Telpas Teātra ielā 3 izskatās tā, it kā būtu pamestas vakar, nevis 2019. gadā.

Jau šogad ēka piedzīvos lielas pārmaiņas, tāpēc ieskatījāmies vietā, kas ilgus gadus bijusi nepieejama aiz septiņām atslēgām.

Bijušās bankas telpas portālam liepajniekiem.lv izrāda Liepājas pašvaldības Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Gints Ločmelis un speciālists mājokļu jautājumos Toms Meijers.

Jau zināms, ka pagrabu un pirmo stāvu apdzīvos Liepājas muzejs.

Šīs telpas ir labā stāvoklī, nepieciešams vien šur tur nedaudz paremontēt, sakārtot centrālās ieejas vietu un izbūvēt starpsienu, aizsedzot vienas kāpnes uz otro stāvu. Tāpat jāparūpējas par tualeti cilvēkiem ratiņkrēslos.

Projektu jau izstrādā, finansējums paredzēts 2025. gada budžetā.

Ēka projektēta un 1898. gadā būvēta speciāli bankas vajadzībām, tāpēc drošība šeit ir galvenais aspekts.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests to apsekojis un atzinis par atbilstošu minimālām prasībām, lai šeit varētu atrasties patvertne. Vai tādas telpas plašajos pagrabos tai tiks atvēlētas, pašlaik nav zināms.

Daļa bankas drošības sistēmu kopā ar atslēgām palikušas mājā. Tās ir visai senas, tāpat kā gaisa kondicionēšanas un citas tehniskās iekārtas, kuras uzstādīja ap 2004. gadu.

G. Ločmelis pauž, ka muzeja krājuma glabāšanai diez vai nepieciešams tikpat augsts drošības līmenis, kāds bija paredzēts naudai.

Bankas vēsturei gan tikšot atvēlēta vieta, un lielisks eksponāts ir ieroču glabātava, kas restu dēļ izskatās pēc cietuma.

Norādes pie durvīm atgādina, kur bijusi ieroču darbnīca, kur sporta zāle. Šeit ir pat sauna un duša. Visos stāvos ir vairākas virtuves.

Apsargi, kas strādāja bankā, atnāca uz darbu un visu dienu laukā negāja, tāpēc būtībā ēka bija pašpietiekama pilsēta pilsētā, saka G. Ločmelis.

Pagrabā ir milzīga, tukša telpa, virs kuras atradās naudas glabātava. Kā senās fortifikācijas būvēs šai zālei var apiet apkārt pa tuneli.

Naudas glabātava ēkai piebūvēta tikai 2000. gadu sākumā.

Zālei, kur turēja naudu, ir dubultas durvis ar tik pamatīgām eņģēm, kādas grūti būtu satricināt.

Ēkā ir divi lifti, tie savieno otro un trešo stāvu, kur naudu skaitīja. Pie durvīm var izlasīt norādi neievietot vienā reizē vairāk kā trīs paletes ar naudu. Tas svara dēļ, jo nauda ir ārkārtīgi smaga.

Lifti ir pārbaudīti un darbojas, tikai tuvākajā laikā nenoderēs, jo trešais stāvs, kur varētu iekārtoties Liepājas bērnu bibliotēka, jāparemontē pamatīgāk un tam jāatrod līdzekļi.

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka gan šeit jau pieteikusies – uz dažu Zivju ielas nama telpu remonta laiku glabā grāmatas.

Lai arī apkure tukšajā ēkā tiek uzturēta pavisam minimāla, par grāmatām rūpējas atbilstoši, pasildot šīs telpas vairāk.

Trešajā stāvā beidzot vairāk gaismas – lieli logi, bet gandrīz visi neverami, ar īpašām drošības sistēmām. Arī to stikls esot īpašs, biezāks, zina teikt G. Ločmelis.

Ne tik bieži var ieraudzīt loga rokturi ar atslēgu. Tā evakuācijas izejai, un blakus uzraksts vēstī, ka vēdināšanai virināt kategoriski aizliegts.

Galvenā telpa, uz ko cer bibliotēka, ir lielā naudas apstrādes zāle ar kolonnām vidū. Tā bija klupšanas akmens Liepājas teātrim, kad tam piedāvāja šeit telpas mazajai zālei.

Kolonnas noteikti paliks, tā ir nesošā konstrukcija, bez kuras tik plata zāle šai ēkā nenoturētos.

Būvinženieriem pasūtīts atzinums par pārseguma stiprību, vai tā piemērota bibliotēkai.

Viss atkarīgs no tā, ko un cik daudz šai telpā gribēs izvietot, skaidro G. Ločmelis, jo atšķirīgu slodzi rada arhīvs ar plauktu pie plaukta un lasītava, apmeklētāju telpa.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.