liepajniekiem.lv
Viņu meitas un citi tuvinieki pārim bija sagādājuši pārsteigumu – svētku brīdi viņu laulību reģistrācijas vietā. Viņi savu tuvo un mīļo klātbūtnē solīja turpināt iesākto mīlestības ceļu.
Cienījamas mīlestības apliecinājums
“Mammai un tētim ļoti patīk būt cilvēkos, viņi ir pelnījuši savā svētku reizē būt mūsu uzmanības centrā. Turklāt dubulta svētku reize – gan laulību ēka, gan arī vecāki savā kopdzīvē ir vienaudži,” par ieceri sarīkot vecākiem īpašu brīdi stāstīja viņu meita Inga Treimane.
“Mums tikai pateica, ka jābūt gataviem un jāļaujas tam, kas notiks. Patiešām negaidīts pārsteigums!”
portālam par tuvinieku sagādāto prieku svētku dienā sacīja Aina un Vilards.
Kas ir tik ilgu attiecību noslēpums? “Saticība!” uzsver Vilards. “Būt kopā priekos un bēdās. Un labāk rūgta patiesība nekā salti meli. Nevajag melot!” uzsver Aina.
Viņi pirms 50 gadiem salaulājās tieši sestdienā, 15. novembrī, – sanāk, ka arī jubilejas gadā sakritusi laulību diena.
Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Indra Štāle uzrunā laulātajam pārim uzsvēra, ka 1975. gada novembrī Aina un Vilards bijuši vieni no pirmajiem, kuri salaulāti jaunajā nodaļas ēkā.
Savukārt tagad, kad Aina un Vilards atzīmē 50 gadus laulībā, viņu Zelta kāzas bija pirmās, ko atzīmēja Dzimtsarakstu nodaļas ēkā pēc tās pusgadsimta jubilejas sasniegšanas.
“50 gadi laulībā ir uzticības un krietnuma simbols, cienījamas mīlestības apliecinājums ne vien pašiem, bet arī tuviniekiem,”
viņiem sacīja I. Štāle, atzīdamās, ka, vadot Zelta kāzu ceremonijas, ir satraukta.
Šogad Liepājā šīs bija devītās pieteiktās Zelta kāzas, taču I. Štāle sarunā ar portālu piebilda, ka pārus piesaka arī 40 gadu jeb Rubīna kāzu atzīmēšanai, kā arī 60 gadu jeb Dimanta kāzu svinīgajam mirklim laulību vietā.
Vilards lielāko dzīves daļu strādājis ātrajā palīdzībā par operatīvā transporta vadītāju, bet Aina – Vecliepājas primārās veselības aprūpes centrā par saimniecības māsu, kur tikusi uzskatīta par poliklīnikas labo gariņu.
Aina un Vilards, kuriem pašiem tagad ir pāri 70 gadiem, izaudzinājuši divas meitas – Anitu un Ingu, ar kurām zelta pāris ļoti lepojas.
No jaunākās meitas Ingas un viņas vīra Uģa pāris ticis pie divām mazmeitām – Anželikas un Madaras. Savukārt Anželika ar savu vīru Edgaru parūpējušies, lai Vilards un Aina būtu vecvecāku godā – viņiem prieku dod mazmazbērniņi Marta un Emīls.
Tās ir ļoti retas reizes un saviļņojošu apbrīnu izraisošs moments, kad Zelta kāzās pārim līdzās var būt abi vedēji jeb liecinieki, kuri bija kopā ar viņiem jaunās ģimenes pirmajā dzīves dienā, tā arī visas dzīves garumā. Šāds prieks un laime tikusi arī Ainai un Vilardam.
Viņu vedēji – Alma un Ēriks Buči – vienmēr bijuši blakus savam ievedamajam pārim – kā jau ierasts, kad vieno radu būšana. Alma ir Vilarda māsīca.
“Mēs jau trešo reizi esam kopā ar viņiem kāzās.
