Gan Valsts policija (VP), gan pašvaldības policija (PP) norāda, ka šādi rīkojas visu vecuma grupu gājēji.

Taču iedzīvotāji pauž uztraukumu, ka vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem ātrums un reakcija vairs nav kā jauniem, šādi rīkojoties, izraisa bīstamas situācijas gan sev, gan citiem satiksmes dalībniekiem. 

Nikniem skatieniem, lamājoties

“Pie tirgus, Siena ielā Liepājā, kur cilvēki šķērso ielu tam neparedzētā vietā, policija varētu biežāk novērot un uzmanīt,” pauž autoskolas braukšanas instruktors Mārtiņš Zauka.

Autovadītāji šo vietu sauc par Liepājas mūžīgo un neatrisināto problēmu.

“Siena ielā, kur gājēju pāreja (turklāt regulējama – aut.) ir tikpat kā blakus, steidzoties iet pāri cilvēki cienījamā vecumā, kuri, manuprāt, par laika trūkumu nevarētu sūdzēties,” viņš papildina.

“Mazi bērni un seniori, ja viņi ir uz ielas, ir neparedzami”

M. Zauka atgādina to, ko parasti māca autoskolās.

Arī iedzīvotāji “Kurzemes Vārdam” sūdzējušies, ka visbailīgākās situācijas gan Siena ielā, gan citviet izraisa vecāka gadagājuma cilvēki – viņi iet pāri ielai, kur satiksme ir intensīva, un šādi viņi traucē citiem satiksmes dalībniekiem.

“Pie tirgus, burtiski 10 metrus pirms gājēju pārejas, braucošām mašīnām raitā solī priekšā izmetas kundzes gados.

Un, kad mašīna ir apturēta, uzmetot niknu skatienu, lēni velkas pāri.

Bet, spriežot pēc raitā soļa, neizskatās, ka viņām būtu grūtības tikt 10 metrus tālāk līdz gājēju pārejai. Drīzāk tas tāds uzmanības trūkums un “gājējam taisnība” sindroms,” skarba ir autovadītāja Monika, kura padalās savos novērojumos.

“Interesanti, ka to dara pārsvarā sievietes gados, nevis vīrieši. Secinu, ka viņas šādi rīkojas, jo nepārzina ceļu satiksmes noteikumus un nekad nav bijušas pie stūres,” viņa pauž domas.

Instruktora viens no skaidrojumiem, kāpēc tieši šajā vietā vairumā gadījumu seniori pārgalvīgi šķērso ielu, ir tāds, ka tā atrodas starp veikalu “Maxima” un Pētertirgus izeju – viņi te saskata, ka ir izdevīgāk pāriet ielai taisni pāri.

“Veikals un tirgus ir tās vietas, kur seniori mēdz uzturēties,” piebilst M. Zauka.

“Tā ielu šķērsot – ir sodāma rīcība!”

viņš uzsver.

Situācijas šajās vietās var pieredzēt dažādas – luksoforā deg zaļā gaisma, gājējs, nākot no “Maximas”, iet pāri, taču pa labi – māja un līkums un nevar redzēt, vai tur nebrauc auto.

Savukārt Ilona bieži norausta plecus, ka vairākas reizes novērojusi vienu un to pašu – cilvēks bīstami šķērso ielu, taču, pārejot ielas otrajā pusē, aiziet gājēju pārejas virzienā.

Ja policija kādu laiku regulāri pieskatītu šo vietu, teiksim, sākumā kādu nedēļu pēc kārtas, problēma noteikti mazinātos: cilvēki mainītu savus paradumus – kaut vai ieraudzītu tikai to vien, ka tur stāv policija, jau mainītu domas par savu pārvietošanās maršrutu, pieļauj M. Zauka, paužot, ka šī problēma ir jārisina un šis bīstamais paradums šajā vietā būtu ar steigu jāmaina.

“Nevajag jau uzreiz sodīt, to var darīt, ja atkārto pārkāpumu, bet izskaidrot, parunāt ar cilvēku,”

norāda instruktors, paužot, ka šajā konkrētajā vietā preventīvi noteikti ir un būtu, ko darīt.

“Tas noteikti būtu daudz lētāk, nekā pēc tam segt ārstēšanās izdevumus par to, ja kāds šādā veidā gūtu traumas,” saka M. Zauka.

Ne instruktors, ne arī iedzīvotāji, kuri vērsās “Kurzemes Vārdā”, sūdzoties par situāciju tieši šajā vietā, braucot pa pilsētas centru regulāri, nav manījuši, ka šajā vietā gājēju rīcību kontrolētu likumsargi. Taču liels daudzums cilvēku ielu šeit neatļauti šķērso gadiem.

