Laika posmā no 29.janvāra līdz 25.februārim vislielākais ātruma pārkāpēju skaits reģistrēts uz Liepājas šosejas Liepājas rajonā, kur atļauto braukšanas ātrumu pārsnieguši 61,89% autovadītāju, liecina VAS “Latvijas valsts ceļi” veiktais pētījums. Vismazāk atļautā ātruma pārkāpumu konstatēts uz Rīgas apvedceļa Baltezers-Saulkalne, kur ātrumu pārsnieguši 16,16% autovadītāju. Otrajā vietā ar 58,23% braukšanas ātruma pārkāpēju ierindojusies Ventspils šoseja Tukuma rajonā, kam seko Liepājas šosejas Rīgas rajona posms ar 55,04% ātruma pārkāpēju. No pirmā trijnieka nedaudz atpaliek Daugavpils šosejas Aizkraukles rajona posms.

Vislielākais autovadītāju īpatsvars, kuru braukšanas ātrums pārsniedzis 131 kilometrus stundā, konstatēts uz Veclaicenes šosejas Alūksnes rajonā – 1,66%. Ātrumu 181 kilometrs stundā pārsnieguši 459 autovadītāji, no kuriem 73 konstatēti Cēsu rajonā uz Veclaicenes šosejas. Tajā pašā laikā šajā ceļa posmā konstatēts otrais mazākais ātruma pārkāpēju īpatsvars – 23,51%, savukārt trešais mierīgākais ceļa posms ir Rīgas apvedceļš posmā Baltezers-Saulkalne.

Visos 14 pētījuma veikšanā izmantotajos šoseju posmos vispopulārākais braukšanas ātrums bijis robežās no 71 līdz 90 kilometriem stundā, savukārt ātruma pārkāpēji visbiežāk izvēlējušies pārvietoties ar ātrumu no 91 līdz 100 kilometriem stundā – vidēji no 10% līdz 35% braukuši ar šādu ātrumu.

Vislielākā automašīnu plūsmas intensitāte no pētījuma veikšanā izmantotajiem šoseju posmiem konstatēta Rīgas rajonā uz Rīgas-Veclaicenes šosejas, kur laika posmā no 29.janvāra līdz 25.februārim saskaitītas 486 288 automašīnas. Otrs intensīvākais ceļa posms bija Ventspils šoseja Rīgas rajonā, kur saskaitītas 204 992 automašīnas, savukārt trešajā vietā pēc satiksmes intensitātes ierindojies Rīgas apvedceļš posmā Baltezers-Saulkalne, kur saskaitītas 179 949 automašīnas.

Uz valsts galvenajiem autoceļiem ar atļauto braukšanas ātrumu 90 kilometri stundā ierīkoti 109 stacionārie satiksmes uzskaites punkti, kuros tiek uzskaitītas visas automašīnas un piefiksēts to ātrums. Satiksmes uzskaites procesā tiek iegūta informācija par satiksmes intensitāti, transportlīdzekļu ātrumu, garumu, tipu un distanci. Satiksmes uzskaites mērķis ir iegūt datus autoceļu tīkla plānošanai – autoceļu uzturēšanas līmeņa noteikšanai atkarībā no satiksmes intensitātes, seguma remonta metožu izvēlei un transporta plūsmu prognozēšanai. Iegūtos datus izmanto arī ceļu projektēšanā un satiksmes drošības analīzē.

LETA