liepajniekiem.lv
“Pašvērtējums jauniešiem cēlies!” gandarīta ir biedrības vadītāja Tatjana Makovija.
Vairākiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem līdz tam nav bijušas prasmes pat, piemēram, vienkāršu ēdienu pagatavošanā, darbā ar instrumentiem, kā arī vairāki bija pametuši mācības.
Bez prasmēm nekādi
Ja turpinām par ēdiena gatavošanu, tad jauniešu vidū bijuši tādi, kuri nav mācējuši notīrīt burkānus, nomizot kartupeļus, izcept olu, makaronus izvārīt.
“Ja grib iet darbā kafejnīcā, pieredzes un iemaņu trūkums sagādātu grūtības. Dažiem nebija elementāro iemaņu, kuras sabiedrība sagaida: kā, tu neproti? Sapratām, ka šīs lietas kādam ir jāmāca, bet ģimenēs tās ne vienmēr tiek nodotas.
Daudzi jaunieši nāk no dažādām situācijām un dzīves apstākļiem, un viņi paši tos neizvēlas. Tādēļ viņiem nevar pārmest nemācēšanu.
Šajās studijās redzam, ka stereotips par slinkiem jauniešiem nav patiess, – viņi grib darboties un, kad ir vide un iespēja, mācās ar lielu interesi,” uzsver T. Makovija.
Taču tagad jaunieši gatavo, viņi to dara ar prieku.
Studijas sakrīt ar biedrības sākotnējo mērķi – domāt par jauniešu nodarbinātību un gatavošanu cerīgākai un mērķtiecīgai nākotnei.
“Bieži viņiem pārmet, ka kaut ko nedara, kaut kas nesanāk, viņi ir slinki, bet viņiem nav, kur šīs iemaņas gūt, jo nav atbilstošas vides, nav atbalsta, nav, kas parāda,” skaidro biedrības vadītāja.
Tā kā interese bijusi, bijuši vajadzīgi arī cilvēki, kuri var nodarboties ar jauniešu apmācību.
Sapratuši, ka vajadzīgas studijas, kur darbnīcu veidā skolotāja, praktizējoša speciālista, vadībā pusgada vai gada laikā tiešām var iemācīties noderīgas prasmes, kas atbilst darba tirgus tendencēm.
“Darbavietām vajadzīgi cilvēki ar prasmēm, bet jauniešiem – darbs.
Bez pieredzes un iemaņām darbu atrast ir grūti, īpaši, ja paralēli jāturpina mācīties vai nepieciešams papildu atbalsts,” skaidro biedrības vadītāja.
Viņa arī norāda, ka šo iespēju novērtē vairākas māmiņas, kuras var šeit mācīties, bet tikmēr viņu bērni ir brīvprātīgo pieskatīti un aprūpēti biedrības rotaļu istabā. Citviet izglītības iestādēs šādu iespēju nav.
Atsāk mācības un kļūst pašnodarbināti
Prasmju apmācības uzsākuši 35 jaunieši, no tiem četri septembrī un oktobrī atgriezušies mācībās – tas arī ir labs rezultāts, viens jaunietis pārcēlies ar ģimeni atpakaļ uz Ukrainu.
Iespējams, tāpat pēc apmācību beigām darīs vēl viens jaunietis.
Darbnīcu dalībnieki decembra izskaņā saņems apliecības – tās būs kā apliecinājums prasmju apguvei, šajos kursos gūto pieredzi varēs pievienot savam CV.
“Visas programmas ir reģistrētas Izglītības pārvaldē, apstiprinātas un īstenotas kopā ar Liepājas domi. Septiņi jaunieši laika gaitā mainīja studijas, jo saprata, ka viņiem labāk patīk cits virziens. Nākamais pusgads sāksies 12. janvārī, pieteikšanās jau notiek.
Redzam arī šajā ziņā labus rezultātus – jauniešiem izdodas, un ir jēga.
Daži jau reģistrējuši pašnodarbināto statusu, citi atsākuši mācīties attālināti – 13 cilvēki. Tas ir labs rezultāts, ņemot vērā, ka sākumā viņi nemācījās un nestrādāja. Daudziem vispār nebija, ko ierakstīt CV. Ir jaunās māmiņas ar vairākiem bērniem, jaunieši no Ukrainas bez valodas un izglītības. Šie kursi viņiem ļoti palīdz,” uzsver T. Makovija.
Viņa norāda, ka Latvijā oficiāli pagājušajā gadā bija 27 000 jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, bet reāli noteikti skaits ir lielāks.
“No mūsu 30 jauniešiem neviens nebija reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā. Mēs stāstījām par līgumiem, uzņēmējdarbību, rīkojām vizītes uzņēmumos un aicinājām uzņēmējus pie mums.
Tas paplašina jauniešu redzējumu par darba iespējām un vajadzīgajām prasmēm,”
stāsta biedrības vadītāja.
“Jaunieši bieži izvēlas profesijas tehnikumā, bet, nomācoties pat trīs gadus, secina, ka tā tomēr nav īstā joma. Šeit īsā laikā var saprast, vai profesija patīk. Tas būtu noderīgi jebkuram jaunam cilvēkam.”
Daudzviet ārvalstīs ir šāds gada līdz divu tā saucamais pārejas periods izglītībā, kur jaunietis var izmēģināt dažādas jomas, lai saprastu savu izglītības un tālāk jau karjeras ceļu.
Darboties sācis arī sociālais uzņēmums “Hope of Art” –
kiosks, kas domāts jauniešu studiju atbalstam un uzņēmējdarbības prasmju attīstīšanai.
Tiks rīkoti tirdziņi, kuros pārdod studijās radītos darbus, kā arī tos varēs iegādāties uz vietas kioskā.
Pati T. Makovija, kura apguvusi mākslas terapiju, radījusi vairākus desmitus eļļas gleznu ar jūras motīviem. Daļa gleznu atrod saimniekus pat ārvalstīs.
Uzziņai
Biedrības “House of Hope” projektā “Joining Forces Liepāja” darbojās šādas studijas:
- galdniecības darbnīca;
- šūšanas darbnīca;
- radošā un mākslas studija;
- kulinārijas darbnīca;
- foto un vizuālās komunikācijas studija;
- 3D drukas un lietišķā dizaina pamati.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