“Tantiņas Siena ielas vidū švitinās ar nūjām uz automašīnām, kuras nobremzējušas pirms viņām,”

savu piedzīvoto pastāsta Renāta.

Cita autovadītāja Alise redzējusi, ka ir šoferi, kas uztraukumā pat sakliedz uz šiem pārgalvjiem, kuri redz, ka brauc mašīna, tā ir jau tuvu, bet iziet priekšā braucošam auto. Šoferi pretim dabū rupju vārdu jūru.

Instruktors atzīst, ka ne tikai kursantiem māca, bet arī jebkuram autovadītājam šajā vietā jāpievērš uzmanība jau pa gabalu vairākiem apstākļiem un jāievēro piesardzība.

Liels pluss ir tas, ka tur uzlikta ātruma ierobežojuma zīme, ka jāsamazina ātrums uz 30 km/h.

Iespējams, tieši autovadītāju piesardzība un uzmanīga braukšana ļāvusi iztikt bez cietušajiem šajā vietā. Vismaz pēdējos divos gados Valsts policijā tieši šeit negadījumi nav reģistrēti.

Ielu šķērsošana tam neparedzētā vietā tiešām ir problēma, pēc saviem un kolēģu novērojumiem atzīst VP Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš.

Par vienu no problemātiskām vietām pilsētā arī viņš atzīst Siena ielu pie Pētertirgus.

“Nav saprotams cilvēku domu gājiens, jo turpat – pārdesmit metru attālumā – ir gājēju pāreja. Kāpēc tā ir jāriskē ar savu drošību un veselību?”

jautā I. Ukstiņš.

Ik pa laikam šajā vietā gan VP, gan PP darbinieki veicot profilaktisku darbu ar iedzīvotājiem, ir uzsākti arī administratīvā pārkāpuma procesi. Pārkāpēji neesot tikai seniori, bet arī citu vecuma grupu cilvēki.

Statistika pa cietušo gājēju vecuma grupām atsevišķi ne VP, ne PP netiek uzskaitīta un analizēta.

2022. gada pavasarī PP informēja, ka pastiprināti turpinās veikt regulārus preventīvos pasākumus, kuru ietvaros tiek uzraudzīta ceļu satiksmes noteikumu ievērošana, vēršot uzmanību drošai ceļa brauktuves šķērsošanai.

Toreiz PP informēja par vienu preventīvo pasākumu Siena ielā, kad tajā ir intensīva satiksme un gājējiem tas nebija šķērslis, lai pārkāptu ceļu satiksmes noteikumus.

Konkrētā lokācija tika uzraudzīta 30 minūtes, un šajā laikā uzsākti trīs administratīvā pārkāpuma procesi un novērsti 20 pārkāpumi par ielas šķērsošanu neatļautā vietā.

PP darbinieki, veicot pārrunas ar pārkāpējiem, noskaidroja, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc brauktuve netiek šķērsota pa gājēju pāreju, ir tas, ka tieši šajā neatļautajā vietā brauktuvi šķērsot esot visērtāk.

Taču novērojumi liecina, ka ielu šķērsojošie gājēji pēc tam tāpat paiet garām regulējamai gājēju pārejai.

PP policisti pēc preventīvā pasākuma secināja, ka vairums pārkāpēju savu vainu apzinās, taču to nenožēlo, norādot, ka tieši šeit vajag gājēju pāreju.

“Šī vieta tāpat kā daudzas citas pilsētā ir iekļauta ikdienā apsekojamo vietu sarakstā. Pašlaik īpašus preventīvus pasākumus neveicam – apsekojam vairākas reizes dienā, braucam uz izsaukumiem un rīkojamies, ja redz pārkāpumu,” pastāsta Liepājas PP pārstāve Elva Lubāne.

Liepājnieks Jānis norāda, ka minētajā vietā pie tirgus ir ļoti neērta gājēju pāreja.

“Ne riteņbraucēji, ne ar bērnu ratiņiem var normāli tikt pāri. Es domāju, ka ne jau cilvēki speciāli pārkāpj noteikumus, bet šajā gadījumā nav ērts gājēju pārejas izvietojums.”

Līdzīgās domās ir Sarmīte: “Pie Pētertirgus būtu jēdzīgi esošo pāreju nobīdīt pretī “Maximai”. Šķiet, šoferiem arī būtu ērtāk pārskatīt tikai Siena ielu, nevis vēl uzmanīt, kas nāk no E. Veidenbauma ielas.”

