“Kurzemes Vārds” skolā viesojās īsi pirms pārbaudījuma sākuma. Mācību iestādei bija jārūpējas ne tikai par 9. klašu matemātikas eksāmena norisi, jo tajā pašā dienā svešvalodas eksāmena mutvārdu daļu kārtoja 12. klases skolēni. Tādēļ eksaminējamie bija aizņēmuši daudz mācību telpu.

Sarunas brīdī direktores Intas Korņējevas kabinetā atradās dienas svarīgākās “paciņas”, tai skaitā matemātikas eksāmena materiāli. Pēc nepilnas pusstundas aploksni vēršot vaļā.

Pirms pulksten astoņiem skolu pārstāvji devušies uz Izglītības pārvaldi pēc aploksnēm, kas tajā pašā rītā bija atvestas no Rīgas. Pēc saņemšanas tās nogādātas skolā un līdz eksāmena sākumam glabātas drošībā.

Draudzīgā aicinājuma vidusskolā matemātikas eksāmens bija jākārto 95 devītās klases skolēniem. Trīs audzēkņi no eksāmeniem atbrīvoti veselības problēmu dēļ.

Kā norādīja direktore, šobrīd atbrīvojumu iegūt nav vienkārši, tāpēc, ja tas piešķirts, veselības problēmas patiešām ir nopietnas.

Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, minimālais slieksnis centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir celts no 10 uz 15 procentiem.

Direktore uzskata, ka šī prasība nav nekas nepārvarams. Skolēniem to būtu jāvar sasniegt.

Viņasprāt, sabiedrībā pret matemātiku izveidojusies pretrunīga attieksme: no vienas puses, no skolas tiek prasīti labi rezultāti, no otras, nereti dzirdams attaisnojums, ka “man jau matemātika negāja”.

“Ja vecāki ar savu piemēru attaisno, ka bērns matemātiku var nemācīties, jo arī viņam pašam tā nav padevusies… Tad tas ir kā ar atslēgu ciet.

Matemātiku nevar apgūt ar piespiešanu. Skolēnam pašam jābūt gatavam domāt un strādāt līdzi,”

uzskata direktore.

Turklāt matemātiku nevarot iemācīties pēdējā vakarā. “Tā ir jāmācās nepārtraukti, arvien esošajām zināšanām liekot klāt jaunas.”

Pirms matemātikas eksāmena skolēniem konsultācijas bijušas katru dienu. Kāds tās izmantojis biežāk, kāds retāk, stāstīja direktores vietniece izglītības jomā 4.–9. klasēs Arta Krūma.

Viņa arī norādīja, ka konsultāciju iespējas skolēniem ir visa mācību gada laikā, ja nepieciešams kaut ko nostiprināt vai izprast labāk.

Svešvalodas monitoringa darbs, latviešu valodas eksāmens un diagnosticējošais darbs dabaszinībās jau ir aiz muguras, līdz ar to matemātika devītajiem šogad ir pēdējais pārbaudījums.

A. Krūma novērojusi, ka pirms pēdējā eksāmena daļa audzēkņu ļoti uztraucoties, īpaši tie, kuri mācību procesam seko līdzi un kuriem svarīgi rezultāti. Citi atkal vairāk dzīvojot ar domu – kā būs, tā būs. Tomēr kopumā skolēni esot diezgan atbildīgi.

“Viņos ir apziņa, ka tos 15% jau nu vajadzētu dabūt. Tā arī mēs ceram.”

Šajā mācību gadā skolā neesot bijis neviena skolēna, kurš 9. klases vielu apgūtu atkārtoti.

Tā kā Latvijas austrumu pusē eksāmenu norisi ietekmējuši dronu incidenti, I. Korņējeva stāsta, ka arī citām izglītības iestādēm, tostarp Draudzīgā aicinājuma vidusskolai, ir atsūtīti rīcības algoritmi un bijuši arī tiešsaistes semināri par to, kā rīkoties ārkārtas situācijā.

“Mēs esam gatavoti. Vai sagatavoti – tas ir cits jautājums. Tam nevar sagatavoties, bet mēs zinām, ko darīt, ja kaut kas notiek,” sacīja direktore.

9.a klases skolēns Gustavs, kuram matemātikas gada atzīme ir septiņas balles, sacīja, ka ir pārliecināts – eksāmenu nokārtos, taču gribētos saprast, “uz cik procentiem”. Viņš pēdējo nedēļu gatavojies īpaši nopietni un apmeklējis konsultācijas.

Savukārt klasesbiedrs Miks, kuram matemātikā ir astoņas balles, bija mierīgāks: mācījies visa gada garumā un cerot uz labu rezultātu.

Meitenes atzina, ka pirms eksāmena stress ir, taču pārliecību dodot tas, ka ir gatavojušās. Emīlija stāstīja, ka iepriekšējā vakarā skatījusies “Ernesta metodes” 9. klases matemātikas “glābējtiešraidi” vietnē “YouTube”.

“Man šķiet, ka visa Latvija skatījās,”

viņa pasmaidīja.

Vienlaikus devītklasnieki jau domāja arī par to, kas būs pēc eksāmeniem. Kāds vasarā plāno meklēt darbu, kāds apmeklēs sporta treniņus. Vēl īsti arī neesot saprasts, ka 9. klase tūlīt būs galā. Vēl taču nesen bijis septembris!

I. Korņējeva pastāstīja, ka devītajiem mācību gada noslēgums skolā plānots 12. jūnijā. Tā kā eksāmenu rezultāti vēl nebūšot zināmi, tas netiekot definēts kā izlaidums.

Teorētiski var izveidoties situācija, ka svinīgais brīdis jau piedzīvots, bet apliecību par pamatizglītību audzēknis neiegūst, jo kādā no eksāmeniem nav sasniedzis 15% slieksni.

Skola izlēmusi vēl šogad pieturēties pie līdzšinējās tradīcijas –

noslēgumu svinēt mācību gada beigās, nevis pēc eksāmenu rezultātiem.

Centralizētos eksāmenus Liepājā šogad kārto 606 devītklasnieki, “Kurzemes Vārdu” informēja Izglītības pārvaldē.

Prognožu par to, cik skolēnu eksāmenus varētu nenokārtot, pārvaldei neesot.