Pirmo reizi 1975. gada 15. novembrī, otro reizi bijām šādā pašā pasākumā viņu Sudraba kāzās, un šī ir trešā reize. Toreiz, kad viņi precējās, mēs paši bijām jauni. Protams, šodien arī bija satraukums. Tagad viņi svin savus 50 kopā, mēs savus jau esam nosvinējuši. Labi, ka varam nodzīvot tik ilgi kopā. Mēs laulībā esam 57 gadus,” saka vedējmāte.

Viņu laulības stāžs tuvojas Dimanta kāzām. “Dievs dos veselību…!” optimistiski ar smaidu saka Alma. “Man Dzimtsarakstu nodaļas telpas palikušas atmiņā tieši tādas kā tagad,” teic vedējmāte.
Glabā pilsētas stāstu
Lai arī nekādas vērienīgas publiskas svinības ar daudziem viesiem netika rīkotas, Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki savas darbavietas jubileju atzīmējuši kolektīva iekšienē, kā arī uzaicinot ciemos tuvākus un tālākus kolēģus.
Tāpat ar sveicieniem un laba vēlējumiem ciemos bijusi Liepājas domes vadība.
Priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš pateicas nodaļas komandai par profesionalitāti, atbildību un cilvēcīgu siltumu, ar kādu ik dienu te uzņem liepājniekus.
“Jūsu darbs ir kluss, bet ļoti nozīmīgs – tas savieno cilvēkus un glabā mūsu pilsētas stāstu,”
raksta domes priekšsēdētājs sociālajā medijā “Facebook”.
Piecdesmit gadu laikā Dzimtsarakstu nodaļas ēkā reģistrētas 36 814 laulības (40 gadu dzimšanas dienā to bija 32 354, pēdējo 10 gadu laikā – 4460).
Savukārt pusgadsimta garumā Lielajā ielā 1a darbinieki reģistrējuši 56 042 jaundzimušos (40 gadu jubilejā to bija 49 091, pēdējo 10 gadu laikā – 6951).
Dzimtsarakstu nodaļas namu ekspluatācijā nodeva 1975. gadā, pirmā laulību ceremonija šajā ēkā notika 1. novembrī, kad tikko atklātajās telpās pirmos salaulāja Valdi un Silviju Kusiņus.
Pirms tam Liepājā vieta, kur reģistrēt laulības, bijusi Graudu ielā, savukārt toreizējā Liepājas rajona Dzimtsarakstu nodaļa atradusies ēkā Jūrmalas un K. Valdemāra ielas krustojumā.
Dzimtsarakstu nodaļa pēdējā desmitgadē piedzīvojusi vairākus tehniskus un arī mākslinieciskus sakārtošanas darbus gan no ārpuses, gan arī iekštelpās.
Piemēram, viens no būtiskākajiem, kas jāmin, ticis atjaunots apšuvums no alumīnija un cinka, lai tādējādi saglabātu tik pazīstamo Lielās ielas 1.a nama fasādes dekoratīvo noformējumu.
Uzziņai
– Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas ēka – savienojošā būve starp 1966. gadā uzbūvēto deviņstāvu dzīvojamo namu Lielajā ielā 1 un vēsturisko ēku Lielajā ielā 3 – sākotnēji bija plānota citiem mērķiem, bet Liepājas vadība vēlāk lēma šo ēku pārveidot par Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļu.
– Ēkas Lielajā ielā 1a galvenais arhitekts bija Māris Gundars (1936–2000). Nama tapšanas komandā bija arī arhitekts Aivars Bērziņš, interjeriste Zane Gundare, mākslinieki Jānis Krievs, Agris Butelis, Gunta Strauta un Arvīds Bagāts.
– 2006. gadā Liepājas Dzimtsarakstu nodaļa atzīmēja 85 pastāvēšanas gadus, rakstīja “Kurzemes Vārds”. Tas nozīmē, ka nākamgad, 2026. gadā, būs 105 gadi, kopš Liepājā var reģistrēt dzimušos, mirušos un slēgt laulības.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.