Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5,575 miljoni eiro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 4,675 miljoni eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 693 360 eiro, bet valsts budžeta līdzekļi – 206 250 eiro.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas, skaidro “LNK Industries” pārstāvji.

Pēc projekta ieceres, 60 gadu laikā krasta līnijas pieaugumam pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām jābūt pieciem metriem.

Objekta pasūtītājs ir Liepājas pašvaldība, būvnieks “LNK Industries”, projektu izstrādāja SIA “HT-Konsaltings”.

Patlaban ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri. Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam. 

Kompānijā norāda, ka jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti – kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir  būtiski pieaudzis.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā.

Atbilstoši ekspertu vērtējumam,

neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

Krasta tiešās noskalošanas zonas rašanos un attīstību objektīvi nosaka Baltijas jūrā izbūvētie Liepājas ostas moli. Šī zona sākas no Liepājas ostas hidrotehniskajām būvēm (moliem) un turpinās vairāk nekā 10 kilometrus uz ziemeļiem.

Piekrastes posmā starp fortifikācijas būvju drupām, kā arī aiz tām, pastiprināti izpaužas krasta erozijas procesi un aktīvā noskalošanas josla ir sasniegusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, memoriāla, kā arī kapu teritoriju.

Atbilstoši pētījumiem, kā arī ņemot vērā starptautisko pieredzi, būnu būvniecība ir labi apgūts krasta aizsardzības paņēmiens un balstoties uz matemātiskās modelēšanas un jutīguma analīzes rezultātiem, par efektīvāko krasta teritorijas aizsardzībai pret eroziju Liepājas kāpām tika izvēlēta būnas būvniecība.

Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Attīstības pārvaldes Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja Ieva Dejus skaidro, ka krasta erozijas procesa rezultātā vislielāko risku rada iespējamā avārija vētras laikā, kad jūra radītu bojājumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehniskajām būvēm. Šo avāriju seku, kas ietvertu arī plašu vides piesārņojumu, likvidēšanai būtu nepieciešamas ļoti būtiskas investīcijas un relatīvi garš laika periods. Iespējams, pat notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības apstāšanās, kas būtu pielīdzināms katastrofai Liepājas pilsētā.

Tādēļ, lai pasargātu krastu ilgtermiņā, bija nepieciešams neatliekami veikt tādus pasākumus, kas pilnībā apturētu piekrastes erozijas procesus, rezultējoties šiem erozijas procesiem ar lēmumu par Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta īstenošanu – būnas izbūvi Baltijas jūrā, skaidro Dejus.

Būnas būvniecība sākās jau 2018.gadā, taču darbi tika apturēti, pamatojoties uz nepieciešamību veikt precizējumus būnas konstrukcijas tehniskajos risinājumos. 2019.gadā būvprojekts tika pārstrādāts, un būnas izbūve tika sadalīta divās kārtās.

Sākotnējais risinājums paredzēja izbūvēt 500 metru garu būnu, taču pēc izmaiņām būvprojektā un ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ pašvaldība pieņēma lēmumu izbūvēt tikai pirmo kārtu jeb 225 metrus.

Projektējot būnu tika ņemti vērā biežākie vēja virzieni, kas ir šajā reģionā, kā arī straumes virzieni. Liepājas piekrastē, kur top būna, smilšu migrācija vērojama no dienvidiem un ziemeļu pusi.

Kopējā būvniecības ietekmes zona ir piekrastes josla apmēram piecu kilometru garumā, kurā ietilpst erozijas novēršanas pasākumu rezultātā aizsargātā teritorija uz dienvidiem no aizsargbūves, ieskaitot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, memoriāla un kapu teritorijas, kā arī teritorija apmēram divu kilometru garumā uz ziemeļiem no aizsardzības zonas, kurā pēc būnas izbūves paredzama krasta noskalojumu turpināšanās.

“LNK Industries” pārstāvis, būnas projekta vadītājs Dmitrijs Šuškevičs informē, ka kopumā būvdarbi norit pēc plāna, bet tie ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, jo nevar strādāt dienās, kad jūra viļņojas.

Šuškevičs piebilst, ka šā gada sākumā līdz ar karadarbību Ukrainā radās lieli izaicinājumi ar granīta piegādēm no Zviedrijas saistībā ar kravas kuģu nepieejamību, bet izdevies atrisināt arī šīs grūtības.

Liepājas būna ir līnijbūve ar trapecveida profilu, tās kopējais garums 225 metri, tostarp jūras daļa ir 177 metri. Platums un augstums ir mainīgi, atkarībā no jūras dabīgiem dziļumiem. Būnas ķermeņa kodols veidots no ģeotekstila caurulēm, kuru diametrs ir divi un trīs metri. Caurules tiek piepildītas ar smiltīm. 

Būnas pamatnē ir ģeotekstila slānis, pa ārējo perimetru būnu no viļņošanās un ledus aizsargā ar granīta akmeņiem, kuru diametrs ir 0,7-0,9 metri, kas tiek piegādāti uz Liepāju no Zviedrijas. Kopumā būs nepieciešamas 10 000 tonnu granīta. 

Būnas platums augšpusē būs pieci metri, bet pamatā – 32 metri. Būnas tālākajā daļā 75 metru garumā būs arī zemē iedzītas rievsienas un 7,2 tonnas smagi betona kubi, kuru šķautne ir 1,45 metru garumā. Šie kubi, kopskaitā 1919, būs novietoti apmēram četru metru augstumā virs jūras līmeņa. Kubi tika izgatavoti speciāli būnas būvniecībai, ziemas laikā turpat Liepājā.

Būna stiepsies līdz vietai, kur ūdens dziļums būs trīs metri. Būnas galā tiks uzstādīta arī signāluguns.

Pēc konstrukcijas risinājuma un materiālu ilgmūžības būnas kalpošanas laiks ir ne mazāks kā 60 gadu, ja tiek ievērota pareiza būnas tehniskā ekspluatācija.

“LNK Industries” 2020.gadā strādāja ar 68,731 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 23,5% mazāk nekā 2019.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 34,7% un bija 4,454 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publicēti.

“LNK Industries” reģistrēta 2005.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 272 411 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Vadims Milovs.