liepajniekiem.lv
Paredzēts 80 namiem
Upeņu, Magoņu, Pureņu, Zemeņu, Aveņu, Smilgu, Pieneņu, Pelašķu, Aroniju un Ķiršu iela atrodas teritorijā starp Brīvības, Grīzupes un Slimnīcas ielu.
Saskaņā ar pilsētas teritorijas plānojumu te paredzēta savrupmāju apbūve. Tā jau notiek un strauji vēršas plašumā.
Pagājušajā gadā izbūvēja un satiksmei atvēra Upeņu ielu, kas līdz būvdarbu sākumam pagājušā gada jūnijā bija tikai iezīmēta kartē.
Liepājas pašvaldībā pastāsta, ka dzīvojamo rajonu attīsta jeb būvējas gan privātās, gan juridiskās personas.
Pēc sludinājumu portālā SS.com redzamajiem aktīvajiem sludinājumiem, šobrīd pārdošanā vai rezervācijai ir vairākas mājas.
Piemēram, Zemeņu un Upeņu ielā – trīs nami cenā no 260 līdz 295 tūkstošiem, namu platības – starp 100 un 200 kvadrātmetriem.
Pārdevējs – nekustamo īpašumu aģentūra “Tribus”.
Sludinājuma aprakstā teikts, ka koka karkasa māja būvēta pēc labākajiem skandināvu māju būvēšanas principiem.
Visā mājā ir ierīkotas siltās grīdas. Apkure darbojas ar elektrisko gaisa-ūdens siltumsūkni.
Pārdevējs piedāvā palīdzēt nokārtot hipotekāro kredītu.
Augusta beigās notika detālplānojuma Slimnīcas ielā 22 sabiedriskā apspriešana. Tajā pašvaldība norādīja, ka
pieprasījums pēc brīviem mājokļiem aug, mājas būvniecība, pat paņemot kredītu, daudziem ir labāks un ātrāks risinājums nekā dabūt dzīvokli.
Zemesgabala platība ir 16 hektāri, detālplānojums paredz, ka teritoriju sadala 95 atsevišķās zemes vienībās, no kurām 76 ir paredzētas savrupmājām, četras – mazstāvu daudzdzīvokļu ēkām, piecas – publiskajai ārtelpai, bet 11 – ielu izbūvei.
Detālplānojumu izstrādāja “Grupas 93” speciālisti.
Viena no problēmām, kas jārisina, ir slapjums, ko rada augstie gruntsūdeņi, tādēļ būtiskākais, par ko jādomā, ir meliorācijas izbūve, ūdens savākšanas risinājumi.
Bet jārēķinās, ka tajā vietā pavisam sauss nekad nebūs, jo vietas reljefs ir zemāks,
norāda “Grupas 93” pārstāvis Ronalds Krūmiņš.
Sabiedriskajā apspriešanā dalībnieki arī norādīja, ka nākotnē būs jādomā par satiksmes drošības uzlabošanas risinājumiem, jo auto intensitāte šajā rajonā augs.
Līdums nolīsts, un paši sev drošība
“Ņemot vērā, ka notiek būvniecība, vai mums ir jāuztraucas, ka arī šo teritoriju varētu ar laiku pārņemt?” sabiedriskajā apspriešanā uzdeva jautājumu mazdārziņu apsaimniekošanas biedrības “Grīzupes Zieds” pārstāve.
Pilsētas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs uzsvēra, ka plānojumā teritorija Grīzupes 74 ir paredzēta kā mazdārziņi un nekādas izmaiņas nav iecerētas.
Ja pirms vairāk nekā 20 gadiem mazdārziņi sabiedrībā šķituši kā ne pārāk labs mantojums no padomju laikiem, tad tagad tie kļuvuši pieprasīti un veidojas pavisam jaunā kvalitātē, vērtē pašvaldības pārstāvji.
Līdz ar apbūves teritorijas apskati portāls iegriežas mazdārziņu teritorijā Grīzupes ielā 74.
Ir darbadienas vidus, bet tiem, kuri no saviem maizes darbiem brīvi, rosās dārziņos, bet tādu todien nav daudz.
Skatam paveras tiešām pārsteidzoši un kontrastējoši skati – ko var paveikt cilvēku apņēmība, roku darbs un laiks.
Viena no mazdārziņu saimniecēm, ko sastopam uz vietas, pastāsta, ka uz savu zemīti nāk katru dienu.
“Dabūju pirms gandrīz gada! Te, kur ir manējais dārziņš, – gruži, sabrukusi, sapuvusi būda te bija! Baigā miskaste, mežs, krūmi! Faktiski – līdums ir nolīsts, lai izskatītos, kā ir tagad!”
atzīst sastaptā mazdārziņa saimniece.
“Domāju – ko lai šeit sāk pa priekšu darīt?! Veselu mēnesi vācu ārā atstāto, likām iekšā lielajā konteinerā. Te bija ļoti daudz jāizdara un vēl jādara!”
Sieviete uzsver, ka kaimiņi lieliski, cits citam iet palīgā.
“Vajag to zemi, svaigu gaisu, būt pie dabas – pēc darba relaksēties! Dārzeņus izaudzēt, puķes – skaistumu arī gribas!” saka mazdārziņa saimniece, kura parāda un palepojas ar savu pirmās sezonas veikumu.
