Sabiedrotie nāk palīgā, HIMARS klusē
Pirmdien no NATO bāzes Vācijā izlidoja un Latvijā nosēdās divi gaisa kuģi ar augstas precizitātes raķešu artilērijas sistēmām HIMARS. Viena iekārta no Liepājas lidostas devās uz Šķēdes poligonu, kur bija paredzēti šāvieni nosacītajam mērķim Baltijas jūrā. Šķēdē pulcējās plašs žurnālistu pulks, ASV un Latvijas militārpersonas, taču šāvieni izpalika.
liepajniekiem.lv
Aizsardzības ministrija informēja, ka Spilvē un Liepājā demonstrēja augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas (saīsinājumā no angļu valodas – HIMARS) atgādāšanu un izvēršanu.
Iekārtas atveda gaisa kuģi ”MC-130J Commando II”, kuru ekipāžām tādējādi bija iespēja veikt arī nolaišanās un pacelšanās vingrinājumus.
Kā zināms, HIMARS sistēmas jau kļuvušas par leģendu, dodot spēcīgu prettriecienu Krievijas okupantiem karā Ukrainā.
Militāro mācību cikla ”Namejs 2022” rudens posma leģendā bija paredzēts, ka Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētā kājnieku brigāde ir identificējusi divus mācību mērķus, kurus nav iespējams droši iznīcināt ar pašlaik Latvijas armijas rīcībā esošiem ieročiem.
Atbilstoši NATO sabiedroto komandķēdei, mūsu brigāde ir veikusi HIMARS sistēmu piegādes un pielietošanas pieprasījumu.
Vingrinājuma mērķis bija demonstrēt Nacionālo bruņoto spēku un ASV bruņoto spēku sadarbības spējas, Latvijas armijai veicot mērķu atklāšanu, identificēšanu un izvērtēšanu, kā arī Latvijas pusei sagatavojot un ASV pusei izpildot uguns atbalsta pieprasījumu, sacīts preses relīzē.
Bija paredzēts šaut ar inertajiem mācību lādiņiem, kuros nav ar sprāgstvielām pildītas kaujas galviņas. Nosacītais mērķis atradās septiņus kilometrus no krasta. Par drošību jūrā rūpējās mūsu Jūras spēku kuģis.
”Lai šautu ar šādām ieroču sistēmām ir nepieciešama gaisa telpas drošība, kā arī drošība uz zemes un ūdens. Šinī gadījumā dažādu iemeslu dēļ mēs nedaudz pārkāpām šo gaisa telpas slēgšanas logu un tagad ir nepieciešams saskaņot gaisa telpu no jauna,”
pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka šaušana kavēsies, sacīja Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Viktors Kareckis.
Sākumā bija cerība, ka saskaņot mācību šaušanu izdosies iespējami drīz, taču vēlāk kļuva skaidrs, ka pirmdien tas nebūs iespējams.
”26. septembrī mācību šaušana militārajā poligonā ”Šķēde” nenotika, jo vairs nebija pieejams gaisa telpai rezervētais laika logs. Miera laikā galvenais uzsvars ir uz gaisa telpas koordināciju, lai nepieļautu nekādu apdraudējumu civilajai aviācijai,” portālu liepajniekiem.lv informēja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta Komunikācijas pārvaldes priekšniece pulkvežleitnante Mairita Senkevicina.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
