liepajniekiem.lv
Arī skārnī valda tāds aukstums, ka dārzeņi un augļi bojājas, bet pārdevēji strādā satuntuļojušies, nosalušiem pirkstiem un deguniem.
Sals aizdzinis tirgotājus
Vakar tirgus laukumā lauksaimniecības produkcija – tikai vienā vietā. Vērgales pagastā izaugušo un pārstrādāto tirgoja māsīcas – Indra Sileniece un Ināra Opincāne.
Viņas pastāstīja, ka ābolu pārdevēji pazuduši līdz ar salu, esot tikai vēl viens pārdevējs blakus ar medu, kā arī iepretim pie veikaliņa tirgo ārpusē noliktas vistu olas.
“Būtībā var teikt, ka esam vienīgās.
Pircēju nav tik daudz kā siltā laikā, taču pienāk un skatās, ko tirgojam. Mums ir produkcija, kas šajā laikā pieprasīta, jo cilvēki slimo un meklē produktus, kas palīdz atveseļoties, stiprina imunitāti,” Ināra raksturoja piedāvājumu.
Medus, dažādi augļu un ogu sīrupi, dzērvenes, mārrutki u.c. Medus esot no citiem biteniekiem, bet pārējā produkcija ir māsīcu izaudzēta, ievākta, pārstrādāta.
“Pašas gatavojam, pašas arī pārdodam, ir sava zemīte, kurā visu izaudzējam,”
teica Indra.
“Es esmu Pētertirgū regulāra tirgotāja – ik gadu no septembra līdz maija sākumam, bet pēc tam strādāju mājās. Tad šeit tirgojas Ināra ar ogām, kas ir gan no dārza, gan mežiem.”
Ināra piebilda, ka Vērgales pagasts bagāts ar mežiem, tā ka dabas veltes tālu nav jāmeklē.
“Pirms 20 gadiem šeit tirgoties iesāka tēvs ar šo produkciju (ar smiltsērkšķu sulām tirgū bijām paši pirmie), un es turpinu vietā, ko viņš aizņēma,” Indra teica.
Par tirgusvietu zem diviem lietussargiem pirmajā rindā īre kopā ar rezervāciju izmaksā 400 eiro mēnesī.
Viņām šobrīd galds ir burciņu pilns. Vai tiešām uznākušais padsmit grādu aukstums nesabojā nevienu?
“Sulas ir apsegtas vai nonestas pagrabā, bet sīrupam, marinējumiem, medum sals nekaitē,” viņas teica, ka pašas sasildās ar siltu dzērienu, kas līdzi termosā.
“Galvenais – kājās kārtīgi zābaki, vilnas zeķes, un tad jau viss ir kārtībā.”
Skārnī – 1,5 grādi
Ziemas sals jūtams arī skārnī, kas gan ir tirdzniecības vieta ēkā. “Mēs jau gribējām uzaicināt raidījumu “Bez tabu”, lai atbrauc un uzfilmē, kādos apstākļos strādājam.
Situācija ir briesmīga, šeit gaisa temperatūra ir ap nulli,”
stāstīja kāda pārdevēja, kura nevēlējās, ka portālā min viņas vārdu.
Arī citas uzrunātās sievietes gan izteicās labprāt, bet gribēja palikt anonīmas.
Uz jautājumu, vai ir teikušas tirgus vadītājai par darba apstākļiem, visas atmeta ar roku: “Kad teicām, ko darīsim, kad ārā būs solītais 30 grādu sals, viņa atbildēja: nu, tad mēs te visi nosalsim.”
Vēl šobrīd ūdens krānos nav aizsalis, bet lēnām sals ēkā ienākot, un nevar zināt, kā būs tālāk.
“Šogad ziema aukstāka nekā iepriekšējos gados, tāpēc arī ir tik auksti iekšā. Kad ārā siltāks, tad jau nekas, var paciest,
bet tagad mēs satuntuļojamies, citādi nevar,” stāstīja pārdevēja.
“Grīda tik auksta, ka nopirku tepiķīti, uz kura stāvēt, lai nesaltu kājas. Virs visām ārdurvīm ir kondicionētājs, un ieslēgti tie pūstu siltu gaisu, taču netiek darbināti. Ledusskapī ir 3,2 grādi – siltāks nekā šeit gaiss.”
Vakar tā arī bija – termometrs skārņa vidū rādīja 1,5 grādus.
Augļu un dārzeņu pārdevēja atzina, ka uztraukums ir par visu produkciju: “Gurķus vienā dienā izliku, un visi vienkārši sapuva, tie ir jātur zem letes. Pircēji prasa – kur ir gurķi, un tad es ceļu ārā. Šorīt izmetu lapu salātus, jo bija sabojājušies, un – kādi ir pārējie zaļumi, kad iekšā temperatūra viens grāds?…
Produkcija jau nemaksā kapeikas, zaudējumi ir jūtami. Vai nu jānoceno, vai jāizmet, bet man taču ir jāietirgo nauda, jānopelna, bet reāli es to nevaru.”
Arī zemenes nevar izlikt, tās tur sasegtas zem galda. Pircēji, kuri zina, ka tādas ir, jautājot pēc tām, bet lielākā daļa tā arī neuzzina, jo neierauga.
“Man nekad dzīvē rokas nav tā sapampušas kā tagad aiz aukstuma. Saprotu, ka nevar telpu piekurināt, bet šeit jau nav nekāda siltuma avota. Garas stundas strādāt tādos apstākļos ir grūti, nemaz nerunājot par to, kādi mēs izskatāmies, saģērbušies kārtām kā sīpoli.
Esam rūdīti un izturēsim, bet normāli nav,”
pārdevēja berzēja plaukstas vienu pret otru.
“Kad ir vairāk pircēju un aktīvāk jākustas, tad nav nekādas vainas, bet, kad jāstāv, tad salst. Tā ir gadu gadiem, nekas nemainās, bet neko jau nevar darīt, kādi apstākļi ir, tādos jāstrādā,” sieviete, kas tirgojās netālu no ārdurvīm, teica, ka no aukstās gaisa plūsmas viņu pasargā starpsiena starp stendiem.
Taču ārpus tirgošanās vietas gan stipri jūtama aukstā gaisa plūsma, kas ienāk no āra līdz ar tirgus apmeklētājiem. Durvis veras nepārtraukti.
Portāls jautāja Liepājas Pētertirgus direktorei Vinetai Priedniecei komentāru par gaisa temperatūru skārnī.
Viņa atbildēja:
“Šī ir vēsturiska atvērtā tipa ēka ar ļoti augstiem griestiem, tai nav stacionāras apsildīšanas sistēmas un iekārtas; kā vasarā ir karsts, tā ziemā – auksts.
Tas tā ir jau kopš pirmajām tirgus pastāvēšanas dienām. Iekštelpu temperatūru ietekmē laika apstākļi laukā. Virs ieejas durvīm ir gaisa aizkari, kuri aptur aukstā gaisa ieplūšanu telpās. Diemžēl pie intensīvas cilvēku plūsmas šie aizkari nedod nekādu siltuma efektu tik lielai paviljona platībai. Tiek meklēti risinājumi ar pārvietojamiem gaisa pūtējiem, kurus var iznomāt, lai normalizētu temperatūru.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