Pienākums pārliecināties par drošību

“Senioriem ir lēnāks ātrums nekā gados jaunākajiem, nav vairs tik laba reakcija. Viņi, šķērsojot ielu, tuvojoties automašīnai, ātrumu nepalielina, bet iet tādā gaitā, kā ir iesākuši, tādēļ nevar paspēt pāriet, pirms auto pietuvojies,” teic I. Ukstiņš.

Uz ielas, kur nav gājēju pārejas, tiek radītas bīstamas situācijas, un īpaši to veicina gados vecākie cilvēki, kuri  neizvērtē savas spējas pārkļūt pāri ielai. Steidzoties kļūst neuzmanīgi, tādēļ pakļauti traumu riskam.

Bieži seniori traumas gūst līdzsvara traucējumu, muskuļu vājuma un redzes traucējumu dēļ, savukārt kaulu trausluma dēļ viņiem ir lielāks risks gūt lūzumus, norāda traumatologi.

Turklāt šobrīd senioriem vēl jāņem vērā, ka traumu risku palielinās aukstākā laika un mainīgo laikapstākļu bieži radītie apgrūtinātie braukšanas apstākļi.

Taču bieži problēmas visu vecumu cilvēkiem ar ielas šķērsošanu ir arī uz pašām gājēju pārejām.

“Piemēram, arī jaunieši – kapuces uz galvām, austiņas ausīs – nepārliecinās par drošību uz pārejas.

Domā, ka gājēju pāreja ir priekšroka, ka tas dod atļauju to šķērsot, nedomājot ne par ko,”

norāda I. Ukstiņš.

“Pirms katras darbības uz ielas ir jābūt drošam, ka tas neradīs traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem un neizraisīs bīstamas situācijas.”

VP darbiniekiem satiksmē nākas saskarties arī ar autovadītājiem cienījamā vecumā.

“Izveidojas avārijas situācijas distances un intervāla neievērošanas dēļ, viņi tik labi vairs nenoreaģē – tam visam var būt smagas sekas. Ir arī gadījumi, kad nomirst pie stūres.”

Šoferiem pašiem būtu jāapzinās, vai vēl turpināt braukt tā, kā ir braucis, vai tomēr jāsaprot, ka no tā būtu jāatsakās. Te īpaši rūpīgi būtu jālemj ārstiem, kas izsniedz medicīniskās izziņas autovadītājiem.

Pa taisno – arī citviet

Lielākās problēmas ar ielu šķērsošanu tam neparedzētās vietās intensīvas satiksmes apstākļos autovadītāji novēro vēl citviet pilsētā.

Kur agrāk bijušas problēmas ar ielu bīstamu šķērsošanu, uzliktas barjeras (piemēram, Klaipēdas ielā, pie Līvas kapiem, pretim lielveikalam “XL Sala”).

Taču liepājnieki teic, ka ir gājēji, kuri atrod veidus, kā pārvarēt arī šos šķēršļus, lai tikai nebūtu jāmaina paradumi.

Liepājniece Olga bez problemātiskās vietas Siena ielā piekrīt vēl citiem autovadītājiem, ka var novērot neatļautu un reizēm bīstamu ielas šķērsošanu Lielajā ielā (pretim autobusu pieturām abās pusēs), kur papildu bīstamību rada tramvaja sliedes, un Rīgas ielas sākumā, pretim viesnīcai “Amrita” – kur situācija līdzīga kā Lielajā ielā.

“Pastāvīgi tur ir situācijas, kad cilvēki izskrien priekšā mašīnām,”

saka sieviete. Papildus viņa vēl piemin Raiņa ielu – pretim veikalam “Skandināvs”.

“Varētu teikt, ka situācija ir uzlabojusies Lielajā ielā, iepretim viesnīcai “Līva” un veikalam “Drogas”,” vērtē I. Ukstiņš.

M. Zauka ikdienas gaitās novērojis vēl vienu vietu, kur cilvēki regulāri šķērso ielu, kur gājējiem tas nebūtu jādara, jo līdzīgi kā Siena ielā gājēju pāreja ir pārredzamā attālumā. Tas ir pie veikala “XL Sala” Liedaga ielā.

Taču tur noteikumus ielas šķērsošanā pārkāpj dažādu vecumu cilvēki. Šo vietu kā problēmu raksturo arī Līva Ceda:

“Gājēji uziet pa pusei uz ielas un gaida, kur auto brauks!”

