“Lūdzu, noīrējiet kanalizācijas sūkni, strāvas ģeneratoru un pārsūknējiet ūdeni veloceliņa otrajā pusē – kāpās. Tur ūdens tur ātri iesūkusies zemē un problēma pazudīs. Tas jums prasīs maksimāli 8 h darba un 200 €. Šādu praksi piekopj daudzas privātpersonas kas cīnās ar augstiem gruntsūdeņiem savos īpašumos.

Lūdzu, parādiet ka jums tomēr rūp cilvēki

un esat spējīgi arī ko atrisināt bez trīs gadu ilgas projekta izstrādes, apstiprināšanas un Eiropas līdzekļu apguves!” – šādu ieteikumu jau pirms krietna laiciņa lietotnē “Liepāja pilsēta” sniedzis kāds iedzīvotājs.

Nu jau pāris nedēļas lietus nelīst, tomēr joprojām nav nekādu uzlabojumu un veloceļa stāvokli pilsētnieki soctīklos raksturo kā ļoti bēdīgu.

“Jāpagaida, kad pažūs. Šonedēļ skatīsimies – varbūt iespējams pārsūknēt tā, ka ūdens nenāk klāt.

Šobrīd izskatās, ka tas nav efektīvi,” norāda Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Jau iepriekš šajā vietā bijis līdzīgi, jo Līvas upe atgādinot, ka “te ir mana senā gultne”.

Radikāls risinājums būtu gar veloceļu veidot dīķu sistēmu. Pirms daudziem gadiem arhitekts Andris Kokins izstrādāja parka labiekārtošanas ieceri, kas šādu pieeju paredzēja, pastāsta A. Štāls.

Viens elements ir izveidots – mazais sirdsveida dīķītis pie centra glābšanas stacijas.

“Pirms dažiem gadiem papildus izveidojām no tā arī slēgtu noteci – uz pilsētas lietus kanalizāciju, jo dīķītis regulāri pārplūda,”

viņš norāda.

Taču dīķu un slēgtas lietus ūdens atvedes sistēmas kā papildu risinājuma izbūve esot dārgs prieks.

Tāpat kompleksi būtu jānoskaidro citi nozīmīgi faktori – blakus zemesgabalu attīstība, teritorijas perspektīvās plānošanas jautājumi, piekrastes dabas aizsardzības prasības utt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.