Otrdien ap pusdienlaiku, piepalīdzot lēnam dienvidrietumu vējam un straumei, ezers kopā ar ledus atliekām nosūtīja uz jūru arī pērnā gada niedres. To bija tik daudz, ka meldri piepildīja visu Tirdzniecības kanālu un kādu brīdi izskatījās, ka osta ir bloķēta.

“Desmitiem gadu dzīvoju Liepājā, bet tik iespaidīgu ezera attīrīšanās skatu vēl nebiju redzējis,” aizrautīgi fotografējot panorāmu, sajūsminājās mākslinieks un gleznotājs Leonīds Sēlietis. Arī citi liepājnieki pulcējās uz Tramvajtilta, lai pirms Lieldienām vērotu iespaidīgo un pavasara atnākšanu apliecinošo ainavu. Cilvēki sprieda, ka niedru klājiena vienlaicīgā plūšana uz jūru ir saistīta ar straujo temperatūras paaugstināšanos.

Ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns notiekošo vērtēja ar  praktiskāku mērauklu. “Doņi vairāk vai mazāk uz jūru no ezera ir  peldējuši katru pavasari,” viņš teica. “Taču šoreiz ledus bija biezāks un visu ziemu netika izkustējies no vietas, tādēļ izejot,  vienā rāvienā paņēma sev līdz arī visas niedres no tām vietām ezerā, kur galvenokārt mīl uzturēties ruduši.”

Kuģu kustību niedru klātbūtne ostā īpaši netraucējot, ap dzenskrūvi tās aptīties nevarot, jūrniekiem tikai esot jāraugās, lai tās caur kingstomu neiekļūst dzinēju dzesēšanas sistēmā. K. Ludāns pastāstīja, ka niedres ne tikai devušās uz jūru. Daļa no tām esot piepildījusi Ziemas ostu, un pēc ledus iziešanas tagad darba būšot daudz, lai visu apkārtni satīrītu. Arī liedagā nākšoties strādāt vaiga sviedros.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”