Vēl viena problemātiska vieta instruktora ieskatā ir Vītolu un Graudu ielas krustojums, kur gājēji pieņēmuši, ka viņiem ir priekšroka.

“Gājēju pārejas tur nav, bet viņi iziet priekšā mašīnām, lai gan vajadzētu apiet mašīnu pa aizmuguri,” norāda instruktors.

Savukārt Andris novērojis, ka Grīzupes ielā līdz pārejai pāris metru, bet vairums no autobusu pieturām iet pāri pa taisno.

“Un tā ir 90% gadījumu pilsētā pie autobusu pieturām. Tad, kad policija sāks strādāt un sodīt, varbūt kaut kas mainīsies,” viņš uzsver.

Viņam piekrīt Lauris:

“Gājējus arī jāsāk mācīt. Viņi iedomājušies, ka ir nemirstīgi un ka viņiem noteikumi nav jāievēro!”

Uldis pastāsta, ka, iznākot no Pētertirgus paviljona, daudzas sievietes gados skrien pāri arī Kuršu ielai.

“Uz tramvaju tak ir jāpaspēj! Ir bijuši gadījumi, kad omītes pat sāk aurot, jo netiek palaistas!” skarbi izsakās autovadītājs Uldis.

Šogad līdz 9. decembrim VP reģistrēti 23 ceļu satiksmes negadījumi, kad uzbraukts gājējiem – gan uz pārejām, gan šķērsojot ielu tam neparedzētā vietā.

Vairāki negadījumi notikuši O. Kalpaka, Brīvības, Lielajā (pēdējais 22. novembrī, kad uz pārejas notrieca seniori) un Cukura ielā.

Pa vienam negadījumam reģistrēts Matrožu, Avotu, Kungu, Katedrāles, Šķēdes, Siļķu, Ganību, Lazaretes, Ģenerāļa Baloža, Turaidas, Rīgas un Dzērves ielā.

Savukārt 2023. gadā Valsts policijā reģistrēti 30 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem.

Vairāki notikuši Krūmu, Liedaga, Klaipēdas, Ģenerāļa Baloža, Kungu, Lielajā un Brīvības ielā.

Pa vienam ceļu satiksmes negadījumam reģistrēts Piltenes, Grīzupes, Kārklu, Ganību, Sakņu, Strazdu, Ziemeļu, Ugāles, Pasta, Ventas, Zirņu un Uliha ielā, Kūrmājas prospektā un Kuršu laukumā.

“Negadījumi notikuši, ne tikai automašīnām, bet arī velosipēdistiem uzbraucot gājējiem. Vairumā negadījumu bijušas situācijas, kad cilvēki, izkāpjot no satiksmes autobusa, šķērso ielu no autobusa aizsega/aizmugures un neredz transportlīdzekli, bet šoferis – gājēju, un notiek sadursme,” stāsta VP pārstāve Madara Šeršņova.

Gājēju pāreja nav tikai svītriņas uz asfalta

Didzis Jēriņš, Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks

Es arī redzēju, kā vecāka sieviete nolamāja autovadītājus par to, ka viņai nedod ceļu Siena ielā pretī veikalam un tirgum. Tur nevar uzlikt barjeras, lai gājēji nevarētu iet pāri, jo abās pusēs ir iebrauktuves.

Vienīgi varētu nolikt policistu, lai soda par to, ka iet pāri neatļautā vietā. Bet, ja stāvēs policists, neviens neies.

Ja cilvēki grib droši šķērsot ielu, ir jāiet uz luksoforu, kuru var pārslēgt ar pogu.

Jāsaprot, ka par drošību jādomā pašiem, spilventiņus neviens apakšā nepaliks.

Šajā gājēju iecienītajā vietā nevar ierīkot gājēju pāreju. Tālā perspektīvā pāreju varētu izbūvēt pie K. Ukstiņa ielas, bet blakus 20 metru attālumā divas pārejas neliek, tas nav atbilstoši ne standartiem, ne saprātam.

Ja transportlīdzeklis izbrauc no vienas pārejas un tūlīt pārslēdzas luksofors, tā ir avārijas situācija, kļūst daudz bīstamāk, nekā tur ir pašlaik. Turklāt vēl pieturā autobuss aizsedz skatu.

Katru otro nedēļu domē sanāk Transporta infrastruktūras komisija. Tai var iesniegt priekšlikumus satiksmes organizācijas izmaiņām. Tos izskatām, reizēm ir nepieciešams ilgāks process, piemēram, jāveic ceļa audits.

