liepajniekiem.lv
Tajā iegūtos datus analizēs, lai noskaidrotu 21. gadsimta Latvijas iedzīvotāja fiziskās veselības profilu.
Pētījuma komanda ir patīkami pārsteigta par atsaucību Liepājā. Kurzemē iecerēts savākt datus par vismaz 1000 cilvēkiem.
“Liepāja mūs pārsteidza!” atzinīgi teic Rīgas Stradiņa universitātes profesors, antropoloģiskā pētījuma vadītājs Jānis Vētra.
Trešdien, kas bija pirmā datu vākšanas diena, pirmie interesenti jau ieradušies vairākas stundas pirms izsludinātā laika.
“Durvis vēl bija aizslēgtas, kad cilvēki zvanīja un prasīja, kāpēc durvis ciet un pa kurieni var tikt iekšā,”
smejoties teic pētījuma administratore Arta Grabčika.
Trešdien komanda strādāja četras stundas, apkalpoja vairāk nekā 60 cilvēku, no kuriem iegūti nepieciešamie dati.
Tā ir piektdaļa no datu kopas, ko pētnieki bija iecerējuši ievākt Liepājā.
Ceturtdienas rītā daudzi gaidījuši aiz slēgtām durvīm. “Līdz šim mums tā nebija, ka pie slēgtām durvīm jau rinda stāv,” smejas J. Vētra.
Šobrīd skaidrs, ka 300 cilvēku datus noteikti izdosies iegūt.
“Visas mūsu prognozes par Liepāju jau pirmajā pusdienā un šajā rītā jau ir paspējuši apgāzt,” slavē J. Vētra.
Ir arī pietiekami labas proporcijas pa vecuma grupām, dzimumiem un pēc nodarbošanās veida.
Daļa no kaut kā liela
“Ja būtu mums visi rezultāti zināmi un visa informācija skaidra, tad mēs nepētītu neko. Pētījuma viens no galvenajiem mērķiem ir noskaidrot cilvēka fizisko statusu, profilu un novērtēt sabiedrības veselību kopumā – vai populācijā ir izplatītas kādas iezīmes, tendences. Pēc tam būs salīdzinājums ar senāko pētījumu.
Būtiski, ka šim pētījumam jau sākotnēji ir atgriezeniskā saite. Piemēram, par ķermeņa simetriju – vai lāpstiņas un pleci ir vienāda augstuma. Kas ir diezgan svarīgi – muguras sāpes dažādos vecumos. Kāju garumi un pēdu garumi nav vienādi, tas ir jautājums par apaviem.
Tāpat te nomēra asinsspiedienu, ko daudzi cilvēki nezina, un ne vienmēr arī ģimenes ārsti uzreiz to izmērīs, jo vizītē paredzēts kas cits. Elpošanas izmeklējumi ar spirometru šeit tiek veikti, lai gan ļoti retos gadījumos tos vispār cilvēkam veic, tikai tad, ja ir jau kādas veselības problēmas,” par pētījuma datu ievākšanu stāsta profesors.
“Jau pats par sevi ir zināms, ka cilvēki kļuvuši garāki.
Uzturs ir uzlabojies, veselības aprūpe arī, un skaidrs, ka ģenētiskajam potenciālam ir lielākas iespējas izpausties. 21. gadsimtā ģenētiskais potenciāls ir sasniedzis maksimumu – cik garš var izaugt cilvēks, tik arī sasniedz.”
Kultūras akadēmijas studente Katrīna Mūrniece norādīja, ka papildu aptaujā iekļauti jautājumi par kultūru. Nekā sarežģīta.
“Piemēram, vai jums patīk kultūra un māksla? Vai lasāt grāmatas? Vai un kā veidojat tradīcijas?” uzskaita K. Mūrniece. “Tas iedzimst un pārmantojas,” viņa skaidro.
Līdzīgi jautājumi bijuši arī pirms aptuveni 90 gadiem, kad šāds vērienīgs pētījums veikts pēdējo reizi. “Un patiesībā, cik daudz lietu spēj iedzimt, arī kultūras patēriņā,” viņa uzsver.
Rinda uz priekšu rit ļoti raiti, atnākušie pētījuma dalībnieki, kuri dzirdējuši un lasījuši par pētījumu iepriekš, priecīgā un pacilātā garastāvoklī. Cits atnācis piedalīties aiz ziņkāres. Uzņemts tiek jebkurš interesents neatkarīgi no dzīvesvietas.
Pētnieki ir gandarīti, ka izvēlas piedalīties arī dažādu paaudžu ģimenes ar bērniem. Tā ir vesela būtiska datu ieguves kopa.
“Cilvēki atnākot stāsta, ka viņi pie ārstiem nemēdz iet, bet atnāk uz šādu pasākumu, lai uzzinātu par veselību,”
iestarpina A. Grabčika.
“Un te tas ir bez maksas,” norāda J. Vētra.
Viņš vēl papildina, ka apskates laikā novērtē arī dzimumzīmes, var pamanīt kādas citas veselību ietekmējošas pazīmes, kur var saņemt tūlītēju konsultāciju.
Piemēram, Kuldīgā bijis gadījums, kad bērnam pamanīta plakanā pēda. “Vecāki bija informēti, bet profesore Silvija Umbraško uzreiz pastāstīja, ko var darīt, nodemonstrēja vingrinājumus,” kā piemēru min A. Grabčika.
36 gadus vecā māmiņa Ilga Bebere atnākusi kopā ar astoņus gadus veco Kati, četrgadīgo Madaru un nepilnu gadu veco Zani.
Pētījumā cer piedalīties mamma ar visām trim meitām, par mazāko, kura atbilst nosacījumiem, jo prot nostāvēt kājās, gan grūti spriest – atkarīgs no mazulītes pacietības līmeņa.
“Pagājušo gadu dzirdējām, ka Piebalgā notiek. Tur rušina veco pētījumu augšā. Bija publicēts, ka aicina arī Liepājā. Redzējām arī sižetu par Kuldīgu, kur tikko pētījums notika.
Mana motivācija bija tā, ka interesējos par šādām lietām. Es ticu zinātnei, ļoti labprāt uzzināšu pati kaut ko jaunu, un būsim daļa no kaut kā lielāka,”
pauž Ilga.
“Man šķiet, ka grūti jau tāpat vien dabūt mazos dalībniekus, ja nenāk visa ģimene.”
Ilga noteikti grib nodot asins paraugu ģenētiskajai izpētei. “Ja ir iespēja uzzināt par sevi, kas skar veselības jautājumus nākotnē, tad jāizmanto iespēja. Tas viss pie viena, nav jāiet atsevišķi pie ārsta, lai to izdarītu.”
Uzziņai
Pētījumā var piedalīties arī piektdien un sestdien no pulksten 10 līdz 19, un svētdien no pulksten 9 līdz 14.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
