liepajniekiem.lv
Pastaigas veidā tika rīkota publiskā apspriešana teritorijas lokālplānojumam starp Kaiju, Aldaru, Jelgavas ielu un Jauno ostmalu.
Atveram jaunu lappusi
Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis atgādināja būt uzmanīgiem ostas teritorijā.
“Ceru, ka pēc kādiem gadiem te vairs nekāda instruktāža nebūs nepieciešama, katrs pats varēs nākt un darīt, ko grib,” viņš teica.
“Mērķis ir teritoriju vērt vaļā publiskai piekļuvei.”
Ostas darbība lielākoties ir pārcēlusies uz brīvostu un citām teritorijām, arī Tirdzniecības kanāla Jaunliepājas pusi vēl izmantojošā “Norplast Piemare”, kurai nomas līguma termiņš beigsies 2028. gadā, tāpēc šai vietai ir jāmeklē cits lietojums.
Vecais bruģis un ostas celtņi, iespējams, šeit varētu palikt, lai saglabātu vietas smeķi.
Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš atzīmēja, ka atveram jaunu lappusi Jaunliepājas teritorijā.
“Zināmā mērā no jums būs atkarīgs, kādai šai teritorijai būt,”
pilsētas vadītājs aicināja katru paust savu viedokli.
Plānojuma teritorija ietver Jaunliepājas daļu 10,77 hektāru platībā starp Tramvaja tiltu un Vecajiem kapiem.
Atjaunojot vēsturisko ielu struktūru, tās savienotos ar kanālmalu un nodrošinātu piekļuvi plānotajai gājēju promenādei.
Esošā apbūve tiks sadalīta trīs jaunos kvartālos, kas daļēji atbilst ostmalas vēsturiskajai situācijai.
Līdzās kultūrvēsturiski vērtīgo ēku saglabāšanai un atjaunošanai būtu iespēja attīstīt arī jaunu apbūvi – daudzdzīvokļu mājas, biroju ēkas, tirdzniecības, pakalpojumu, kā arī tūrisma, atpūtas, sporta un kultūras iestādes.
“Katram gribētos zināt, kāds būs bruģītis un kur te būs soliņi, bet par to mēs šobrīd nerunājam,” uzsvēra Liepājas arhitekts Uģis Kaugurs.
“Tas, ko tagad gribam izdarīt, – izmainīt šīs vietas pielietojumu, dabūt to vaļā, lai var nākt cilvēki, un domāt par šo vietu citādi, nekā esam darījuši līdz šim.
Tas nozīmētu citādu krastmalu un citādu Jaunliepāju, kas šobrīd ir iespiesta starp dzelzceļu un ostas žogu.”

Līdzīgi pirms gadiem divdesmit sāka atvērt kanālmalu Vecliepājas pusē.
Lokālplānojums paredz piekļuvi krastmalai no Kaiju un Aldaru ielas gala, no Kroņu, Jelgavas un O. Kalpaka ielas.
Vēl daudz ko varēs precizēt, vēlāk izstrādājot tehniskos projektus.
Pirmie soļi visdrīzāk būs teritorijas atvēršana pie Kaiju ielas, lai šeit varētu piekļūt no Tramvaja tilta. Pēc tam varēs domāt par apbūvi.
Lai paliek klusais centrs
“Norplast Piemare” valdes loceklis Gatis Ginters pauda, ka šobrīd plānojumā iezīmētās gājēju zonas arī būšot jāsaglabā kā akmenī iekaltas, kas varētu apgrūtināt attīstītāju piesaisti.
“Divas no tām šķērso mūsu esošās ēkas, kas vēl vairāk apdraud visu to situāciju.
Risinājums varētu būt tāds, ka jūs procentuāli norādāt būvprojektā minimālā sastāvā, cik pieejām jābūt, bet neiezīmējot, jo tas ļoti ierobežos nākotnē kvartāla izbūvi un racionālu attīstību,” viņš teica.
U. Kaugurs iebilda, ka gājēju zonas neesot iekaltas un risinājumi varot būt dažādi.
“Jāskatās ne tikai bildīte, bet arī teksta daļa, un tur ir teikts, ka šie koridori tālāk ir precizējami,” papildināja lokālplānojuma izstrādātāja SIA “Metrum” pārstāve Māra Kalvāne.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus vēl varēs pieslīpēt pirms apstiprināšanas.
Arī Veco kapu teritorija ir rūpīgi apskatīta, tiek domāts par Liepājas vēsturē ievērojamu cilvēku piemiņas iemūžināšanu, bet kapsētas malas būtu attīstāmas kā parks.
Tiek apsvērta ideja O. Kalpaka ielas galā būvēt tiltiņu pāri Tirdzniecības kanālam.
Liepājas teātra aktieri Agnese Jēkabsone un Edgars Ozoliņš dzīvo Kaiju ielā.
“Es vēl nevaru saprast, vai mums kā jaunliepājniekiem tas būs labi vai slikti,”
teica Edgars.
Pirms trim gadiem pārcēlušies šurp ar domu, ka tas ir klusais centrs, tuvu teātrim, bet nu esot bažas, vai nekļūs par skaļo centru.
“Man patīk skats uz Vecliepāju, tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc iegādājāmies šeit īpašumu, jo tu esi vērotājs – ļoti tuvu tam burziņam, tomēr no malas,” pauda Agnese.
“Es ceru, ka abi krasti atšķirsies.
Ja tur cilvēki dzer alu, ēd frī un klausās dzīvo mūziku, tad es gribētu, lai šajā krastā ir apzaļumots, vieta ģimenēm, pastaigām un sportošanai.”
Skolotājs un fotogrāfs Jānis Rudzītis ir Ezerkrasta puika, bet Jaunliepājā dzīvo desmit gadus.
Viņš atgādināja savu dzīves vadmotīvu – senu indiāņu teicienu, ka mēs šo zemi nevis mantojam no senčiem, bet gan aizņemamies no bērniem.
Šī teritorija pati par sevi esot kolorīta un pelnījusi attīstību.
“Es šobrīd nedomāju egoistiski par sevi, kā varētu attīstīties piekraste vai ostas daļa, bet kāda tā būs vēl pēc desmit, divdesmit gadiem maniem bērniem un mazbērniem. Pilsētas tēvi ļoti skaisti pateica atslēgas vārdus – sākumā ideja, tad vārti tiks atslēgti. Pirmais solis ir sperts,” viņš atzina.
Uzziņai
Jaunliepājas kanālmalas lokālplānojums
- 28. augustā notiks publiskās apspriešanas sanāksme tiešsaistē (iepriekš reģistrējoties).
- Priekšlikumus un ierosinājumus var izteikt līdz 6. septembrim Liepājas būvvaldei vai portālā geolatvija.lv.
- Apstiprināšana plānota Liepājas domes decembra sēdē.
Avots: Liepājas pašvaldība

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.