Varam pieņemt lēmumu par jaunas gājēju pārejas izveidi pilsētā, taču jāsaprot, ka tā nav tikai strīpiņu uzkrāsošana uz asfalta,

bet komplekss risinājums, sākot ar apgaismojumu, barjerām, ja nepieciešams, ar luksoforu.

Nav tā, ka visus ierosinājumus noraidām, daudzus atbalstām. Tomēr tas nenozīmē, ka jau nākamajā dienā kāds iet un dara.

Ja vienkārši jānomaina ceļa zīmes vai jāuzkrāso dzeltenā apmale, tas notiek ātrāk, savukārt gājēju pāreja vai luksofora izveide ir jāprojektē, un tas aizņem daudz ilgāku laiku.

Reizēm arī finansējuma nav uzreiz nākamajā gadā.

Uzziņai

– Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām, bet, ja to nav, – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu.

Ja gājēja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu, iepriekš pārliecinoties, ka netuvojas transportlīdzekļi.

– Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.

– Par gājējiem noteikto pienākumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu gājējam no divām līdz sešām naudas soda vienībām (no 10 līdz 30 eiro).

Ceļu satiksmes likums un Ceļu satiksmes noteikumi

Es domāju tā: Vai bijušas bīstamas situācijas, šķērsojot ielu?

Sergejs Tihonovs – kapsētu pārzinis:

– Jā, bet, tā kā pats esmu autovadītājs nu jau ar 50 gadu stāžu, vienmēr cenšos vispirms nodibināt acu kontaktu. Ar gājēju, ja esmu pie stūres, vai braucēju, ja esmu gājējs.

Vieni no bīstamākajiem gājējiem tie, kas pāri ielai iet, nepaceļot acis no telefona. Ļoti bīstami uzvedas daļa riteņbraucēju, kuriem, šķiet, noteikumi neeksistē, kuri neaprēķina, ka apstāšanās prasīs laiku. Gājējam vienmēr vieglāk un ātrāk apstāties, nekā šoferim apturēt tonnām smagu mašīnu. 

Verners – strādā:

– Protams. Uz ceļa ne tās labākās situācijas veidojušās tad, kad daļa sieviešu kā autovadītājas uzskata – man viņām obligāti jādod priekšroka, jo viņas, lūk, ir sievietes. Bet noteikumi vienādi domāti abiem dzimumiem.

Bīstamas situācijas bijušas tad, kad mans suns pēkšņi izdomā pakakāt ceļa vidū, kad abi ejam pāri ielai. Tad ir veidojušies automašīnu sastrēgumi… Vēl skaidrs, ka mēs visi kļūsim vecāki, izklaidīgāki, lēnāki utt.

Madara Jansone – māmiņa:

– Nav gadījies, jo es vienmēr pārliecinos, ka automašīna apstājas, lai dotu man ceļu kā gājējai. Cik vien iespējams, ielu šķērsoju tajās vietās, kur ir gājējiem domātā pāreja.

Esmu arī autovadītāja, un bijušas situācijas, kad gājējs uzrodas nez no kurienes un metas pāri ielai. Negribas aizvainot, bet pārsvarā tā rīkojas veci cilvēki. Viņi droši vien neapzinās, ka braucošu automašīnu nevar ātri apstādināt.

Ingrīda Klapare – strādā:

– Man tā nav bijis, ka šoferis tīšu prātu brauktu virsū kā gājējai. Pati cenšos ievērot noteikumus, jo reiz mani aizturēja policists, kad gāju pāri ielai pie sarkanās gaismas. Bija ļoti acīgs policists! Es laikam vairāk ievēroju tos gājējus, kas visu uz ielas dara pareizi, jo pati tā rīkojos.

Tas gan, ka jāuzmanās no gājējiem senioriem. Lielai daļai viņu patīk ielu šķērsot, kad un kur ienāk prātā. Varbūt tāpēc, ka kājiņas vājas, grūti paiet.

Ritvars Klapars – valmierietis:

– Kā gājējs vienmēr esmu uzmanīgs, jo esmu arī autovadītājs. Vēroju visapkārt, kad jāšķērso iela. Gribu būt pārliecināts, ka autovadītājs mani redz un ir gatavs apstāties. Ja nelaiž, tad pāri neeju.

Kā šoferis bieži piedzīvoju, ka daļa gājēju pa pāreju, šķiet, speciāli velkas lēni. Vispār no gājējiem ļoti jāuzmanās… It sevišķi tumsā un ja viņi šķērso divvirzienu ielu.