Šodien un rīt no pulksten 15 līdz pulksten 18 zivju restorāna “Libava” terasē tiek organizētas tradicionālo jūrnieku mezglu siešanas meistarklases Ilzes Vainovskas pavadībā.

Liepājas Amatnieku namā šodien norisinājās arī darbnīcas keramikā, aušanā, tekstilmozaīkā, mezglošanā, ādas un dzintara apstrādē.

“Pirms pāris gadiem redzēju, ka parādījās šī akcija “Satiec savu meistaru”, bet Liepājā nekas nenotika. Es sevi uzskatu par lielu pilsētas patriotu, tāpēc to bija sāpīgi redzēt. Šogad jau esam divi,” pastāsta I. Vainovska.

“Ar mezglu siešanu es nodarbojos desmito gadu, bet lielos jūrnieku mezglus sienu vien otro gadu. Jau sen sapratu, ka mezgli ir ļoti dažādi un katrai vajadzībai ir savs mezgls,” pauž liepājniece.

Pie viņas ir iespējams ne tikai apgūt kādu praktisku mezglu siešanu, bet arī uzzināt interesantus to pielietojums.

“Mezgli ļauj arī sevi pasargāt, var uztaisīt ieroci. Ja kāds ir lasījis arī “Robinsonu Krūzo”, tad mezgli viņam palīdzēja izdzīvot uz neapdzīvotas salas.”

Viņa norāda, ka, sienot mezglus, var izveidot arī tepiķīšus, interjera dekorus, vai pat uzsiet tādu kā kabatu ap pudelēm, lai tās tik viegli nesašķistu.

Viņai mezglu siešana sagādā prieku, tāpēc labprāt ar to iepazīstina arī citus interesentus.

Viņasprāt, būtu jauki, ja arī pati pilsēta savā noformējumā vairāk izmantotu mezglus, jo kā nekā, Liepāja ir ostas pilsēta un mezgli ir nozīmīga kuģniecības sastāvdaļa.

“Man patīk tā līdzība, ka pirmais mezgls cilvēka mūžā kādreiz bija tas, ka nosēja nabassaiti. Ar to pirmo mezglu cilvēks kļuva patstāvīgs.

Arī mūsdienās mācēt sasiet mezglu nozīmē, ka neesi atkarīgs no skoča vai no līmlentes. Ļoti daudz ko var izdarīt pats ar savām rokām, ja vien to māki.”

I. Vainovska pastāsta, ka, zinot mezglu siešanas pamatprincipus, var veidot arī pats savas kompozīcijas. Tagad viņa savas prasmes labprāt izmanto, lai iemūžinātu dažādus ceļojumus.

“Es, kad lidoju uz Kutaisi, kur ir slavena zelta auna strūklaka, uztaisīju mezglu, kas man atgādinātu par šo aunu.

Katram ceļojumam tagad man ir savs mezgls,”

lepojas sieviete.

Viens no populārākajiem mezgliem ir mērkaķa dūrīte, ko visbiežāk arī rāda meistarklasēs un nodarbībās. Pati gan tagad labprāt sāktu kārtīgi apgūt globusa mezglu.

“Man ir diezgan grūti ar telpisko uztveri un tas ir trīsdimensionāls mezgls. Izmēģināju to tikai vienu reizi, kad man uznāca dullā ideja uzsiet gruzīnu alfabētu. Lai tas sanāktu tiešām skaists un kārtīgs, man gan vēl ir jātrenējas,” viņa neslēpj.

Apmeklējot viņas meistarklasi var iepazīties ar dažāda veida mezgliem un to nozīmēm. Uzzinājām, ka

ir vesela mezglu sadaļa, kuri paredzēti trikiem un jokiem.

Viņa gan smejot atzīst, ka ar Ziemassvētku vecīti Ziemupē vienojušies, ka tā ir viņa specialitāte.

Kopš rudens I. Vainovska ir arī Starptautiskās mezglu sējēju ģildes biedrs. Viens no viņas darbiem nonācis arī biedru izdotajā žurnālā.

“Pēc publikācijām zinu, ka ir vēl viens latvietis, kas tur parādās. Domāju, ka, iespējams, ir laiks izveidot arī kādu Baltijas filiāli, jo visas tikšanās vienmēr notiek tālākās zemēs,” viņa stāsta.

Mezglu siešana esot tikpat tradicionāla prasme kā klasiskā adīšana un aušana, taču, viņasprāt, šī ir ideāla darbnīca puišiem, jo jāizmanto loģiskā domāšana.

Viņa norāda, ka mezglu siešana nodarbina ne tikai pirkstus un rokas, bet arī prātu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.