Viņi atzina, ka sajūtas ir saldsērīgas, blakus priekam apzinās, ka nu jāšķiras un katram ejams savs ceļš.

Todien Liepājā vēl arī citās izglītības iestādēs tika sacītas atvadas no skolas. Eksāmenu rezultāti gan vēl nav zināmi, tos publicēs jūlijā.

Verot ģimnāzijas ēkas varenās durvis, pa meiju rotātu eju ikviens ienācējs tika aizvadīts uz centrālo notikumu vietu – skolas zāli 2. stāvā. Uz kāpņu pakāpieniem dega svecītes. Skolā bija radīta burvīga svētku atmosfēra.

Todien tika piedzīvoti četri izlaidumi, katrai no 12. klasēm tas norisa savā laikā. Paši pirmie to piedzīvoja 12.a klase.

Zālē bija pulcējušies tikai paši tuvākie ģimenes locekļi, pārējiem sveicējiem bija pacietīgi jāgaida absolventi ārpusē, pie skolas. Ziedi, baloni, dāvanas – tas viss bija sarūpēts skolas beidzējiem.

“Izlaidums ir svarīgs brīdis ne tikai absolventiem, bet arī vecākiem un pārējiem tuviniekiem, mūsu pedagogiem.

Visiem, kas virzījuši un atbalstījuši jauniešus izglītības ceļā,” uzrunājot sanākušos, ievadvārdus sacīja ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis.

“Skolas laiks jauniešiem, iespējams, būs bijis viens no laimīgākajiem dzīvē. Jo saistīsies ar bērnības atmiņām, cilvēkiem, kas veidojuši par personībām ar dzīves mērķiem.

Skolas laikā iepazīstam dzīves galvenās vērtības, izzinām savus talantus, vingrinām savas prasmes. Kļūstam arī pieauguši, kas mums liek paskatīties uz dzīvi daudz skaidrāk un izsvērtāk. Bet nu šis posms ir noslēdzies.

Pienācis izlaidums, – vērtējumu laiks par sasniegto, kā arī sapņu un ideju laiks par turpmāko.”

Dodot vārdu skolēniem, īpašs paldies tika pasacīts klases audzinātājam Normundam Dzintaram.

Feisbukā pedagogs savai, kā viņš raksturoja, nepārspējamai 12.a klasei bija veltījis dziesmu, kam uzfilmēts arī video pie jūras – “Es būšu, ja tu būsi” ar Zigmara Liepiņa mūziku un Rodrigo Fomina vārdiem.

“Jūs esat tik neparasts, tik daudzpusīgs,” savu klases audzinātāju raksturoja audzēkne Konstance.

“Nezinu nevienu cilvēku, kurš māk gan fotografēt, gan dziedāt, gan rakstīt dzejoļus, mācīt latviešu valodu, būt aktīvs politiķis. Jūs esat unikāls! Un es nezinu nevienu citu, kurš ikdienā velk solīdās bikses kopā ar skriešanas botiņām.

Paldies, ka bijāt mūsu atbalsts, mūsu brālis, tētis, mūsu labākais draugs.”

Emocionāls bija brīdis, kad uzrunāja vecākus, kas “mūs maziņus ieveda skolas gaitās”.

“Tagad mēs esam lieli, absolvējam 12. klasi. Bet bez jums mēs nebūtu šo spējuši. Paldies par pacietību, iecietību, rūpēm, atbalstu, arī finansiālu, jo bez tā mums nebūtu bijuši forši pasākumi, klases ekskursijas.

Jūsu mīlestība deva mums spēku vienmēr visu izdarīt, vienmēr visu pabeigt un nonākt līdz šim mirklim. Esam pieauguši, dosimies lielo cilvēku gaitās.

Bet mēs zinām, ka vienmēr jums būsim mazie bērniņi.

Kā simbolu tam vēlamies jums dāvināt rotaļlietu, kas vienmēr atgādinās, ka mēs esam jūsu mazie bērni, lai gan nu jau lieli un mēs dosimies tālāk.”

Patrīcijas Annas Brūnas aizkustinošie vārdi lika noritēt asarai pār vaigu kā pašai, tā arī klasesbiedriem un publikā sēdošajām mammām un tētiem.

Pasniedzot ziedus saviem mīļajiem, viņus sagaidīja ciešs un silts apskāviens.

Šajā dienā skolēni saņēma vien piemiņas diplomus par to, ka ir ģimnāzijā mācījušies. Kad būs zināmi eksāmenu rezultāti, oficiāli beigšanas dokumenti nonāks audzēkņu rokās.

“Nedomāju, ka būs kāds, kurš nedabūs nepieciešamos 15%,” par savu klasesbiedru varēšanu bija pārliecināts Kristians Zorens Filaks.

“Ja visa mācību gada garumā esi mācījies tikai eksāmenam, tad vismaz tie 15% ir jādabū,”

uzskata arī Patrīcija Anna.

Abiem uzrunātajiem jauniešiem bija skaidrs, ko darīt tālāk, – studēt augstskolā. Vai bija viegli izdarīt izvēli?

“Vidusskolas gadi palīdzēja saprast, uz kuru pusi iet. Jo mums notika daudz dažādu pasākumu, kuros varējām piedalīties, iesaistīties, izvērtējot, kas padodas, kas ne. Gan sportistam, gan māksliniekam, gan mūziķim. Skolotāji bija liels atbalsts, pateica, kas padodas vairāk,” vērtēja Patrīcija Anna.

Kristians Zorens piebilda, ka viņa izvēli noteica arī notikumi pasaulē. “Plānoju studēt Rīgā politoloģiju,” viņš atklāja.

“Ir vienkārši jābūt pašam atvērtam dzīvei, jāskatās uz savām stiprajām pusēm. Pēc tam jau viegli izsvērt, veikt izvēli, ja ir runa par mācīšanos tālāk.”

Pedagogs N. Dzintars savu klasi slavēja: “Viņi bija tiešām triecienklase, kas varēja izdarīt visu ko. Esam piedalījušies un uzvarējuši lielos konkursos un citos pasākumos.

Ir nedaudz skumji, viņi aizies, bet dzīve turpinās, un es domāju, ka viņiem viss būs kārtībā.

Augstskolas ir izvēlētas, un tās būs laimīgas, saņemot tik jaudīgu publiku.”

Skolotājam zināms, ka audzēkņi būs nākamie biologi, mediķi, IT speciālisti, juristi utt. Kāds arī dosies studēt uz ārvalstīm.

Diena noslēdzās ar balli skolas zālē visiem kopā – absolventu kārtā bija 110 Liepājas Valsts ģimnāzijas 12. klašu audzēkņi. Uz to bija aicināti arī audzēkņu vecāki un pedagogi.

Kā vēsta Izglītības pārvalde, kopā Liepājas vispārizglītojošajās skolās 12. klasē šogad mācījušies 458 jaunieši.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.