Līdz nedēļas nogalei Raiņa 6. vidusskolā notiks 53. Baltijas Esperanto dienas (BET-53). Šo starptautisko sarīkojumu esperanto valodas zinātājiem un cienītājiem organizē Latvijas Esperanto asociācija.

Kā pastāstīja asociācijas vadītāja Margarita Želve, uz Liepāju atbraukuši vairāk nekā 180 esperanto valodas pratēju no 18 valstīm: Latvijas Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Beļģijas, Francijas, Itālijas, Īrijas, Šveices, Vācijas, Zviedrijas u.c. Nebija varējuši ierasties dalībnieki no Krievijas un Pakistānas. BET tiek rīkots katru gadu kādā no Baltijas valstīm, un dalībnieki sarunājas tikai vienā – neitrālā un starptautiskā – esperanto valodā, kura nevienam cilvēkam nav dzimtā. Liepājā šāds sarīkojums pirmo reizi notika 1999. gadā. Šī ir otrā reize, un tieši šogad pasaulē atzīmē esperanto valodas 130. gadadienu un valodas autora Ludviga Zāmenhofa nāves 100. gadadienu. M. Želve smaidot piebilda, ka BET-53 Liepājā nenotiek nejauši, jo šī ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā viena iela nosaukta Esperanto vārdā. Viņa pati esperanto sākusi apgūt 1985. gadā. Padomju laikā BET organizēšana vairākas reizes tika aizliegta, jo toreiz pastāvošā iekārta dažādu tautību pārstāvju draudzēšanos un sarunāšanos nepazīstamā valodā uzskatīja par nopietnu draudu.

M. Želve: “Esperanto ir speciāli veidota valoda – loģiska kā matemātika! Manuprāt, ļoti viegla un, ja vien ir vēlēšanās, to var ātri iemācīties. Man tā devusi iespēju sazināties, saprasties un satikties ar esperanto pratējiem no visas pasaules. Internetā esperanto var mācīties, atverot lapu www.duolingo.com. Kā liecina dati, tur šobrīd esperanto apgūst 800 tūkstoši cilvēku no visas pasaules. Esperanto ir mākslīgi izveidota valoda, kas nezaudē popularitāti un joprojām spēj apvienot visdažādāko tautību cilvēkus.”

No Šveices uz Liepāju bija atbraucis profesors un Esperanto pilsonības viceprezidents Džordžio Silfers. Viņš “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka pirms 50 gadiem esperanto sācis mācīties tādēļ, lai savu pusaudža gadu dienasgrāmatu varētu rakstīt valodā, kuru neviens no tuviniekiem nevarētu izlasīt un saprast. Turpmākajā dzīvē šīs valodas zināšanas pavērušas ļoti plašu horizontu kultūras un saziņas jomā. Savulaik esperanto valoda bija biežāk izmantotais līdzeklis, lai rietumeiropieši sazinātos ar austrumeiropiešiem un iepazītu cits citu. Šodien esperanto ir starp 40 biežāk lietotajām valodām, neskatoties uz to, ka visā pasaulē ļaudis runām apmēram 6 tūkstošos dažādu valodu. Profesors norādīja, ka Liepāja ir īpaša pilsēta, jo no šejienes nāk vairāki esperanto popularizētāji, piemēram, nu jau Aizsaulē aizgājusī Austra Pumpure.

BET-53 laikā Raiņa 6. vidusskolā pa dienu notiek esperanto valodas apguve trīs dažādu līmeņu valodas zinātājiem, kā arī Vasaras universitāte, kurā lektori stāsta par dažādām aktuālām un interesantām tēmām. Vakaros sagatavota kultūras programma. Tajā, piemēram, esperanto valodā dziedāja gan Austrasbērni, gan arī “Atštaukas.” BET-53 piedalās trīs liepājnieki – Elmārs Virkavs, Egita Kļujeva un Daina Untule, kuri esperanto iemācījušies pirms gadiem četrdesmit.

25Skatīt galeriju