Noticis tas, kas jau bija paredzams, – pārdošanā izliktais zemes gabals ir nopirkts, un nu teritorija ir jāatbrīvo.

Vakar liepajniekiem.lv šeit rosāmies sastapa biedrības “Radi vidi pats” pārstāvjus Aleksandru Vabeli, Kristīni Jonovu un Ievu Ignatovu.

“Strādājam kopš pirmdienas,” stāsta Aleksandrs. “Izjaucam dobes, dedzinām to, kas nav izmantojams.”

Talcinieki arī izrok daudzgadīgos augus – miķelītes, bergēnijas, īrisus, dienziedes, hostas un citus.

“Dārzs ir tapis uz asfalta, uz bruģa. Brīnums, ka vispār te kaut kas auga un ziedēja!”

atzīst Kristīne.

Līdztekus augiem, kas gadu gaitā šeit iedzīvojušies, dārzā atraduši patvērumu arī citi.

“Rododendrus izglābām no teritorijas, kur arī sākās būvniecība. Mēs uzzinājām, ka augi tiks utilizēti, un vienkārši pārvedām tos šurp,” stāsta Kristīne.

Sarunas laikā ar mums trijotne gaidīja, kad atbrauks draugi ar transportlīdzekli no Diakonijas centra. Viņi pārvedīs izraktos augus uz citām vietām, kur tos iestādīt. Esot pat vairāki varianti.

Ziņu par zemes īpašnieka maiņu biedrība saņēma pagājušajā nedēļā.

Kristīne atzīst, ka emocionāli vēl nav līdz galam aptvērusi, ka dārzs šeit beidz pastāvēt: “Tā īstā sajūta, ka viss tiešām ir galā, droši vien atnāks, kad te sāks būvēt jauno projektu.”

Ieva ar smaidu piebilda: “Un kad vairs nebūs, kur aiznest biroja kompostu.” Jo “Radi vidi pats” mītnes vieta atrodas tepat pāri ielai, un dārzs bija novērojams pa vienu no telpas logiem.

Vieta viņiem bija īpaša – šeit svinēti svētki, vārdadienas, dzimšanas dienas, vārīta kopienas zupa, vadītas izglītojošas stundas skolēniem.

“Tagad ir jāmeklē cita vieta. Bet tas nekas. Mēs jau zinājām, uz ko parakstāmies.”

Vienošanās ar īpašnieci vienmēr bijusi uz vienu sezonu, līdz ražas beigām. 

“Cilvēciski, protams, ir tā sajūta, ka kaut kas beidzas. Bet tāpat – sāksies jauns posms,” sevi uzmundrinādama sacīja Kristīne.

Dārzs kā kopienas ideja nezūd, tikai maina vietu. “Mēs ticam, ka tas viss turpināsies – citā formā, citā vietā, bet ar to pašu būtību,” piebilda Ieva.

“Mūsu mērķis jau šeit nebija maksimāli daudz kaut ko izaudzēt.

Tas bija arī kā sava veida eksperiments – kas notiek ar vietu, kas ir atvērta un piedāvā darboties, kā vietējie iedzīvotāji to izmanto, kā uztver. Lai novērotu, kā top kopiena, kā veidojas attiecības starp cilvēkiem un vietu.”

Viņa uzskata – eksperiments ir izdevies.

“Viena no lielākajām atziņām – šādai vietai, kas savā būtībā ir izglītojoša, vajadzīgs laiks. Tas nenotiek gada vai divu laikā. Nepieciešams ilgāks periods, lai cilvēki pierastu pie domas, ka viņi var darboties kopā, ka viņi var kaut ko iestādīt nevis tikai sev, bet vienkārši tāpat – iestādīt.

Un tad varbūt kāds to apēdīs, pasmaržos vai ieliks vāzē.”

Kristīne atceras, ka pagājušajā vasarā dārzā padevušies īpaši daudz kabaču. Kad viņa tos piedāvājusi apkārtējiem, daudzi bijuši pārsteigti – kā tas ir, vienkārši paņemt, nesamaksājot un neko nedodot pretī?

Tieši tas, ka izaudzētais nonāca kāda pusdienu vai vakariņu šķīvī un, iespējams, patiešām bija vajadzīgs, Kristīnei sagādājis vislielāko gandarījumu. Jo šeit nekas netika audzēts sev – dārza ideja vienmēr bijusi dalīties. Ikviens varēja ienākt un paņemt, ko vēlējās, – burkānu, tomātu, kabaci.

“Visdrīzāk atmiņas,” pārdomājot, ko no dārza ņems līdzi, saka Kristīne.

“Mēs ļoti ceram, ka šī pieredze ir kā sēkla, kas var dot jaunu turpinājumu.

Tas, kas šeit notika, pierādīja – šāda vieta var eksistēt, un tā var būt nozīmīga cilvēkiem. Lai kaut kas līdzīgs atkal izdotos, būtiski, lai ir kopiena. Kāds, kurš uzsāk, notur un ievelk citus. Kāds, kurš iedod to sākuma impulsu un spēj aktivizēt pārējos.”

Jau vēstījām, ka plašais zemes gabals ir izlikts pārdošanā. Tam ir dažādas apbūves iespējas – sākot no mazstāvu daudzdzīvokļu ēkām un beidzot ar viesnīcām vai tirdzniecības objektiem.

Rosība kopienas dārza teritorijā turpināsies arī šodien. Ja kāds vēlas iesaistīties un palīdzēt, būs laipni gaidīts.

Tāpat biedrība norāda, ka visu, kas dārzā palicis neizrakts, drīkst ņemt līdzi un iestādīt savā dārzā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.