājas teātra aktrise.
/ Abu laulībā dzimis dēls Kārlis (4), no iepriekšējām laulībām ir dēli Jānis (24, “Willow Farm” spēlē ģitāru), Toms (22) un Jēkabs (9).
/ Patīk futbols un hokejs, braukt ar velosipēdu un meditatīvi saimnieciskie darbi lauku mājās Pērkonē.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz