Portāls devās turp un pārliecinājās, ka mežmala izskatās pēc gružu poligona.

Plaša teritorija piekaisīta ar vēja iznēsātiem pārtikas iepakojumiem, dažādiem plastmasas gabaliem, lupatām, maisiņiem.

Blakus mētājas nolietots veļas grozs un neliela saldētava.

Pie taciņas nolikts vecs krēsls un koka ripa par kāju paliktni, bet dziļāk mežā redzama vēja plosīta nojume no zariem un plēvēm. Kokā karājas salauzts bērnu velosipēds.

Daudzviet izgāzti virtuves atkritumi – mizas, sapuvuši augļi un dārzeņi.

Sastapām vietējo iedzīvotāju Ļenu, kura baroja bezpajumtes kaķus. Meža malā ir arī pavirši sastutēta kaķu būda – no visa, kas bijis pa rokai.

“Bomži no tiem tur atkritumu konteineriem stiepj visu uz mežu, tas ir šausmīgi,”

sieviete rādīja uz gružu sētiņām mežmalā.

“Viņi te sēž, lieto alkoholu. No visas Zaļās birzs te nāk.”

“Notiek darbs,” norādīja Liepājas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Kaspars Vārpiņš. “Nesen vai sen piegružots, tāpat pēdas var sadzīt,” viņš solīja.

Pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti” jau vakar plānoja gružus savākt, lai gan uzsnigušais sniedziņš apgrūtina tos visus pamanīt, pauda aģentūras direktors Vairis Šalms.

Aģentūra šo teritoriju pastāvīgi nekopj, reizi gadā notiek atkritumu savākšanas talka.

“Mums platības ir pāri 500 hektāriem, visi Karostas meži, spējam tik vākt. Mēs nevaram visu aptvert.

Beidzamajā laikā nodarbinām tikai astoņus cilvēkus, par kuriem ir līgums ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Kādreiz mums bija ap simt cilvēku,” teica direktors.

Algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem valsts uz pusi samazināja finansējumu 2022. gadā, un kopš tā laika nav rasts finanšu risinājums, lai pašvaldības varētu nodarbināt vairāk cilvēku. 

Nodarbinātības projektu aģentūrai noslēgts līgums ar Liepājas Sociālo dienestu, kas ilgstošos bezdarbnieka pabalsta saņēmējus sūta apgūt darba prasmes.

“Ar tiem mēs lāpāmies,” atzina V. Šalms, “taču ir brīži, kad darba roku pietrūkst.” Vasarās situāciju glābj skolēni.

“Pagājušajā gadā trīs reizes tika palielināta cena par atkritumu nodošanu poligonā, atsevišķām grupām maksa dubultota. Kopējais rezultāts ir tāds, ka negodprātīgie cilvēki, kas negrib maksāt, ved uz mežiem.

Ir jūtami palielinājies atkritumu daudzums mežos, īpaši lielgabarīti,”

viņš ievērojis.

Aģentūrā nodarbinātie gružus savāc, aizved uz noliktavu Ģenerāļa Dankera ielā, kur iespēju robežās sašķiro, lai samazinātu par maksu nododamo apjomu.

Katrā ziņā par iedzīvotāju cūkošanos mežos būs jāsamaksā pašvaldībai no budžeta – mūsu kopējās naudas.

Pirms pāris gadiem V. Šalms novērojis, ka situācija uzlabojas, bet nu atkal process aizgājis pretējā virzienā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.