Doma te vēl uzsliet siltumnīcu un mazu namiņu.
Mazdārziņu teritorijā darbojas biedrība “Grīzupes Zieds”, kas dibināta 2023. gada 11. oktobrī. “Pirms tam bija cits apsaimniekotājs, bet nejutām pretimnākšanu, bija švaks kontakts,” saka biedrības valdes priekšsēdētāja Linda Auziņa.
Sākusi aktīvāk rosīties, un nu jau biedrībā ir vairāk nekā 50 nomnieki. “Ieskaitot viņu ģimenes, kopā tie ir kādi 200 cilvēki,” pauž L. Auziņa.
Liela daļa zemes nomnieku ir gados jaunas ģimenes un ar bērniem, kuri vēlas savu vietu, kur darboties.
“Katrs nāk ar savu domu. Bet primāri paredzēts kultūraugu audzēšanai – dārzeņi, augļukoki un krūmi, ceļ siltumnīcas,”
teic L. Auziņa.
Nomnieki savos gabaliņos ierīko arī atpūtas zonu vai vietu, taču šeit jāņem vērā pašvaldības un Ministru kabineta noteikumi.
Nekustamā īpašuma pārvaldes speciāliste zemes nomas jautājumos Iveta Gulbe piezīmē, ka mazdārziņā drīkst izvietot dārza mājiņas (ne lielākas par 25 m2), tās var būt arī nojumes, siltumnīcas. No krūmiem un brikšņiem drīkst attīrīt, bet lielāku koku nociršanai vajag atļauju.
Cilvēku ieguldījums un paveiktais ir neticams, slavē I. Gulbe.
“Mazdārziņa iekopšana bija sen nepiepildīts sapnis, kuru nu, pateicoties Liepājas domei un biedrībai, izdevies piepildīt.
Mazdārziņā audzējam gan dārzeņus un garšaugus, gan puķes, sastādītas ābeles un ķirši. Īpaša vieta ir ģimenes pusdienu galdam, jo itin bieži mazdārziņā tiek ieturētas maltītes ar vecākiem, ar māsas un brāļa ģimeni.
Mazdārziņš mūsu bērniem dod iespēju redzēt izaugam tomātus, gurķus un citus dārzeņus, kā arī iepazīt kukaiņus un vardes,” stāsta Inga, kura mazdārziņu no pagājušā gada iekopusi kopā ar dzīvesbiedru Robertu.
“Grīzupes Zieds” vēlas attīstīties, taču tālākie plāni ir tikai uz biedrības pašas pleciem.
“Lai aizaugušas teritorijas uztaisītu par pievilcīgām, sakoptām, tas ir milzu darbs, kas cilvēkiem jāiegulda. Nav jau viss gatavs uzreiz.
Teritorijas, ja nav koptas, apsaimniekotas, aizaug, citi izmanto situāciju un piemētā ar atkritumiem – vietām izveidojušies mazie gružu poligoni! Cilvēki nomā tehniku, paņem papildu darbaspēku, pērk augsni.
Taču, kad cilvēks ir izlēmis ņemt mazdārziņu, piedāvājam iespējas, vispirms parādām plānoto teritoriju. Svarīgākais ir pēc redzētā apzināties, vai to spēs. Nevar vienkārši tāpat paņemt, ir jāsaprot tā vieta un vai tur gribēs darboties, apzinoties darbu apjomu,” uzsver L. Auziņa.
Biedrība aicina savā pulkā pievienoties jaunus nomniekus.
Viena no tradīcijām biedrībā ir talkas diena. Tā notiek tajā pašā dienā aprīlī, kad Latvijas talka.
“Sakopjam ne vien savas, bet arī koplietošanas teritorijas, piemēram, ceļu, izzāģējam krūmus, pačalojam un zupu vārām. Iepazīstamies viens ar otru, ar jaunajiem kaimiņiem, kādi arvien rodas.
Divas reizes gadā – rudenī un pavasarī – uzrīkoju sapulces.
Mums ir savs uzkrājuma budžets, ko veidojam kopīgi, un arī kopīgi domājam, kā to izlietot,” uzsver L. Auziņa.
“Grīzupes Zieds” ļoti vēlētos, lai labākā stāvoklī būtu piebraucamais ceļš, ir idejas, ko vēlētos attīstīt ar piedalīšanos projektu konkursos.
Tā kā teritorijas kļūst arvien pievilcīgākas, cilvēki veic lielus ieguldījumus. Kā rūpēties par drošību, pasargāt sevi un mazdārziņu teritorijas?
L. Auziņa piebilst: tā kā mazdārziņu teritorijā kāds vienmēr ir, paši biedri esot drošība.
“No malas nenāk, nav novērots, ka sirotu. Lielākie kaitnieki mēdz būt dzīvnieki un putni, kuri nogaršo izaudzēto. Teritorijā ir videonovērošana. Plānojam uzlikt paziņojuma dēli (norādes zīmes), kas vēstīs, ka šeit ir biedrība.”
Uzziņai
Mazdārziņa nomas maksa ir 1,5% no kadastrālās vērtības (jeb 0,43 eiro par 1 m2) plus nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% no kadastrālās vērtības.
Avots: Liepājas pašvaldība
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
