Pirmdiena, 29. aprīlis Raimonds, Laine, Vilnis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Foto: Moderns papildinājums Liepājas ugunsdzēsēju tehnikai

Jaunajai “Scania” autocisternai, kas piegādāta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Liepājas 1. daļai, tāds pats kā citām ugunsdzēsēju glābēju automašīnām ir skaņas signāls. Viss pārējais – jauns, modernāks, ērtāks un drošāks.

10.04.2024 05:40

liepajniekiem.lv

Šis auto vēl nav bijis nevienā uzdevumā, jo jāmarķē aprīkojums un jāņem uzskaitē, jāaprīko ar radiosakariem, to plānots paveikt šomēnes.

VUGD kopumā jau saņēmis 21 ugunsdzēsības autocisternu. Tās ir pilnpiedziņas “Scania” 4 x 4 kravas automašīnas ar modernu aprīkojumu ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanai.

Šajā autocisternā ietilpst trīs tonnas ūdens.

Liepājas 1. daļas komandieris Jānis Pošeiko pastāsta, ka pilsētas vajadzībām ar to pilnīgi pietiek, jo ir pieejami ugunsdzēsības hidranti, kur ņemt ūdeni.

Autocisternas ar lielāku ūdens ietilpību parasti izvieto posteņos, lai lauku apvidū varētu ilgāk strādāt un pietiktu ūdens.

Pilnpiedziņa ļauj gan veikli manevrēt pilsētā, gan izbraukt lauku apvidū. Kabīnē ir sešas vietas, līdz ar to visi dežūrmaiņas ugunsdzēsēji var ietilpt un nokļūt notikuma vietā.

Ugunsdzēsēji autovadītāji mācījušies, kā strādāt ar jauno spēkratu, jo tas atšķiras no ierastajām “Iveco” un “Man” mašīnām.

“Esam priecīgi, jau redzam kvalitāti. Šis ir ļoti labs papildinājums mūsu tehnikas rindās,”

saka J. Pošeiko.

Moderns krāsojums un vizuāli pievilcīgāks automobilis, spriež Jānis Pošeiko (no labās) un Liepājas 1. daļas vada komandieris Elvijs Lankovskis-Ķeķis. Kurzemes reģiona pārvalde divu gadu laikā saņems 13 jaunas ”Scania” autocisternas un vēl piecas ”Mercedes Unimog” automašīnas. Foto: Egons Zīverts

Ugunsdzēsības un glābšanas aprīkojumu darbina elektrība, ne vairs iekšdedzes dzinējs, tāpēc ērtāk un vieglāk strādāt.

Aprīkojumā ir tas pats, kas bija vecajām cisternām, – šļūtenes, ugunsdzēsības stobri un viss nepieciešamais dzēšanas un glābšanas darbiem, modernāks un jauns.

No jauna ir ķēdes motorzāģi un elektriski diskzāģi, ar akumulatoriem darbināmi hidrauliskie instrumenti, kurus izmanto negadījumos.

Tālvadības pults ieslēdz vai atvieno sūkni, iedarbina automašīnas vinču un apgaismes mastu. To visu var izdarīt ar bezvadu pulti, nevienam nav jādežurē pie automašīnas. 

Autocisternai ir riepu gaisa sistēma, kas palīdz braukt pa smiltīm, granti un dubļiem, jo braucot var nedaudz nolaist riepas, lai uzlabotu caurgājību, un pēc tam mašīna pati piepumpē tās atpakaļ. Tikai jānospiež podziņa vadības panelī.

Kaprālis Mārtiņš Bakanausks ar jauno autocisternu atbrauca no Rīgas uz Liepāju.

“Garākā ceļā ļoti patīkami, mašīna ir ērta, klusa, nekur vēji nešvilpj un negrab,”

viņš pastāsta.

J. Pošeiko piebilst, ka ērtākas ir autovadītāja un komandiera vietas, aizmugure plašāka, kas atvieglo iekāpšanu un izkāpšanu, protams, arī drošību.

Salons padarīts ergonomiskāks, ar vairāk nodalījumiem un plauktiņiem mantām aizmugurē.

Liepājas 1. daļā būs vēl viena autocisterna, ar piecu tonnu ietilpību un sešām vietām.

Šā gada laikā VUGD struktūrvienībām visā Latvijā piegādās 58 “Scania” autocisternas, nākamgad – 64. Tā nu izvietot varētu katrā daļā un postenī, bet tikai tad, ja to ļauj depo izmēri, uzsver J. Pošeiko.

1. daļā pašlaik ir divas autocisternas, autokāpnes, ķīmijas automobilis un divas laivas.

Divas autocisternas ir rezervē un kalpo brīžos, kad pamatautomobilis dodas remontā vai uz apkopi. Tehnikas pietiek un vēl varētu padalīties, saka J. Pošeiko.

Vecākais auto, kas ir lietošanā, ražots pēc 2010. gada. Pats vecākais gan stāv sētā un tiek norakstīts – ar padomju laika “ZIL” vismaz šeit vairs nebrauks un paliks tikai ļoti jauna tehnika.

Šķiet, par autoparku VUGD vairs nav jāraizējas, ko diemžēl nevar teikt par kadriem. Vakanču skaits vairākus gadus ir stabili nemainīgs.

Kurzemes reģionā ir pāri 400 štata vietu un trūkst no 30 līdz 40 cilvēku, norāda VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Andis Auziņš.

“Nepietiek ne ugunsdzēsēju glābēju, ne autovadītāju.

Šobrīd ļoti sākam izjust virsnieku trūkumu – inspektoru, vada komandieru. Vieni dodas izdienas pensijā, citi meklē labāk atalgotu darbu,” viņš saka.

Summējot mēnešalgu, piemaksas par virsstundām un piecgades pabalstu, vidēji mēnesī varot nopelnīt ap 800 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Notiek amatpersonu pārdislocēšana, lai nebūtu nepieciešama īslaicīga posteņu slēgšana, piemēram, no Liepājas cilvēki brauc strādāt uz Priekuli.

“Plānojam pieprasījumu Iekšlietu ministrijai un valdībai vēl pēc jaunām štata vietām, un, protams, tiks prasīts lielāks atalgojums,” pauž A. Auziņš.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz